Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tāds virsraksts, protams, nekam neder. Tas ir pārāk vispārīgs. Jo, iespējams, Latvijā šīs iestādes vada dziļi kompetenti, principāli un profesionāli ģimenes un sociālo lietu speciālisti, nevis tirgus tantes, kas rīkojas baumu un pļāpu iespaidā. Iespējams, ka Latvijas sociālie dienesti ir vieni no labākajiem un progresīvākajiem sociālajiem dienestiem pasaulē. Arī bāriņtiesas, visdrīzākais, ir vienas no labākajam. Kā nekā likumi un MK noteikumi pieņemti, konvencijas ratificētas, saukļi un frāzes par bērnu tiesībām apgūti. Tā nu šīs iestādes nelokāmi stāv bērnu tiesību aizsardzības un vecāku aizbildniecības uzraudzības sardzē.

Tomēr ir arī nepilnības – aizgādniecības tiesību atņemšanas rādītāji krītas: 2013.gadā aizgādniecības tiesības atņemtas 1799 personām, 2014.gadā – 1404 personām, bet 2015.gadā – vairs tikai 1235 personām[i]. Tas neliecina, ka atņemšanas resursi tiek izmantoti pietiekami lietderīgi. Ir kur tiekties arī starptautiskās konkurences kontekstā, lai sasniegtu tādas bērnu tiesību aizstāvības citadeles kā Norvēģija. Bet par to mazliet vēlāk.

Tagad par konkrēto. Tātad vispirms konkretizēsim, ka runa būs galvenokārt par Ikšķiles novada sociālo dienestu, ko vada Dz.Švirkste, un par Salaspils novada sociālo dienestu, ko vada G. Gumbina, kā arī par Salaspils novada Bāriņtiesu, ko vada M. Ozoliņa.

Šo iestāžu dziļi profesionālā darbība izpaudīsies valsts viedās reģionu politikas kontekstā. Proti, oficiāli mūsu mājas atrodas Salaspils novadā – tas nekas, ka tas ir 5 km no Ikšķiles un 20 km no Salaspils. Tas nozīmē, piemēram, ka bērnudārzu mūsu bērni varēja apmeklēt tikai Salaspilī, ik dienas šurp un turp braucienos tērējot naudu un laiku par 80 km. Par laimi, šis posms ir pārvarēts, un bērni tagad var apmeklēt Ikšķiles vidusskolu 5 km attālumā. Likumdevējs vēlīgi sniedzis šo iespēju bez administratīviem ierobežojumiem.

Un nu par ikdienišķo. Kā parasti visas nedienas sākas gluži ikdienišķi. Pagalmā rej suņi – tā viņi pelna savu maizi, reaģējot uz svešinieku klātbūtni. Eju skatīties – ko suņi aprej šoreiz. Pie sētas vārtiem stāv divas blondīnes, kas izrausušās no vieglā auto ar tumši tonētiem stikliem. Ne lūgti, ne aicināti pie mums šad un tad ierodas dažādi personāži – no čigāniem, kas tirgo vecos kartupeļus, uzdodot tos par jaunajiem, līdz pat garīgo mantu tirgotājiem Jehovas liecinieku personā. Tāpēc noprasu skaidri un gaiši: „Ko vēlaties?”

Blondīnes sakās esam no Salaspils sociālā dienesta un vēloties aprunāties par mana dēla problēmām skolā, kā arī vēloties ienākt mājā. Es neesmu nosaucis ne savu vārdu, ne apgalvojis, ka man ir dēls. Viņš apmeklē Ikšķiles vidusskolu, viņa reģistrētā dzīvesvieta ir Ikšķiles novads, un viņam nav nekāda sakara ar Salaspils novada Sociālo dienestu. Turklāt blondīnes nav uzrādījušas dienesta apliecības. Šādos apstākļos neredzu nekāda pamata sarunai, vēl jo mazāk nepazīstamu cilvēku ielaišanai savā īpašumā. To arī skaidri pasaku un pieprasu jebkādas vēlmes vai dokumentus iesniegt rakstiski.

Vakarā kopā ar sievu aprunājamies ar dēlu, bet neuzzinām ne par kādām aktuālām problēmām skolā. Tāpēc nākamajā dienā nosūtu ierakstītu vēstuli Ikšķiles novada sociālajam dienestam ar lūgumu paskaidrot, vai viņiem ir kāda informācija par šo nelūgto vizīti. Nesaņemot apstiprinošu informāciju, nāktos informēt policiju par viltus sociālajiem darbiniekiem, par kuriem presē tiek rakstīts ik pa brīdim. Ikšķiles novada Sociālā dienesta vadītāja Dz. Švirkste mums atbild, ka „visu Jūs interesējošo informāciju varat saņemt personīgi ierodoties minētajā dienestā [Salaspils Sociālajā dienestā – aut.]. Jūsu tiesības ir arī lūgt izsniegt Jums dokumentu kopijas”. Ļoti laipni un izsmeļoši.

Nekavējoties rakstiski pieprasu, lai Salaspils novada sociālais dienests izsniedz šo dokumentu kopijas. Tas gan izrādās sarežģīts process. Sākumā Salaspils sociālais dienests vienkārši ignorē lūgumu izsniegt dokumentus, bet uzstāj uz personīgu tikšanos (nez kāpēc uzaicinot tikai vienu no vecākiem) un vēlas to darīt rīt uz pusdienlaiku – pat pirms likumā noteiktā vēstuļu pienākšanas termiņa. Tad atsūta tikai vienu dokumentu bez pielikumiem. Vēstules beidzas ar sociālo dienestu leksikonā, iespējams, gluži vai ierastu, bet parastam cilvēkam aizvainojošu frāzi: „ Neierašanās un nepaziņošanas gadījumā tiks uzskatīts, ka Jūs izvairaties no sadarbības ar dienestu.” Bet lai nu paliek sociālo dienestu leksikons, mēs labprāt sadarbotos – tikai esiet tik laipni un paskaidrojiet kādā jautājumā un uz kāda pamata.

Nespējot šādu pamatu rast, Salaspils sociālais dienests iesaista Bāriņtiesas priekšsēdētāju M. Ozoliņu, kas uzaicina šo rindu autoru uz pārrunām ar bāriņtiesu kā administratīvā procesa dalībnieku. Bet joprojām nav skaidrības par ko tas sākts (ja vispār ir sākts) un kāpēc šādu uzmanību izpelnījies tikai viens vecāks.

Ja administratīvais process ir sākts, tad būtu jādarbojas administratīvā procesa likuma 61. pantam: „Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā.” Tas ir, dalībniekam ir jāsaņem visi lietā esošie dokumenti, bet nekur nav teikts, ka procesa dalībniekam pēc sociālo darbinieku pieprasījuma būtu jākavē darba laiks, kaut kur jābrauc un kaut kas jāapspriež mutiski. Par šo neadekvāto praksi savu atzinumu sniedzis arī Bērnu tiesību aizsardzības centrs.[ii]

Salaspils novada sociālā dienesta vadītājas vietnieci K. Gailīti laikam šāds skaidrojums neapmierina, tāpēc viņa sameklē emocionāli iedarbīgākus pantus no bērnu tiesību aizsardzības likuma: „Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67. panta, 5. punkts, nosaka, ka gadījumos kad bērns atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamos apstākļos, palīdzību sniedz pašvaldības un valsts iestādes pēc bērna atrašanas vietas. Par bērna dzīvībai un veselībai bīstamiem apstākļiem uzskatāms drošas pajumtes, siltuma, apģērba un bērnam vecuma un veselības stāvoklim atbilstoša uztura trūkums, kā arī vardarbība pret bērnu. Pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta. 1. punktu, dienestam ir pienākums sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un to sniegšanas kārtību; (...) sniegt personai psihosociālu vai materiālu vai psihosociālu un materiālu palīdzību, lai sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu un veicinātu šis personības iekļaušanos sabiedrībā. Ņemot vērā iepriekš minēto, dienestam ir pamats un pienākums izvērtēt Jūsu ģimenes sociālo situāciju un nepieciešamību pēc sociālajiem pakalpojumiem, veikt risku novērtējumu un nepieciešamības gadījumā sniegt ģimenei psihosociālo un materiālo atbalstu, lai sekmēt bērnu tiesību ievērošanu.” (citāts ar visām pareizrakstība, punktuācijas un pārrakstīšanās kļūdām no K. Gailītes vēstules).

Šāds teksts var satricināt jebkuru. Tajā ir spēks. Vārdi „krīze”, „psihosociāls” vien liek bailēs ieplest acis. Bērns ir briesmās! Ir iestājusies krīze, personu vajag iekļaut sabiedrībā un ģimenei vismaz divas reizes vajag sniegt psihosociālu un materiālu palīdzību! Un sociālajam dienestam ir pamats! Tāpēc viņi nāks mūs glābt! Un, lai kāds neiedomātos, ka var paglābties no glābšanas, sociālais dienests vēstules nobeigumā atkal neaizmirst atgādināt treknrakstā: „Neierašanās un nepaziņošanas gadījumā tiks uzskatīts, ka Jūs izvairaties no sadarbības ar dienestu.

Tomēr grūti izsekot K. Gailītes loģisko secinājumu ķēdei par pamatu, jo plika pantu citēšana nav pamatojums. Un, raugi, Civillikuma 203.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā un Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā noteikts, ka jābūt konstatētiem konkrētiem pārkāpumiem bērna aprūpē un jābūt konstatētai vardarbībai pret bērnu vai vismaz jābūt pamatotām aizdomām par vardarbību pret bērnu. Tad var vērtēt riskus, glābt un pestīt. Nevis otrādi – glābt un pestīt, un tad piemeklēt pamatojumu.

Tā nu paiet kādi 3 mēneši un 4 vai 5 vēstules gan Ikšķiles, gan Salaspils Sociālajam dienestam, gan arī Salaspils novada Bāriņtiesai, līdz beidzot saņemam ZIŅOJUMU AR 5 PIELIKUMIEM par mūsu dēla uzvedības problēmām skolā. (Der paturēt prātā, ka, ja ticam sociālā dienesta teiktajam, visu šo laiku bērns ir bijis briesmās, atrodoties materiāli un psihosociāli nepilnvērtīgu vecāku aprūpē.) Līdz ziņojuma saņemšanai iestāžu sūtītas vēstules ir piebārstītas ar dažādām Latvijas iestāžu praksē jau dzirdētām un vēl nedzirdētām atrunām un meliem: dokumentu kopijas nevar izgatavot un tas vispār ir maksas pakalpojums, dokumentus ar personu datus saturošu informāciju pa pastu nedrīkst sūtīt, ierodoties vizītē, sociālie darbinieki esot uzrādījuši dienesta apliecības iesaistīto sociālos darbinieku amatu apraksti, kompetence un vārdi ir noslēpums, jo uz tiem attiecoties personas datu aizsardzība, uz visiem jautājumiem esot atbildēts, u.c. Bet ziņojumu ar visiem pielikumiem, izrādās, ir sacerējusi un sakopojusi sociālā pedagoģe Ž. Rudakova no Ikšķiles vidusskolas, un Ikšķiles novada Sociālais dienests ar tās direktores Dz. Švirkstes svētību to nosūtījis Salaspils novada Sociālajam dienestam.

No ziņojuma izriet briesmu lietas. Bērns klasē sabļāvis uz klasesbiedru un kaut ko burkšķējis pretī skolotājai, un, izejot no klases, aizcirtis durvis. Skolotāja jutusies apdraudēta no vienpadsmitgadīga puišeļa un metusies turpat klasē apspriest ar citiem bērniem apdraudējuma smagumu. Izsaukta sociālā pedagoģe Ž. Rudakova, kas koridorā pārtvērusi apdraudējumu un aizvedusi pie skolas medmāsas, kas šo sazāļojusi ar vecumam neatbilstošiem medikamentiem, līdz šis aizmidzis. Kādu stundu pagulējis, drauds un satraukums pārgājis. Ž. Rudakova un klases audzinātāja esot veikusi pārrunas ar bērna māti un tēvu, bet tās esot bijušas nesekmīgas. Vecāki esot atteikušies no skolas psihologa konsultācijām, jo uzskata, ka bērnam tās nav nepieciešamas. Māte nesaprotot latviešu valodu. Bērns dzīvojot pie tēva, un tas liekot viņam strādāt. Bērns slikti satiekot ar savu māsu utt.

Sociālā dienesta secinājums – ar ģimeni jāsāk sociālais darbs. Nu, ko, Ž. Rudakovai un Dz. Švirkstei problēma ir skaidra. Tikpat skaidra tā acīmredzot ir bijusi arī Salaspils sociālajam dienestam un Bāriņtiesai, kas dedzīgi sekojusi „signālam” no Ikšķiles.

Tikai ir dažas pamatīgas argumentācijas problēmas. Skola nekad un nekādā veidā nav vecākus informējusi par minēto incidentu skolā. Ž. Rudakova un Dz. Švirkste bez konsultēšanās ar vecākiem nosūtīja, iespējams, sensitīvu informāciju citām iestādēm un personām, kam, kā izrādās, nav ne mazākās saprašanas par šīs informācijas patiesumu un objektivitāti. Vecākiem vispār nav zināms, kas ir Ž. Rudakova, ar ko viņa nodarbojas, kādus pienākumus pilda skolā vai kur citur. Attiecīgi vecāki nekad ar viņu nav tikušies, un viņiem nav bijušas nekādas pārrunas ne ar Ž.Rudakovu, ne klases audzinātāju.

Bērna māte apmeklē visas vecāku sapulces (pēdējā notika burtiski pāris dienas pēc incidenta) un saprot tur notiekošo, jo viņai ir godīgi iegūta latviešu valodas apliecība. Skolai ir zināms arī tēva tālruņa numurs, kas latviski saprot pietiekami labi arī bez īpašiem kompetences apliecinājumiem. Tātad nav nekāda attaisnojuma nesazināties ar vecākiem. Pirms kāda gada, kad puika emocionāli reaģēja uz klasesbiedra apsaukāšanos un spļaudīšanos, vecāki, nevis skolas tā saucamā atbalsta komanda, aicināja iesaistīt psihologu un uzrunāt visas konflikta puses – meklēt risinājumus, nevis vainīgos. Skola vecāku lūgumu neuzklausīja, un vecākiem pašiem nācās sazināties ar klasesbiedra vecākiem. Tātad Ž.Rudakovas pārmetumiem par psihologa palīdzības noraidīšanu arī ir nevietā. Bērns dzīvo ģimenē pie abiem vecākiem un ar māsu, kas mācās tajā pašā skolā, satiek ne sliktāk kā citi sava vecuma bērni, un par to skola varēja viegli pārliecināties. Mājās bērni strādā, ja nepieciešams, un dara to savu spēju un spēku robežās. Savukārt vecāki nekad nav tikuši informēti, ka skolas ambulancē maziem bērniem izbaro pusaudžiem domātas nomierinošas zāles.

Tā kā Salaspils novada sociālais dienests un Bāriņtiesa ir uzņēmušies šefību pār mūsu likteņiem, lūdzam, viņiem rakstiski paskaidrot, kā tad ir tapis sociālās pedagoģes Ž. Rudakovas sacerējums ar 5 pielikumiem un kas tad īsti notiek Ikšķiles vidusskolā. Salaspils novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja M. Ozoliņa atsūta kārtējo aizdomu, izdomu, pieņēmumu, voluntāru likuma interpretāciju un draudu savārstījumu. Viens no tiem ir pagalam absurds: „Lūdzam sadarbībā ar Ikšķiles vai Salaspils novada Sociālo dienestu novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļu līdz 2016. gada 5. maijam, pretējā gadījumā bāriņtiesa lems par lietas aizgādības tiesību pārtraukšanu Jums ierosināšanu.” 

Absurds tas ir tāpēc, ka nav saprotams, ar ko tad īsti sadarboties – Ikšķili vai Salaspili, kā iespējams novērst to, kas nav konstatēts, un sākt lietu par to, ko nav iespējams novērst, jo tas kaut kas nav konstatēts un dienestu piesauktais pamats ir atsevišķi personu izdomu auglis. No otras puses tas ir gluži labi saprotams arguments, ņemot vērā stāsta sākumā minēto aizgādības tiesību atņemšanas efektivitātes rādītāju pasliktināšanos. Laikam tiesību atņemšanas plāns spiež. Savukārt Salaspils Sociālā dienesta degsme un uzcītība izplēn – tā vadītāja G. Gumbina pavēsta, ka pretēji tās darbinieku iepriekš rakstītājam un darītajam, šis jautājums neesot viņas vadītā dienesta kompetencē, un vecākiem esot jāvēršas Ikšķiles vidusskolā. To arī darām.

Privātā sarunā skolas direktors Č. Batņa atzīst, ka nevarot nekā īpaši ietekmēt sociālās pedagoģes Ž. Rudakovas darbību, jo viņa ir Ikšķiles sociālā dienesta darbiniece. Tā teikt, manā ganāmpulkā šeptējas melno avju izķērājs, bet man kā ganam gar to nav ne daļas, ne varas. Vēlāk rakstiski Č. Batņa to pasniedz šādi: „Informējam, ka gan vēstulē minētie skolas pedagogi, gan sociālais pedagogs (turpmāk – Skolas darbinieki) ir rīkojušies savas kompetences ietvaros un saskaņā ar Skolā pastāvošo kārtību, kā tiek risinātas konfliktsituācijas. Skolas darbinieki, izsakot savu viedokli, nav apgalvojuši, bet gan izteikuši pieņēmumus par radušos situāciju, un tas ir viņu subjektīvais viedoklis (aut. pasvītrojums).”

Vulgarizējot varētu teikt šādi: viena soctante, kas šiverē skolā, kaut ko pateica otrai soctantei ārpus skolas, kas pateica to vēl citām soctantēm kaimiņos, kas iesaistīja bāriņtanti, kura uz iepriekšējo tanšu subjektīvi sacītā sāka cept lietu par neko, kopā ar citām tantēm skrienot likuma ratiem pa priekšu. Skolai vecāki nav jāinformē, jo viņi tāpat neko nesaprot. Par soctanšu darbošanos skolā vecākiem arī nav jāzina, jātic uz vārda un jāraugās uz viņu darbiem ar sapratni. Visādi tur sociālo pedagogu un darbinieku profesionālas ētikas kodeksi, darbošanās klientu interesēs, vecāku uzklausīšana, konfidencialitāte, profesijas prestižs, cieņas un uzticības veidošana – tās ir tukšas pļāpas, gar kurām mēli patrīt kafijkonferencēs šaurā vai ne tik šaurā tanšu lokā, vai arī lozungi, ko ārzemju onkuļiem parādīt. Jo tantēm taču rūp bērns.

Bet, kā jau minēts stāsta sākumā, Latvijas sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām vēl ir kur tiekties salīdzinājumā ar citām valstīm. Piemēram, Norvēģijā, kas lepojas ar, iespējams, labāko sociālās labklājības sistēmu pasaulē, par bērniem rūpējas vēl rūpīgāk nekā Latvijā. Tur bērni ir gandrīz vai sabiedrības īpašums, un vecākiem ir atvēlēta tikai pastarpināta inkubatora loma, ko uzrauga bērnu labklājības dienests Barnevernet. Jo tas zina labāk, kas un kā ir labāk – gan bērnam, gan vecākiem, gan sabiedrībai kopumā. Un labāk ir atņemt – pēdējos 5 gados Norvēģijā dzīvojošām ģimenēm tā vai citādi pastāvīgi vai uz laiku atņemti aptuveni 61 000 bērnu, kas ir aptuveni 6% no nepilngadīgo populācijas[iii]. Par šo gādīgo rūpi plaši raksta visā pasaulē, to pavisam nesen atspoguļo BBC korespondenti. Pat pati laimīgā Norvēģijas sabiedrība sākusi par to runāt, izejot ielās un protestējot. Un tie nav tikai neapmierinātie vecāki, bet 170 Norvēģijā labi pazīstami psihologi, sociālā darba eksperti un juristi, kas parakstījuši valdībai adresētu atklātu vēstuli, izsakot nopietnas bažas par vietējās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas un bērnu labklājības iestādes Barnevernet darbību. Viņi uzskata, ka ir izveidota „disfunkcionāla organizācija, kas izdara kļūdainus spriedumus ar ļoti nopietnām un tālejošām sekām[iv]. Norvēģijas cilvēktiesību juriste Grohila Statuna: „[..] [Barnevernet dienests] ir kaut kādā veidā pārtapis par vecāku rīcības kontrolēšanas sistēmu. Bieži vien viņus [Barnevernet ] nemaz pietiekami neinteresējas par bērna situāciju. Bieži viņi ievieto bērnu audžu ģimenēs, maina mājvietas, iestādes. Tā ir bērnam ļoti riskanta situācija, un tam jābūt pamatojumam. Manuprāt, daudzos gadījumos un dažādu iemeslu dēļ ir pārkāptas Eiropas konvencijas un Konvencija par bērna tiesībām [..].” [v]

Tā kā uz priekšu, tantes, – jūs esat uz pareizā ceļa! Ja neizdosies tantes Straujumas plāns apsteigt Dāniju ekonomikā[vi], varēsim ar jūsu palīdzību apsteigt Norvēģiju vecāku aizgādības tiesību atņemšanā.

P.S. Šis ir dziļi subjektīvs autora viedoklis. Iespējams – tikpat subjektīvs kā iepriekšminēto iestāžu darbinieku viedoklis. Jā, un ar bērnu viss ir kārtībā.


[i] http://apollo.tvnet.lv/zinas/pern-185-vardarbigiem-vecakiem-atnemtas-aprupes-tiesibas/725987

[ii] www.bti.gov.lv/in_site/tools/download.php?file...

[iii] http://www.truelithuania.com/tensions-peak-as-norway-takes-lithuanian-children-56

[iv] http://www.bbc.com/news/magazine-36026458

[v] http://www.bbc.co.uk/programmes/p03q84k4

[vi] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/538463-traujuma_lidz_latvijas_simtgadei_ikp_raditajos_jaapsteidz_kaimini

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...