Vides inspektori pārliecinās: Staicelē tiešām ierīkota nelikumīga atkritumu novietne
PIETIEK28.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valmieras Reģionālās vides pārvaldes inspektori pārliecinājušies, ka Staicelē, Salacas upes kreisajā krastā, kur iecerēts „atkritumu slēpošanas kalns”, patiesībā ierīkota nelikumīga būvniecības atkritumu izgāztuve. Vides uzraugi nosūtījuši pašvaldībai virkni jautājumu, lai noskaidrotu, kas īsti notiek Salacas upes krastā un kas ir šo nelikumīgo darbību autors.
Vides inspektori pēc Pietiek publikācijas bija devušies uz Staiceli, lai savām acīm pārliecinātos, kas īsti notiek Vidzemes futbola federācijas apsaimniekotajā futbola laukumā Salacas upes krastā. Kā Pietiek apliecināja Valmieras Reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītāja Līga Zvirbule, pārvaldes darbinieki pārliecinājušies, ka upes krastā savesti akmeņi, kā arī būvniecības atkritumi.
Pagaidām nekādu sodu par šīm darbībām Vides pārvalde nav piemērojusi, jo vispirms esot jānoskaidro, kas par to ir atbildīgs. Tādēļ nosūtīta vēstule Alojas novada domei, lai noskaidrotu, vai būvatkritumu koncentrēšana šajā vietā ir saskaņota ar pašvaldību, vai pašvaldībai ir informācija par tur notiekošo un kas īsti veic šīs darbības.
Pietiek jau ziņoja - Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne izliekas, ka vispār nezinot, vai un kas pašvaldībai būtu jādara, lai nepieļautu nesankcionētas atkritumu izgāztuves veidošanos.
Atkritumu novietne šajā vietā top pēc bijušā Staiceles pagastveča, tagadējā Alojas domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Bakmaņa iniciatīvas. Viņš iecerējis no būvgružiem uzbērt slēpošanas kalnu. Sarunā ar Pietiek viņš pauda pilnīgu pārliecību, ka šāda veida būvgružu bēršana kalna pamatos esot pilnīgi likumīga un, pēc viņa domām, dabai nekādu ļaunu nenodarot.
Tomēr Latvijas normatīvie akti ir pretējos ieskatos. Jebkuras atkritumu novietošanas vietas izveidošana ir jāskaņo ar būvvaldi, jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī citas darbības, lai pārliecinātos, ka dabā nenonāks kaitīgas vielas.
Iedzīvotāji arī novērojuši, ka kopā ar būvgružiem kaudzē krājas sadzīves atkritumi, kas palikuši pāri no futbola sacensībām un sportistu nometnēm. Lai izgāztuve tik ļoti nekristu acīs, laiku pa laikam to ar buldozeru nopresē. Arī atvestie būvgruži nav gluži nekaitīgi, jo to vidū ir arī veselībai kaitīgi šīfera atlikumi u.c.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
