Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai ir fiziski iespējams saņemt no Valsts kases apjomīgu vēstuli par 85 miljonu eiro valsts galvojuma sniegšanu vai nesniegšanu uzņēmumam Liepājas metalurgam, šo dokumentu vienā dienā detalizēti izvērtēt, tad - esot slavenam ar savu stūrgalvību - uz šīs steidzīgās iepazīšanās pamata mainīt savu līdzšinējo viedokli par galvojuma nevēlamību uz diametrāli pretēju un valsts vārdā šos galvojuma līgumus parakstīt ar valstiskas atbildības un labi padarīta darba sajūtu?

Ja ticēt toreizējā finanšu ministra Einara Repšes līdzšinējiem skaidrojumiem un pārējai publiski pieejamajai informācijai, viss noticis tieši tā. Taču nule iznākusī grāmata Grābeklis, kas veltīta E. Repšes politiskajai biogrāfijai, atklāj patieso notikumu gaitu - to, kā iespaidīgā un acīmredzot vismaz daļēji uz visiem laikiem zaudētā valsts galvojuma liktenis izšķirts izcili vieglprātīgi vai varbūt neformāli motivēti.

Liktenīgais 30. decembris

Neviena no Valsts kontroles atzinumā par notikumiem Latvijas nodokļu maksātājiem tik dārgi izmaksājušā 2009. gada 30. decembrī minētajām amatpersonām nav mēģinājusi apstrīdēt tajā aprakstīto notikumu secību un būtību.

Tā ir šāda: vispirms šajā dienā "Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš nosūta atzinumu finanšu ministram Einaram Repšem par galvojuma sniegšanu Liepājas metalurgam". Atzinumā "nav sniegts kopsavilkuma vērtējums, vai Liepājas metalurgam nepastāvēs paaugstināts aizdevuma atmaksas risks, uz kā pamata sniegt ieteikumu finanšu ministram pieņemt lēmumu sniegt vai tomēr atteikt galvojumu uzņēmumam".

Tomēr tai pašā dienā E. Repše "pēc Valsts kases atzinuma saņemšanas nolemj atbalstīt galvojuma sniegšanu un Latvijas Republikas vārdā noslēdz galvojuma līgumus ar Unicredit MedioCredito Centrale S.p.A par kopējo summu 85 597 300 eiro jeb Ls 60 158 125 latiem pēc Latvijas Bankas kursa līguma parakstīšanas dienā". Tiek arī parakstīts komercķīlas līgums, kurā "nav iekļauti nosacījumi noteikto saistību neizpildes gadījumos, piemēram, ka akcionāri sniedz personiskās garantijas galvojuma sniedzējam".

Tātad toreizējais finanšu ministrs E. Repše saņem no Valsts kases apjomīgu, divpadsmit lappušu garu, ar skaitļiem un faktiem piesātinātu vēstuli, šo dokumentu un visus tajā minētos faktus vienas dienas laikā it kā paspēj rūpīgi izvērtēt, tad vēl sazinās ar Valsts kases pārvaldnieku un, saņēmis mutisku uzdrošinājumu, liek savu parakstu zem abiem būtiskajiem dokumentiem. Liepājas metalurga "saimnieki" var sākt rīkoties.

Repše un "likuma gars"

Desmit gadus vēlāk, 2013. gada rudenī, jau pēc Liepājas metalurga kraha E. Repše, cerot atgriezties politikā, skaidrojumā nozarei.lv visu atbildību par galvojuma izsniegšanu noveļ uz Saeimas pieņemto budžeta likumu un Valsts kasi.

"Biju noskaņots pret galvojuma izsniegšanu, taču bija Saeimas lēmums, galvojums bija paredzēts likumā par valsts budžetu, Valsts kase bija rūpīgi strādājusi un devusi atzinumu, ka šis galvojums ir nepieciešams, sarūpējusi nepieciešamās ķīlas, kas nosedza riskus. Šādos apstākļos es kā finanšu ministrs nevarēju vienpersoniski pārkāpt likumu un uzņemties atbildību par neīstenotas uzņēmuma modernizācijas iespējamām sekām," - šādi skan E. Repšes skaidrojums.

Īstenībā, kad 2008. gada 14. novembrī Saeima līdz ar valsts budžetu atbalsta galvojumu 112 miljonu latu apmērā Liepājas metalurga modernizācijas plāniem, tas nozīmē tikai iespēju uzņēmumam ļoti censties, lai galvojumu saņemtu, bet ne kādam uzliktu pienākumu galvojumu izsniegt.

Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 37. pantu finanšu ministram ir tiesības, bet ne pienākums sniegt valsts vārdā galvojumus saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Savukārt tolaik spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi skaidri nosaka: "Pēc dokumentu izvērtēšanas finanšu ministrs pieņem lēmumu sniegt vai nesniegt galvojumu."

Pirms grāmatas tapšanas konfrontēts ar šiem normatīvo aktu nosacījumiem, E. Repše sāk skaidrot, ka "es būtu pārkāpis Valsts budžeta likumu vai vismaz tā garu", kaut gan "grūti novilkt šo robežu starp likuma burtu un garu". Taču fakts - pretēji E. Repšes sākotnējiem apgalvojumiem neviens Saeimas lēmums vai likums viņam neuzliek par pienākumu parakstīt galvojumu Liepājas metalurgam. Tā ir tikai un vienīgi finanšu ministra izšķiršanās un atbildība.

Valsts kases slēdziena "pozitīvā noskaņa"

Ikvienam interesentam, kurš būtu ieskatījies tobrīd jau publiski pieejamajā Liepājas metalurga 2008. gada pārskatā, rastos pietiekami skaidrs priekšstats - šis ir uzņēmums, kurš acīmredzami iet uz leju, un par savas naudas ielikšanu tādā būtu krietni jāpadomā.

Peļņa samazinās, izmaksas palielinās, kapitāla atdeve rūk divus gadus pēc kārtas, nepārdotu ražojumu ir vairāk, pircēju un pasūtītāju parādu - tāpat, palielinās aizņēmumi un arī izmantotie kredītlīniju līdzekļi, piegādātājiem un darbiniekiem tiek maksāts vairāk, parādās ievērojamas "ar akcionāriem saistītas izmaksas". Tad vēl pieaug uzkrājumi šaubīgiem debitoriem, palielinās ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi, samazinās realizācijas rentabilitāte.

Tas viss ir tikai tas, ko uzņēmuma gada pārskatā var izlasīt jebkurš interesents. Savukārt potenciālam kredīta galvotājam ir nesalīdzināmi apjomīgākas iespējas - ja ir vēlēšanās tādas izmantot. Taču tādu nav - ne E. Repše, ne viņa pārraudzībā esošā Valsts kase padziļinātu auditu nepasūta. Tāds tiek pasūtīts tikai četrus gadus vēlāk, pēc uzņēmuma kraha.

Turklāt pat Valsts kases 2009. gada 30. decembra atzinumā par Liepājas metalurgu atrodams pietiekami daudz biedējošas informācijas. Tikai tad, kad Liepājas metalurgs veicis "individuālu banku finansējuma piesaistes procesu" ar tā vadībai vien zināmām metodēm, uz kredīta izsniegšanu, neraugoties uz valsts galvojumu, ir pieteikusies viena vienīga banka.

Pat šī Itālijas kredītiestāde īsi pirms gada beigām, līdz kurām Latvijai jāparaksta galvojuma līgums vai arī process jāsāk no sākuma, ir pēkšņi paziņojusi, ka risks ir pārāk liels un jāsamazina, mainot finansējuma struktūru un paaugstinot procentu likmes.

Kaut gan E. Repše vēlāk publiski apgalvo, ka nekādas steigas neesot bijis, Valsts kase pēc šī itāļu bankas jaunuma pavēsta, ka galvojums noteikti "izsniedzams līdz gada beigām", tāpēc "laika trūkuma dēļ" atkārtota iepirkuma procedūra finansētāja izvēlei nav veikta, jo "ir pamats uzskatīt, ka šāds konkurss jebkurā gadījumā beigtos bez rezultātiem".

Valsts kase arī skaidri atzīst gan to, ka uzņēmuma ražošanas izmaksas jau 2009. gadā ir bijušas tādas, ka izdevīgāk bijis tērauda sagataves iegādāties tirgū nekā sagatavot tas rūpnīcā, gan to, ka iespaidīgā modernizācija neko nedos produkcijas dažādošanai, gan to, ka konstatēta biznesa plāna prognozētās situācijas neatbilstība aktuālajām nozares darbības tendencēm.

Tāpat Valsts kase ir aprēķinājusi, ka velmējumu realizācijas un metāllūžņu izmaksu peļņas starpība ir sarukusi dubulti un ar šādu starpību Liepājas metalurgs vairs nespēj segt visus saimnieciskās darbības izdevumus, turklāt nākotne esot gaidāma vēl drūmāka, kā rezultātā "turpmākā Liepājas metalurga pastāvēšana varētu būt neiespējama".

Repše slīkst pretrunās

Šis tad ir dokuments, kurš, ja ticēt paša E. Repšes sākotnējam apgalvojumam, esot apgriezis pretējā virzienā viņa līdz tam noraidošo skatu uz galvojumu. "Viņš līdz pat pēdējam brīdim nav bijis noskaņots pozitīvi par valsts galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam līdz nebija saņēmis pozitīvo Valsts kases atzinumu," - šis ir precīzs citāts no nozare.lv 2013. gada 1. oktobrī.

"Ja viņam par kaut ko ir pārliecība, tad mainīt viņa viedokli ir ļoti grūti. Ar viena dokumenta izlasīšanu domu maiņai, domāju, ka nepietiks. Varbūt tikai ilgākā laika posmā un ar spēcīgiem argumentiem..." - tā gan teic Juris Pūce, izbijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, tagadējais E. Repšes partijas premjera amata kandidāts.

Kas un kādā formā ir spējis vienas dienas laikā motivēt E. Repši uz šādu "viedokļa maiņu", ja tāda patiešām ir bijusi, nez vai kādreiz būs pilnīgi skaidrs. Taču viens gan ir droši: finanšu ministrs galvojumu paraksta drudžainā steigā un pašā pēdējā brīdī.

Tiesa, kā izrādās, pastāv dokuments, kas liek neuztvert kā patiesu E. Repšes stāstīto par viņa straujo viedokļa maiņu pēc Valsts kases atzinuma saņemšanas 2009. gada 30. decembrī, kad viņš arī liek parakstu uz galvojuma un ķīlas līgumiem.

Finanšu ministrijas dokumentos atrodama oficiāla vēstule, kurā ministrs, runājot par sevi trešajā personā, UniCredit apliecina: "Galvojuma līgumu Galvotāja vārdā parakstīs Einars Repše, Latvijas Republikas finanšu ministrs." Šī vēstule ir datēta jau ar 29. decembri - tātad jau dienu pirms brīža, kad E. Repše saņem Valsts kases atzinumu, kurš esot licis viņam diametrāli mainīt savu viedokli.

Papildus tam Valsts kases pārvaldnieks K. Āboliņš oficiālā skaidrojumā diplomātiski apliecina - E. Repše runā nepatiesību, apgalvojot, ka pirms galvojuma parakstīšanas esot viņam "zvanījis un lūdzis apstiprinājumu tam, ka projekts ir dzīvotspējīgs, ko Valsts kases pārvaldnieks ministram arī esot sniedzis".

Jaunā versija - tikai uz "Repšes loģikas" būvēta

Konfrontēts ar šiem faktiem, E. Repše nu nāk klajā ar būtiski jaunu versiju - patiesība esot tā, ka Valsts kase "vienu šī viedokļa izklāstu, datētu ar 30.decembri, pievieno garantijas gala paketei, kas tiek virzīta parakstīšanai, bet citu tā paša viedokļa izklāstu, agrāk datētu, jau savlaicīgi iesniedz ministram, izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai. Tieši tā šajā gadījumā ir noticis". Līdz ar to īstenībā finanšu ministrs esot bijis ļoti rūpīgs, izvērtējot galvojuma izsniegšanu, un nekādas steigas neesot bijis.

Kur tad šis izklāsts ir? "Tas varētu būt, piemēram, dienesta ziņojuma formā par Liepājas metalurgam izsniedzamās garantijas tapšanas gaitu," atšķirībā no sava ierastā kategoriskuma tagad pieļāvuma formā stāsta toreizējais finanšu ministrs. Tam noteikti "būtu jābūt reģistrētam un pieejamam gan Valsts kases, gan Finanšu ministrijas lietvedībā".

"Būtu jābūt", bet nav. E. Repše pats nespēj uzrādīt nevienu dokumentu, kas apliecinātu viņa jaunās versijas patiesīgumu - ka Valsts kase atzinuma darba versijas būtu sniegusi jau ievērojami ātrāk un ka viņš līdz ar to galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam būtu izvērtējis tiešām rūpīgi un nevis kā vieglprātīgā un varbūt arī savtīgā spēlītē vienas dienas laikā.

Savukārt Valsts kase, sniedzot pārskatu par dokumentāciju saistībā ar Liepājas metalurga valsts galvojuma projektu, ir nepielūdzama: "Valsts kases atzinums par AS Liepājas metalurgs saistībām sniedzamo valsts galvojumu finanšu ministram sniegts vienu reizi - 2009. gada 30. decembrī." Līdz tam tikuši sniegti tikai pārskati par galvojuma formālās puses organizēšanas virzību - visus šos dokumentus Valsts kase ir nodevusi Grābekļa autoru rīcībā, un tajos nav nekā, kas apstiprinātu E. Repšes jauno versiju.

Līdz ar to, ja LR Ģenerālprokuratūra mainītu savu pēdējo gadu nostāju, ka, lai sauktu pie kriminālatbildības par bezdarbību augstu amatpersonu, līdz ar valstij nodarītu kaitējumu un konstatējamu nolaidību ir noteikti nepieciešams arī skaidri saskatāms ļaunprātīgs nodoms, E. Repše būtu pirmais kandidāts uz aizdomās turamā statusu šādā kriminālprocesā. Taču pagaidām viņam par laimi par šādu nostājas maiņu nekas neliecina.

Einars Repše par atbildību

"Tikšanās laikā premjeram lūdza arī izskaidrot bieži skandēto par politiskās atbildības uzņemšanos, uz ko Einars Repše sparīgi atrauca: "Ai, ziniet, tas īstenībā neko nenozīmē." Zāles reakcija uz šo atbildi izpaudās aplausos."

(Ināra Egle, Diena, 2003. gada 8. februārī)

"Nu, mums ar amatpersonām ir tā, ka visādus brīnumus ir sastrādājuši ļoti daudzi, bet pie atbildības reāli saukts nav neviens, jo grūti ir pierādīt pat acīm redzamos gadījumos, ka tas ir ticis darīts ļaunprātīgi."

(Einars Repše, uzstājoties 2003. gada 26. jūnijā)

"Vienā no manām iemīļotākajām filmām Tomasa Krauna afēra ir jautājums galvenajam varonim: vai jūs nenožēlojat, ka esat spiests parakstīt šo līgumu? Un viņš atbild: nožēla ir tukša laika šķiešana."

(Einars Repše, Santa, 2004. gada novembrī)

Kriminālprocesa par Liepājas metalurga valsts galvojumu nav

"Prokuratūras uzraudzībā ir viena krimināllieta saistībā ar Liepājas metalurgu. Liepājas prokuratūras uzraudzībā. Ierosināta 2012.gadā par Liepājas metalurga amatpersonu iespējamu nelikumīgu darbību laikā no 2003. līdz 2012.gadam. Vēl notiek pirmstiesas izmeklēšana policijā," - tas ir viss, ko par kriminālprocesiem saistībā ar Liepājas metalurgu atklāj LR Ģenerālprokuratūra.

"Ir viens kriminālprocess Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē pēc diviem Krimināllikuma pantiem - 196.p.2.d. un 179.3.d.," - Valsts policija ir vēl lakoniskāka.

Šie panti ir par uzņēmuma amatpersonas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā (draud līdz trim gadiem cietumā ar mantas konfiskāciju) un par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā (līdz desmit gadiem cietumā ar mantas konfiskāciju).

Kriminālprocess par iespējamu valsts amatpersonu atbildību saistībā ar valsts galvojuma piešķiršanu vai saistībā ar nolaidību šī galvojuma izmantošanas uzraudzībā nav pat sākts. Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra jebkādus komentārus šai sakarā nevēlējās sniegt.

Valsts amatpersonu sodīšana par nolaidību "nav modē"

Krimināllikumā ir 319.pants "Valsts amatpersonas bezdarbība" - "par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums".

Faktiski vienīgais zināmais gadījums, kad par šādu noziegumu tiek notiesāta augsta amatpersona, ir Rīgas Centra rajona tiesas 2003. gada 14. februāra spriedums, ar kuru par vainīgu atbilstoši Kriminālkodeksa (jo nodarījums veikts, kad vēl nebija spēkā Krimināllikums) 163. pantam - par nolaidību - tika atzīta Laila Medina.

Tiesa atzina viņas kā toreizējās Satiksmes ministrijas darbinieces vainu, nolaidīgi rīkojoties šajā lietā un pieļaujot, ka lūžņos tiek sagriezts zviedru uzņēmumam Swembalt AB piederošais daļēji avarējušais kuģis Rīgas ostas teritorijā. L. Medinas un citu iesaistīto amatpersonu vainas dēļ Latvija zaudēja vairāk nekā trīs miljonus dolāru.

Tiesas spriedumā bija norādīts uz to, ka L. Medina „būdama amatpersona, izdarīja noziedzīgu nodarījumu – nolaidību -, tas ir, nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm, ko aizsargā likums”.

Spriedumā arī tika konstatēts: „L. Medina noziegumu izdarīja aiz neuzmanības,- viņa nav paredzējusi savas bezdarbības sabiedriski bīstamo seku iestāšanas iespēju, kaut gan viņai kā Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta direktora vietniecei vajadzēja un viņa varēja tās paredzēt."

L. Medinai tiesa piesprieda tikai 1750 latu lielu naudassodu, tomēr tā bija reāla notiesāšana par amatpersonas izdarītu kriminālnoziegumu. Taču sekas uz L. Medinas karjeru tas neatstāja: pašlaik viņa ir Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos.

Savukārt nākamajos gados mēģinājumi valsts amatpersonas kaut jel kā sodīt par nolaidības un bezdarbības dēļ valstij nodarītiem zaudējumiem kļūst aizvien negribīgāki. Raksturīgs ir LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Modra Adlera 2010. gadā pieņemtais lēmums Parex bankas kraha lietā.

Ģenerālprokuratūra M. Adlera personā, izbeidzot kriminālprocesu par iespējamu valsts amatpersonu noziedzīgu vai nolaidīgu rīcību saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu, šīm amatpersonām pasniedz dubultdāvanu – ne tikai nesaskata to vainu, bet arī sastāda tādu kriminālprocesa izbeigšanas lēmumu, kas faktiski nevienam nav pārsūdzams.

Likumsakarīgi, ka 2006. gadā, kā rāda Tiesu informācijas sistēmas dati, pēc panta par valsts amatpersonas bezdarbību tika notiesātas 17 amatpersonas, 2010. gadā - 10, 2012. gadā - četras un pērn - vairs tikai viena.

Novērtē šo rakstu:

53
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...