Iesaki rakstu: 
Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai arī mūsu valdībai nākšoties savilkt jostu ciešāk un pašai atrast investīcijas to tālākai attīstībai.
Ar šādu vēstījumu Telia Company AB (TC, agrāk TeliaSonera) veica precīzu spērienu pa Māra Kučinska, Arvila Ašeradena & Co... teiksim tā, pašlepnumu. Jo līdz šim abu uzņēmumu apvienošanas vai pilnīgas privatizācijas kritiķi tieši Latvijas valstij pārmeta: tajos tiekot saskatīti vienīgi "bankomāti" sev pienākošos dividenžu izņemšanai – par tālāko attīstību politiķi nepiedomājot.
Amizanti, ka laikraksts Diena uzņēmās "zviedru rupora" lomu, kaut sen jau, protams, ir pagaisusi un mums visiem aizmirsusies tā kādreizējā piederība Bonjēru ģimenei. Atliek vien redakciju apsveikt ar profesionālu veiksmi – jau divus gadus ilgajā politiski ekonomiskajā intrigā par LMT un Lattelecom tagad ir ieviests vairāk skaidrības, taču vienlaikus tiek radīts arī vairāk spriedzes.
Visai dīvaini šķiet dzirdēt šādu atklātu ultimātu, ko – protams, reģionāli ietekmīgs, jā, ar divām Ziemeļvalstīm akcionāros, bet nekas vairāk – komercuzņēmums izvirza ES un OECD dalībvalstij. Turpinot trafareti popsiskas asociācijas – pat Dzelzs banka bija krietni vien delikātāka sarunās ar saviem Vesterosas debitoriem!
Mūsu politiķi galu galā ir ignorējuši un čakarējuši krietni vien lielākas biznesa radības nekā TC. Piemēram, bēdīgi slavenajā pasažieru vilcienu (ne)iepirkumā – kanādiešu Bombardier un spāņu CAF. Acīmredzami ziemeļu kaimiņi mūs vienkārši pazīst daudz labāk. Nekādas pietātes pret šo «jauneiropisko» valsti viņiem nav – pat, ja pārliecība par Baltiju kā savu ekonomisko koloniju vairs netiek afišēta tik klaji, kā to izjutām pirms milleniuma un vēl iepriekšējā desmitgadē.
Vikingu un Ziemas kara snaiperu pēcteči zina, kad komunikācijā ar mums, nepamatotas varenības apziņas pārņemtiem iezemiešiem, vajag likt lietā burkānu, kad – stibu. Kad – vērsties starptautiskā arbitrāžā, kad – izmantot savu valstu diplomātisko spiedienu. Kad – palaist no ķēdes vietējo "piekto kolonnu" (iespējams, varbūt spēkošanās par LMT&Lattelecom būs reize, kad nokritīs daža merkantili motivēta latvju švedofila vai finnofila maskas?).
Droši vien jebkādos citos apstākļos Latvijas valsts tūlīt pat atcerētos, ka "gudrākais piekāpjas" un steigtos apmierināt sava minoritārā partnera vēlmi konsolidēt divus aktīvus vienā – pat tad, ja tādēļ reorganizācijā zaudētu savu kontrolpaketi. (Turos pie pārliecības, ka arī tas izskaidro TC kategoriskumu.) Protams, ja valdības galvenais mērķis ir garantēt, lai tikai "bankomāti" turpinātu papildināt valsts budžetu.
Taču drīz vien būs XIII Saeimas vēlēšanas, un to kampaņa turklāt noritēs uz valsts simtgades svinēšanas fona. Jubilejas sakāpinātajā gaisotnē sabiedrība valdības piekāpšanos TC ultimātam novērtēs kā nacionālu pazemojumu. Iespējams, pilsoņi neko valdības partijām acīs nepateiks – tikai izvēlēsies citu biļetenu, ko iemest urnā.
Tāpēc ļauties biznesa loģikai un ātrāk norīt TC pasviesto krupi vairs īsti nevar ne Kučinskis ar ZZS, ne jo vairāk Ašeradens ar Vienotību. Ekonomikas ministrs jau vismaz pāris reizes ir publiski un pietiekami pārliecinoši, ar rāmu pokerfeisa smaidu sejā pieļāvis valdības gatavību uzņemties vairāk atbildības par abu sakaru uzņēmumu attīstību. Jā, arī atrodot (pareizāk sakot – neizņemot no uzņēmumu peļņas) tiem nepieciešamās investīcijas.
Patlaban gan LMT, gan Lattelecom, kā tiek apgalvots, esot pietiekami uzkrājumi nepieciešamajiem ieguldījumiem. Taču problēmas radīsies, ja/kad TC uzstās uz savu dividenžu iekasēšanu, padarot, kā jau tika piedraudēts, abus uzņēmumus sev tikai par "bankomātu". Tad investīciju garanta neierasto lomu nāksies uzņemties valdībai.
Iespējams, ka, valstij un TC šādi samainoties lomām, uzņēmumi kļūtu vēl patstāvīgāki, attīstītos straujāk un ielauztos arī kaimiņu tirgos. Esmu dzirdējis runas, ka Lattelecom stratēģiski svarīgā Shortcut projekta realizēšanu visās trijās Baltijas valstīs nobremzējusi TC.
Ziemeļnieki šķiet pārliecināti, turklāt visai pamatoti, ka mūsu valdība tikai blefo: ja budžets tiek lāpīts pat ar degvielas akcīzes palielināšanu, nervozā finanšu ministre vienkārši negribēs ļaut premjeram un ekonomikas ministram tā "mētāties" ar dividendēm. Ceru, ka Kučinskim un Ašeradenam pietiks dūšas viņus izbrīnīt. Viņi taču vēlas vēl kādu laiku darboties Latvijas politikā, vai ne?
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
