Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Vidusšķiras attīstībai – labu izglītību

Zigurds Eglītis, inženieris, pedagogs
28.10.2014.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan Latvija gandrīz gadsimta ceturksni ir neatkarīga valsts, ekonomiskā pacēluma vietā joprojām mīņājamies uz vietas. Nav gaidītās spozmes arī izglītībā. Bet ko savai valstij esi devis TU? Varbūt tieši TEV jāpalīdz tai augt!

Neatkarības gadu pirmsākumos piekoptā valsts vadīšana bez noteiktas, ilglaicīgas ekonomiskās stratēģijas ir noslāņojusi sabiedrību izteikti bagātos un kontrastā – nabadzīgos iedzīvotājos, nesekmējot vidusšķiras kā ekonomiski spēcīgas formācijas veidošanos (saskatāmi tikai vāji tās aizmetņi).

Pirms konkrētāk pievēršamies šai problēmai, precizēsim, ko tad īsti sapratīsim ar terminu „vidusšķira”. Šajā formulējumā interpretācijas nianses varētu būt dažādas, taču, koncentrējoties uz sociāli ekonomisko aspektu, varam uzskatīt, ka Latvijas vidusšķira ir iedzīvotāju slānis, kam ilgtermiņā ģimenes gada ieņēmumi pārsniedz gada izdevumus, nodrošinot stabilu uzkrājumu rezervi.

Palielinoties nabadzīgo ļaužu nogrupējumam, arvien krasāk sāk izpausties bīstamas patērētāju sabiedrības tendences. Maznodrošinātie (un ne tikai) pierod pie lūdzēju pozīcijas, kas, protams, cilvēcīgi saprotams, bet vienlaikus iezīmē arī virkni negatīvu, sabiedrību degradējošu faktoru – vājinās patriotisma jūtas, deformējas darba tikums, izpaužas neiecietība vienam pret otru, parādās vispārēja vienaldzība un nihilisms (morāles normu, principu, tikumisko vērtību noraidīšana), pavīd atskārsme dzīves jēgu meklēt svešumā. Citiem vārdiem sakot – daļu sabiedrības sāk pārņemt apātija, nomācot aktīvo dzīves pozīciju.

Kā redzams, tā ir nopietna problēma. Ko darīt?

Manuprāt, ir pienācis pēdējais laiks nodrošināt efektīvus apstākļus ietekmīgas, lielu iedzīvotāju slāni aptverošas vidusšķiras izveidei (protams, par to tiek runāts, un arī ir pieņemtas dažādas koncepcijas un sastādīti perspektīvie plāni, bet „vezums” joprojām nekustas no vietas). Šajā sakarībā jāuzsver – būs valstī spēcīga vidusšķira, būs arī nauda izglītībai, medicīnai, aizsardzībai, pensijām.

Saeimai, valdībai un pašvaldībām likumdošanas iniciatīvu ceļā vajadzētu panākt, lai Latvijas iedzīvotāji, balstoties uz labu izglītību (kvalitatīvu un augsta līmeņa – koledžas, universitātes u.tml.), varētu kļūt par aktīviem sava finansiālā stāvokļa veidotājiem. Taču tas nenozīmē, ka sabiedrībai savas labklājības paaugstināšanai vajadzētu nepārtraukti visu gaidīt no valsts un pašvaldību institūcijām. Iespēju robežās arī katram pašam jātiecas uz progresu. Nepārvērtējama loma šajā procesā ir pedagogiem – tautas izglītības misijas veicējiem.

Turpinājumā – par manu devumu šajā jomā un ar to saistītās pārdomas.

Pēc Rīgas Politehniskā institūta (Rīgas Tehniskās universitātes) absolvēšanas, liekot lietā iegūto inženiera kvalifikāciju, ar lielu degsmi uzsāku pedagoga darbu grafisko disciplīnu jomā (jau studiju laikā biju pilnībā izdomājis, kā es to darīšu). Mācījos pats un mācīju citus. Tā kā manā priekšmetā labas mācību grāmatas latviešu valodā tad nebija, nolēmu, ka tā jāuzraksta man, un pēc kāda laika savu lēmumu arī realizēju – izstrādāju un tipogrāfiski izdevu mācību grāmatu „Tehniskā rasēšana” (izglītības organizatori man šādu iespēju nodrošināja). Manu veikumu izglītībā ievēroja un, kad Latvijā radās nepieciešamība sniegt starptautisku palīdzību pedagoģijā, izvēlējās mani un nosūtīja darbā par izglītības ekspertu uz Āfrikas valsts Mali galvaspilsētu Bamako (saskaņā ar bambara afrikāņu teiksmu – bedri ar krokodiliem, kurai pāri 18. gadsimta vidū gaisa balonā pārlidojuši Žila Verna romāna varoņi). Tur, nostrādājot 3 gadus un vaļas brīžos veldzējoties kobru ielenkto baobabu ēnā, man pavērās brīnišķīga iespēja iepazīties ar Āfrikas eksotiku, kultūru un baltajam cilvēkam neraksturīgo vidi, pārņemot arī daļu no Mali kuratores Francijas kultūras un pedagoģijas mantojuma, tajā skaitā grafisko dokumentu izstrādes un noformējuma normatīvās prasības un ar to saistītās tendences.

Kad pēc komandējuma atgriezos Latvijā, intensīvi pievērsos modernās pedagoģijas un psiholoģijas studijām, jo bija skaidrs, ka arī turpmāk darbošos izglītības nozarē. Un, līdzīgi kā savas darba karjeras sākumā, arī šajā dzīves posmā sakarā ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanu un pievienošanos Eiropas tautu saimei un ar to saistītajām izmaiņām standartizācijas jomā man atkal palaimējās būt pirmajam mācību grāmatas autoram, kas konstruktoru dokumentācijā uzsāka pārejas procesu no padomju standartiem uz starptautiskajiem un Eiropas normatīvajiem aktiem. Tā laikā no 1998. līdz 2010. gadam izstrādāju un 6 daļās tipogrāfiski izdevu apjomīgu mācību līdzekli „Tehniskās grafikas ceļvedis”.

Tagad, izprotot 21. gadsimta pedagoģijas prasības, esmu pievērsos tehniskās grafikas, precīzāk – inženiergrafikas kursa digitālajam formātam. Patlaban (process turpinās) ir izveidots divdaļīgs būvniecības profila digitāls mācību līdzeklis demonstrācijai un informatīvām studijām „LVS EN ISO standartiem atbilstošu rasējumu noformējums”, kurš drīzumā būs pilnīgi brīvi (bez maksas) pieejams jebkuram interesentam. Lūdzu, izmantojiet to – pilnveidojiet savu profesionālo meistarību! Papildus jāpaskaidro – minētajos digitālajos materiālos būs sniegts arī šīs nozares svarīgāko terminu tulkojums angļu valodā, kas var lieti noderēt darbā ar tehnisko dokumentāciju (šeit derētu atgādināt – tehniskajai terminoloģijai ir jāatbilst attiecīgajā nozarē lietotajai oriģinālvalodai).

Cik tas ir svarīgi, var pārliecināties, pievēršoties tādu nozīmīgu normatīvo aktu, kā EN ISO adaptēto standartu titullapu latviskajam tulkojumam. Piemērs ilustrācijai. Adaptējamā ISO 128 – 22:1999 standarta oriģināla angliskajā versijā lasāms: „General principles of presentation – Part 22: Basic conventions and applications for leader lines and references lines”. VSIA „Latvijas Standarts” piedāvātais tulkojums: „Shēmu vispārīgie principi. 22. daļa. Vadošo līniju un norāžu galvenie nosacījumi un pielietojums.” Domāju, ka šī standarta pakārtotās nozares profesionāļu tulkojumā tas būtu šādi: „Attēlojuma vispārējie principi. 22. daļa. Norādes līniju un to plauktiņu izveides un pielietojuma pamatnosacījumi”.  

Atļaušos citu piemēru. Ministru kabineta 21.05.2013. noteikumu Nr. 281 7. pielikumā „Tehniskā grafika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts” norādīts: „7.5. konstruē objektus trijos skatos, zina to nosaukumus un novietojumu rasējumā Eiropas sistēmā”. Kaut gan šajā dokumentā minēta atsauce uz LVS EN ISO standartiem, tomēr tā sastādītāji, iespējams, nekompetences dēļ liek pedagogiem rasējuma projekciju (attēlojuma) izvietojumā vadīties pēc padomju laika standartu dotā dalījuma: Eiropas un Amerikas sistēmā. Uzšķirot LVS EN ISO 5456 – 2:1999 standartu, uzzinām – Eiropas Savienības dalībvalstīs rasējumu attēlojuma izkārtojumā izmanto nevis Eiropas sistēmu, kā to iesaka aplūkotā dokumenta autori, bet gan projekciju pirmā un trešā kakta metodi. Domājams, ka arī pateicoties šādai izglītības stratēģu „kompetencei” neatkarīgās Latvijas gados no vispārizglītojošo skolu mācību plāniem gandrīz izzudis tāds „nevajadzīgs” priekšmets kā rasēšana jeb tehniskā grafika. Kā var saprast no šīs „racionalizācijas”, „tālredzīgi” IZM ierēdņi ir izlēmuši, ka perspektīvā inženierzinātnes un tām pakārtotā ražošana Latvijā nepastāvēs.

Atšķirībā no sabiedrībā uz augšu tikušu atsevišķu indivīdu kategorijas (politiķu, kam vajadzētu stāvēt un krist par Latvijas valsti, neatkarības sākumposma varasvīru akceptēto Latvijas nodokļu maksātāju darbā uzkrāto materiālo resursu privatizētāju u.tml. tā sauktās sabiedrības elites pārstāvju), kuri savus lolojumus sūta mācīties uz ārzemēm ar domu tur arī palikt, es ticu Latvijas izglītības sistēmas progresam. Latvija var un tai vajag nodrošināt mūsdienīgas izglītības līmeni. Protams, ja mēs visi, gan tie, kas esam šajā procesā iesaistītie izpildītāji, gan tie, kuru rokās ir šī procesa organizatoriskās sviras, nesavtīgi strādāsim. Ir pagājis pietiekami ilgs neatkarības laiks, lai sabiedrība varētu attīrīties no sārņiem. Jāmainās gan pozitīvā attieksmē pret apkārtējo vidi, gan reālajā darbībā, varbūt pat nenozīmīgajā.

Ja savus pienākumus veiksim godīgi un profesionāli (protams, ja tam ir atbilstoša izglītība) un strādāsim tā, lai darbs nav slogs, bet iedvesmas avots, un Latvijas izglītības sistēmu (tie, kas tajā darbojas) balstīsim uz četriem stūrakmeņiem: motivācija, radošums, laikmetīgums, atbildība, Latvijā sniegtā izglītība un uz to vērstā ekonomiskā attīstība neatpaliks no veiksmīgāko pasaules valstu līmeņa. To, ka mēs varam gūt arī labus panākumus, apliecina mūsu zinātnieku starptautiskie sasniegumi.

Veidosim dzīvi labāku!

Novērtē šo rakstu:

22
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...