Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Andris Deniņš, kas pašlaik ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors, šajās dienās žurnāla Ir elektroniskajā versijā nācis klajā ar publikāciju „Nabadzības sakne”, kurā savulaik uz 12. Saeimu no „Šlesera saraksta” kandidējušais kungs dalās pārdomās par „atbalstu nacionālajam biznesam”. Ņemot vērā, ka daudzi varētu būt aizmirsuši par tiem daudzajiem gadiem, ko Deniņš pavadīja, dubulti barojoties no uzņēmuma Liepājas metalurgs līdzekļiem un ļaujot tā saimniekiem netraucēti izsaimniekot uzņēmumu,Pietiek šodien publicē gan šo rakstu, gan fragmentus no grāmatas Liepājas metalurgskam jāsēž, kam jālido, kuros aprakstīta „Liepājas metalurga ērces” patiesā loma uzņēmuma krahā.

Nabadzības sakne: sabiedrība nevēlas saprast, ko zaudē ar vietējā uzņēmuma bankrotu

Andris Deniņš

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija Eiropas Savienībā (ES) iestājās par ātru, līdz galam neizpētot visus juridiskos un finansiālos nosacījumus, kas izriet no dalībvalsts un ES savstarpējām attiecībām. Pēc iestāšanās tika uzlikti ierobežojumu vairākiem Latvijā labi attīstītiem saimnieciskās darbības veidiem, un rezultātā daudzas nozares piedzīvoja fiasko.

Tas noticis gan neapzināti - ES ļaudīm neiepazīstoties ar mūsu tautsaimniecības nozaru patieso konkurētspēju un mums pašiem neaizstāvot nozares ar savām pretprasībām, gan apzināti - normatīvā ceļā samazinot jaunpienācējas valsts Latvijas potenciālo eksportspēju kopējā ES valstu vidū. Rezultātā kā nozares, tā arī tajās strādājošie uzņēmumi izputēja.

Toreiz varējām vēl visu "norakstīt" uz mūsu nezināšanu, taču šobrīd, kad redzu līdzīgus notikumus, sabiedrībai nepievēršot uzmanību vairāku Latvijā radītu inovāciju aizstāvēšanai, kļūst baisi, un ne jau par savu, bet gan par savu bērnu un mazbērnu nākotni.

Vai tiešām mēs "principiāli" nevēlam veiksmi saviem uzņēmējiem un inovatoriem, bet vienlaikus nez kāpēc brīnāmies par hronisko nespēju aizsniegties tuvāk ES labklājības vidējam līmenim? Tikai pateicoties birokrātu prasmei "pareizi" sacerēt ziņojumus un virtuozi aizpildīt atskaišu tabulas, valsts ir "iešmaukusi" OECD. Mums, kas formāli pieder pasaules bagātāko valstu apvienībai, ikdiena ik brīdi atgādina, cik nepelnīts ir šis panākums.

Latvija ir un paliek, kaut relatīvi, bet determinēti nabadzīga valsts, jo te valda nabadzīgas sabiedrības aizspriedumi un nabadzību atražojoša valdības ekonomiskā politika."

Totālā vienaldzība, ar kādu mūsu sabiedrība uzņēma nesenās ziņas par inovatīvās ražotnes "Dendrolight Latvia" bankrotu, ir visuzskatāmākā atbilde tam, kāpēc mēs esam tur, kur esam. Prasmīga valsts ekonomiskā politika, ja vien tāda būtu, atrastu iespēju pārciest finanšu krīzi ražotnei, kas bija stratēģiski svarīga Latvijas kokrūpniecības attīstībai, piedāvājot eksporta produktu ar augstu piedāvāto vērtību - masīvkoka šūnmateriālu.

Sabiedrības solidaritāte ar vietējiem uzņēmējiem un inovāciju izstrādātājiem spiestu valdību šādu ekonomikas attīstības un atbalsta politiku īstenot. Taču Latvijā ir pieņemts vietējo uzņēmēju ieceres norakstīt zaudējumos jau pašā aizsākumā: nu, paskatīsimies, cik tu ilgi spurināsies...

Mūsu sabiedrība nemaz neizprot, ko tā ir pazaudējusi ar "Dendrolight" likvidēšanu, un pat nemaz nevēlas to saprast.

Tā ir pieradināta pie domas, ka Latvijas koksne tiek lēti eksportēta, bet mēbeles, papīrs un citi izstrādājumi - dārgi importēti.

Tagad sociālo tīklu vidē un medijos ir sākta "melnā piāra" kampaņa pret vienu no Latvijas zinātnes sasniegumiem - pretvēža preparātu "Rigvir". Anonīmo nomelnotāju centība un kvalifikācija rada aizdomas, ka Latvijas uzņēmums, kas ražo šo medikamentu, ir kļuvis par traucēkli kādam ārzemju farmācijas gigantam un tā dārgajam piedāvājumam. Medikamenta un tā ražotāja reputācija tiek prasmīgi ārdīta, bet sabiedrība, visticamāk, stāvēs malā un noskatīsies, kā "tirgus pats visu atrisina".

Mēs atkal gļēvi samierināsimies, ka viens no nacionālajiem lepnumiem tiek klaji iemīts dubļos.

Nemaz sīkāk neiztirzāšu faktus, ka gada laikā dubultojies zemnieku saimniecībām pieteikto maksātnespējas procesu skaits un pēc Krievijas noteiktā embargo Latvijas zivju pārstrāde slīgst dziļākā krīzē. Šeit varētu runāt par desmitiem, ja ne pat simtiem saimnieciskās darbības veicēju, bet tas jau būtu teju diplomdarba cienīgs teksta apjoms maniem studentiem universitātē.

Perspektīvi Latvijas uzņēmumi bieži ir cietuši nepelnītu sakāvi konkurences cīņās - daudzkārt pavisam negodīgās, - gan ārzemēs, gan pašu mājās tikai tāpēc, ka atbildīgās institūcijas un sabiedrība ir izrādījusi nevarību un pat demonstratīvu vienaldzību. Ja tauta un valsts vara gribētu veltīt nacionālā biznesa atbalstam kaut vai tik daudz simpātiju, solidaritātes vai entuziasma, cik tiek atvēlēts nacionālajai hokeja izlasei, mēs beidzot spētu izrauties no nabadzības - kopumā relatīvās, bet lielai daļai tautas vairāk nekā reālās - gūsta.

Kā ilgus gadus sekmīgi zīda augsti mācītā „Liepājas metalurga ērce”

Ja ticēt auditorkompānijas Invest-Rīga direktora Andra Deniņa deviņdesmito gadu vidū parakstītajam ziņojumam par uzņēmuma nosacīto vērtību, "uzņēmums Liepājas metalurgs dibināts šā gadsimta [domāts 20. gadsimts] trīsdesmitajos gados".

Šis, maigi izsakoties, nedaudz kļūdainais raksturojums spilgti ilustrē gan Liepājas metalurga bēdīgi slavenā padomes locekļa vispārējo kompetenci un zināšanas, gan tos dokumentus, ko Andris Deniņš par nelielu, taisnīgu samaksu ir bijis gatavs parakstīt savas sadarbības laikā ar Liepājas metalurgu.

Neilgi pirms uzņēmuma kraha ne finanšu ministrs Andris Vilks, ne Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, ne visu atbildīgo departamentu vadītāji un darbinieki nepakustina ne pirkstu, kad Liepājas metalurga saimnieki nolemj - nekāds jauns neatkarīgs revidents uzņēmumam nav vajadzīgs.

Vēl vairāk, neviens no šiem valstiskajiem uzraugiem pat neiedomājas painteresēties par acīmredzamo, proti, vai gadījumā Liepājas metalurga darbību tik daudzus un daudzus gadus revidējušais "neatkarīgais" auditors, kurš ir tik tīkams uzņēmuma saimniekiem, kaut kādā veidā nav tieši saistīts ar viņiem un gluži vienkārši atkarīgs no viņu finansiālās labvēlības.

Minūtes piecas, varbūt septiņas - tik ilgā laikā ikviens publisko datu bāzu lietotājs no Valsts kases vai Finanšu ministrijas varētu noskaidrot to, ko vēlāk Valsts kontrole savā atzinumā apraksta šādi:

"199. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem:

199.1. AS Liepājas metalurgs revidents no 2004. gada 21. jūlija ir AS BDO Invest Rīga (no 2009. gada 10. decembra AS BDO);

199.2. AS BDO valdes priekšsēdētājs [Andris Deniņš] periodā no 2007. gada 22. maija līdz 2009. gada 5. marta ir persona, kurš vienlaicīgi šajā periodā ir bijis padomes loceklis ASLiepājas metalurgs.

200. Normatīvajā aktā noteikts:

200.1. zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība var uzņemties sniegt revīzijas pakalpojumus tikai tad, ja netiek apdraudēta zvērināta revidenta, arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība atzinuma sniegšanā;

200.2. zvērināta revidenta, arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība ir apdraudēta, ja zvērināts revidents, atbildīgais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir tieši vai netieši ieinteresēta revīzijas iznākumā. Zvērināta revidenta, arī atbildīgā zvērināta revidenta, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarību apdraud šādi apstākļi:

200.2.1. tiešas vai netiešas finansiālas saistības un līdzdalība klienta darījumos;

200.2.2. esošas vai pēdējo triju gadu laikā pastāvējušas darba attiecības ar klientu;

200.2.3. klienta vadības funkciju pildīšana;

200.2.4. zvērināta revidenta vai viņa laulātā atrašanās radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar klienta amatpersonu vai dalībnieku;

200.2.5. būtiska atkarība ieņēmumos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu klientu apkalpošanas;

200.2.6. par revīzijas pakalpojumiem saņemtās atlīdzības atkarība no revīzijas iznākuma vai sniegtajiem papildu pakalpojumiem;

200.2.7. dāvanu, atlaižu vai citu labvēlīgu darījuma nosacījumu pieņemšana no klienta;

200.2.8. citi apstākļi, ko par tādiem atzinusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

201. Ievērojot normatīvajā aktā noteikto, lai saņemtu galvojumu, kredīta ņēmējs iesniedz Finanšu ministrijā zvērināta revidenta atzinumu par projekta biznesa plāna kvalitāti, projekta īstenošanas iespējām, kredīta ņēmēja finansiālo stāvokli un spēju atmaksāt galvojamo kredītu. AS Liepājas metalurgs galvojuma saņemšanai iesniedza AS BDO Invest Rīga 2009. gada 9. februāra un 2009. gada 16. oktobra atzinumus „Par AS Liepājas metalurgstēraudkausēšanas rūpnīcas modernizācijas projekta biznesa plānu".

202. Revīzijā konstatēts, ka AS BDO ir sniedzis atzinumus par AS Liepājas metalurgs finanšu pārskatu arī 2010., 2011. un 2012. gadā, kā arī sniedzis atzinumu par 2009. gada 29. decembra noslēgto divu valsts galvoto kredītlīgumu ar UniCredit Medio Credito Centrale SpAizmantošanu un atmaksāšanu.

203. Revīzijā konstatēts, ka AS BDO ir sniedzis arī sertificēta vērtētāja atzinumus par ASLiepājas metalurgs piedāvātās ķīlas vērtību.

204. Tā kā valsts galvojums bija klasificējams kā komercdarbības atbalsts, tika saņemts Eiropas Komisijas lēmums par galvojuma atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, kā to nosaka normatīvais akts. Izvērtējot Eiropas Komisijas lēmumā sniegto informāciju, konstatēts, ka lēmuma pieņemšanā ir vērtēts arī AS BDO sniegtais pozitīvais atzinums par ASLiepājas metalurgs finanšu stāvokli."

Īsi un skaidri: tiek konstatēts, ka valsts galvojuma uzraugi ir bijuši vienkārši izcili nolaidīgi, nepamanot acīmredzamo - Liepājas metalurga ilggadējais padomes loceklis Andris Deniņš, kas regulāri saņēmis aldziņu no uzņēmuma kabatas, vienlaikus ir bijis visciešākajā veidā saistīts ar uzņēmuma "neatkarīgo revidentu". Nemaz nerunājot par BDO kompāniju "radniecību", kamēr Deniņš „uzraudzījis” Liepājas metalurga darbu, uzņēmuma auditora BDOvaldē naudu pelnījusi viņa sieva Ģertrūde Deniņa.

Var, protams, ticēt cilvēka taisnprātībai un godīgumam, taču fakts - ja ne ar "piebarotā" Andra Deniņa ģimeni saistītais "neatkarīgais" un "neieinteresētais" auditors BDO, ļoti iespējams, ka ne pie kāda valsts galvojuma Liepājas metalurgs tā arī netiktu, - lūk, izteiksmīgs fragments no jau 2013. gada pavasarī veikta, nu jau patiešām neatkarīga auditoru Ernst&Young padziļinātās izpētes ziņojuma sadaļas "BDO vērtēšanas ziņojumu metodoloģijas analīze":

"BDO Atzinumā uzsvērts, ka modernizācijas projekta 2. kārta ir īstenojama arī pie nelabvēlīgām ārējo faktoru izmaiņām un Uzņēmuma maksātspēja nav apdraudēta.

BDO Atzinuma analīzē izmantota Uzņēmuma Vadības un Uzņēmuma īpašnieku sniegtā informācija. Analīzes ietvaros tika izskatīts Atkins Management Consultants izstrādātais projekta biznesa plāns (tehniski ekonomiskais pamatojums) Liepājas metalurgs Melt Shop Modernisation Project Review. Final Report, January 2009.

BDO Atzinumā nav veikta jutīguma analīze Atkins Ziņojumā izmantotajiem pieņēmumiem attiecībā uz apgrozāmo kapitālu. Saskaņā ar BDO atzinumu, Atkins Ziņojumā aplūkoto prognožu periodā Uzņēmums spēj nodrošināt pietiekamu neto apgrozāmo kapitālu.

BDO ir veicis jutīguma analīzi Atkins Ziņojumā pieņemtajai realizācijas cenas un materiālu cenas starpībai bāzes scenārijā. Saskaņā ar BDO Atzinuma jutīguma analīzes rezultātiem BDOatzinumā tiek secināts, ka, pat ja marža starp realizētās produkcijas cenu un iepirktās metāla produkcijas cenu samazinās par 10%, modernizācijas projektā ir sagaidāma pozitīva naudas plūsma visā prognožu perioda garumā.

BDO Atzinumā tāpat kā Atkins Ziņojumā tika norādīts, ka saskaņā ar Atkins veiktās Uzņēmuma sagādes sistēmas analīzes rezultātiem SIA Tolmets ir uzskatīts par būtisku Uzņēmuma sadarbības partneri. Tomēr BDO Atzinumā nav veikta potenciālo risku analīze situācijā, ja SIA Tolmets pārstātu būt par Uzņēmuma metāllūžņu sagādnieku (kas faktiski ir noticis pēdējo gadu laikā).

BDO Atzinumā ir norādīts, ka Uzņēmumam no 2010. gada līdz 2012. gadam ilgtermiņa ieguldījumu segšanai papildus pašu kapitālam būs nepieciešams piesaistīt ilgtermiņa aizņemtos līdzekļus. Uzņēmums laika periodā no 2010. gada līdz 2012. gadam nav piesaistījis papildu ilgtermiņa aizņemtos līdzekļus.

- Atjaunotā BDO Atzinumā BDO atzīmē par Uzņēmuma finansiālā stāvokļa pasliktināšanos 2009.gadā un prognozētiem zaudējumiem 2010.gadā."

Daudz sarežģītu vārdu un teicienu, vai ne? Bet doma skaidra - "piebaroto" vai vismaz nebūt ne neatkarīgo auditoru atzinumā, kas bija tik svarīgs pirms valsts galvojuma saņemšanas, ir bijušas ļoti būtiskas nianses, kas nav ņemtas vērā vai tulkotas par labu Liepājas metalurgam.

Un te vēl - dažas rindiņas no tā paša Ernst&Young padziļinātās izpētes ziņojuma sadaļas "BDO vērtēšanas ziņojumu metodoloģijas analīze":

"Kā mēs saprotam, 2009. gada 6. janvāra pamatlīdzekļu vērtējumi tika izmantoti, lai noteiktu LR Finanšu ministrijas sniegtā galvojuma nodrošinājuma tirgus vērtību.

Mūsuprāt, šis vērtējums nav pietiekami pilnīgs, lai būtu pieļaujama tā izmantošana šādam mērķim. Vērtēšanas gaita nav veiktas visas nepieciešamas procedūras, lai izmaksu aizvietošanas metodes rezultātu varētu pielīdzināt tirgus vērtības definīcijai.

Arī pašā 2009. gada 3. februāra vērtēšanas ziņojumā ir rakstīts, ka „vērtēšanā tiek lietota no tirgus vērtības atšķirīga bāze". Mūsuprāt, šī informācija bija jāuzsver un jāizceļ vērtējuma pavadvēstulē.

Vērtēšanas ziņojumos nav iekļauta būtiska pieņēmumus pamatojoša informācija, analīze un avoti (celtniecības izmaksas, fiziskais, funkcionālais un ekonomiskais nolietojums u.c.), kas veido svarīgu vērtēšanas ziņojumu sastāvdaļu. Līdz arto lasītājs nevar spriest par izmantoto pieņēmumu objektivitāti.

Vērtēšanas ziņojumā nav sniegti vērtēšanas ierobežojumi.

Ņemot vērā, ka:

- vērtētājs nekonsekventi lieto vērtības definīciju; kā mēs to sapratām, nekustamam īpašumam ir piemērota izmantošanas vērtība, kas nevar tikt uzskatīta par identisku tirgus vērtībai;

- vērtētājs vērtēšanas ziņojumos nav iekļāvis informāciju par visām nepieciešamajām procedūrām, ko pieprasa starptautiskie vērtēšanas standarti;

- ir nopietnas pazīmes, kas liecina ka faktiskie uzņēmējdarbības rezultāti ir būtiski pasliktinājušies.

Mums ir pamatotas bažas, ka ķīlas vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar izmaksu aizvietošanas metodi, ir lielāka par reāli atgūstamo ķīlas vērtību."

Atkal aiz sarežģītajiem formulējumiem paslēptais secinājums ir Deniņu ģimenes biznesiņam un arī valsts galvojuma izsniedzējiem graujošs - ļoti iespējams, ka pirms galvojuma veiktajā ieķīlājamo īpašumu vērtējumā tie novērtēti par lielāku summu nekā reāli atgūstamā.

Punktu pieliek vēl šis "nepiebaroto" auditoru atzinums: "BDO Atzinumā nav pietiekami izvērtēti ar modernizācijas projektu saistītie riski (piem., finansēšanas riski, valūtas riski, u.c.). BDO Atzinumā nav secinājumu par apgrozāmā kapitāla pietiekamību nākotnē..."

Novērtē šo rakstu:

107
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un amatpersonu uzmanību uz sabiedrības - fizisko personu datu – neaizsargātību Latvijas Republikā un konkrēti Latvijas Republikas tiesās.
Lasīt visu...

10

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

FotoPirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Lasīt visu...

15

Sabiedrība nav gatava

FotoNesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi gatava. Lūk, ko uzzināju:
Lasīt visu...

21

Jaunākais nacionālais noziegums

FotoNoziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem, kas atbilst latviešu vairākuma cilvēciskās attīstības līmenim.
Lasīt visu...

12

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

FotoTrešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti un nodurti vairāki cilvēki. Saskaņā ar jaunāko informāciju, bojā gājuši 4 cilvēki un 40 cilvēki ievainoti.[2]
Lasīt visu...

12

Pietiks par DEPO

FotoJau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī veikala apmeklētājs, līdz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstītāju rindās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju...

Foto

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas....

Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem....

Foto

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

Daudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies...

Foto

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā,...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž...

Foto

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši...

Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....