Vides organizācijas aicina atbildīgās valsts iestādes rīkoties, lai novērstu aizsargājamo putnu ligzdu koku nociršanu
LDF, LOB11.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Dabas fonds (LDF) un Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir atklājuši, ka Latvijā katru gadu apmēram 10% no jaunatklātajām un vēl neaizsargātajām mazo ērgļu ligzdām ietekmē saimnieciskā darbība, daudzos gadījumos faktiski iznīcinot to dzīvotnes. Tāpēc organizācijas aicina atbildīgās valsts iestādes izvērtēt konkrētos gadījumus un veikt esošā normatīvā regulējuma uzlabošanu, lai nepieļautu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
LDF kopā ar LOB un citiem partneriem jau trešo gadu īsteno Eiropas Savienības LIFE programmas projektu “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā”. Projekta ietvaros notiek īpaši aizsargājamā putna mazā ērgļa ligzdošanas vietu apzināšana un to aizsardzības pasākumu plānošana, galvenokārt ierosinot mikroliegumu veidošanu. Līdz šim apzinātas 426 mazo ērgļu ligzdas visā Latvijas teritorijā.
Trīs gadu laikā ir atklājies, ka katru gadu aptuveni 10% no jaunatrastajām un līdz šim neaizsargātajām ligzdām ietekmē ar mežsaimniecību saistīta saimnieciskā darbība. Tie ir gadījumi, kad ligzdas koks ir izzīmēts ciršanai vai arī tā tiešā tuvumā, nerēķinoties ar ligzdas klātbūtni, notiek mežizstrāde. Virknē gadījumu ligzdošanas vietas tiek iznīcinātas arī pēc tam, kad ir ierosināta to aizsardzība.
LDF un LOB pieredze liecina, ka mazo ērgli šai ziņā nevar uzskatīt par īpašu izņēmumu, jo līdzīga veida ietekmes ir reģistrētas arī pie citu īpaši aizsargājamo un mežos ligzdojošo putnu ligzdām, piemēram, melno stārķu.
Konstatētie ligzdošanas vietu iznīcināšanas gadījumi norāda uz to, ka Latvijā pastāv sistēmiska rakstura nepilnības izklaidus ligzdojošo putnu sugu aizsardzības nodrošināšanā, un tādējādi Latvija nepilda ES direktīvas 2009/147/EK Par savvaļas putnu aizsardzību un Latvijas Republikas Sugu un biotopu aizsardzības likumā paredzētās prasības.
Vides organizācijas uzskata, ka problēmas būtība ir tajā, ka nav izveidoti mehānismi, kas liktu apzināt dabas vērtības mežos pirms ciršanas uzsākšanas, tāpat kā meža inventarizācijas laikā tiek vērtētas saimnieciskās vērtības.
Lai informētu par konstatētajiem sugas aizsardzības pārkāpumiem, LDF un LOB ir sagatavojušas iesniegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai, kurā apkopoti spilgtākie piemēri gadījumiem, kad reģistrēta ligzdošanas vietu iznīcināšana, kā arī tiem gadījumiem, kad reģistrētas ligzdas, kuru apkārtnē plānota saimnieciskā darbība, nerēķinoties ar ligzdas klātbūtni. Kopumā iesniegta informācija par 36 šādiem gadījumiem.
Ar šo vēstuli un datu apkopojumu LDF un LOB aicina atbildīgās iestādes veikt apstākļu noskaidrošanu un esošā normatīvā regulējuma izvērtēšanu un uzlabošanu, lai nepieļautu turpmāku aizsargājamo sugu dzīvotņu iznīcināšanu.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
