Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tāds virsraksts, protams, nekam neder. Tas ir pārāk vispārīgs. Jo, iespējams, Latvijā šīs iestādes vada dziļi kompetenti, principāli un profesionāli ģimenes un sociālo lietu speciālisti, nevis tirgus tantes, kas rīkojas baumu un pļāpu iespaidā. Iespējams, ka Latvijas sociālie dienesti ir vieni no labākajiem un progresīvākajiem sociālajiem dienestiem pasaulē. Arī bāriņtiesas, visdrīzākais, ir vienas no labākajam. Kā nekā likumi un MK noteikumi pieņemti, konvencijas ratificētas, saukļi un frāzes par bērnu tiesībām apgūti. Tā nu šīs iestādes nelokāmi stāv bērnu tiesību aizsardzības un vecāku aizbildniecības uzraudzības sardzē.

Tomēr ir arī nepilnības – aizgādniecības tiesību atņemšanas rādītāji krītas: 2013.gadā aizgādniecības tiesības atņemtas 1799 personām, 2014.gadā – 1404 personām, bet 2015.gadā – vairs tikai 1235 personām[i]. Tas neliecina, ka atņemšanas resursi tiek izmantoti pietiekami lietderīgi. Ir kur tiekties arī starptautiskās konkurences kontekstā, lai sasniegtu tādas bērnu tiesību aizstāvības citadeles kā Norvēģija. Bet par to mazliet vēlāk.

Tagad par konkrēto. Tātad vispirms konkretizēsim, ka runa būs galvenokārt par Ikšķiles novada sociālo dienestu, ko vada Dz.Švirkste, un par Salaspils novada sociālo dienestu, ko vada G. Gumbina, kā arī par Salaspils novada Bāriņtiesu, ko vada M. Ozoliņa.

Šo iestāžu dziļi profesionālā darbība izpaudīsies valsts viedās reģionu politikas kontekstā. Proti, oficiāli mūsu mājas atrodas Salaspils novadā – tas nekas, ka tas ir 5 km no Ikšķiles un 20 km no Salaspils. Tas nozīmē, piemēram, ka bērnudārzu mūsu bērni varēja apmeklēt tikai Salaspilī, ik dienas šurp un turp braucienos tērējot naudu un laiku par 80 km. Par laimi, šis posms ir pārvarēts, un bērni tagad var apmeklēt Ikšķiles vidusskolu 5 km attālumā. Likumdevējs vēlīgi sniedzis šo iespēju bez administratīviem ierobežojumiem.

Un nu par ikdienišķo. Kā parasti visas nedienas sākas gluži ikdienišķi. Pagalmā rej suņi – tā viņi pelna savu maizi, reaģējot uz svešinieku klātbūtni. Eju skatīties – ko suņi aprej šoreiz. Pie sētas vārtiem stāv divas blondīnes, kas izrausušās no vieglā auto ar tumši tonētiem stikliem. Ne lūgti, ne aicināti pie mums šad un tad ierodas dažādi personāži – no čigāniem, kas tirgo vecos kartupeļus, uzdodot tos par jaunajiem, līdz pat garīgo mantu tirgotājiem Jehovas liecinieku personā. Tāpēc noprasu skaidri un gaiši: „Ko vēlaties?”

Blondīnes sakās esam no Salaspils sociālā dienesta un vēloties aprunāties par mana dēla problēmām skolā, kā arī vēloties ienākt mājā. Es neesmu nosaucis ne savu vārdu, ne apgalvojis, ka man ir dēls. Viņš apmeklē Ikšķiles vidusskolu, viņa reģistrētā dzīvesvieta ir Ikšķiles novads, un viņam nav nekāda sakara ar Salaspils novada Sociālo dienestu. Turklāt blondīnes nav uzrādījušas dienesta apliecības. Šādos apstākļos neredzu nekāda pamata sarunai, vēl jo mazāk nepazīstamu cilvēku ielaišanai savā īpašumā. To arī skaidri pasaku un pieprasu jebkādas vēlmes vai dokumentus iesniegt rakstiski.

Vakarā kopā ar sievu aprunājamies ar dēlu, bet neuzzinām ne par kādām aktuālām problēmām skolā. Tāpēc nākamajā dienā nosūtu ierakstītu vēstuli Ikšķiles novada sociālajam dienestam ar lūgumu paskaidrot, vai viņiem ir kāda informācija par šo nelūgto vizīti. Nesaņemot apstiprinošu informāciju, nāktos informēt policiju par viltus sociālajiem darbiniekiem, par kuriem presē tiek rakstīts ik pa brīdim. Ikšķiles novada Sociālā dienesta vadītāja Dz. Švirkste mums atbild, ka „visu Jūs interesējošo informāciju varat saņemt personīgi ierodoties minētajā dienestā [Salaspils Sociālajā dienestā – aut.]. Jūsu tiesības ir arī lūgt izsniegt Jums dokumentu kopijas”. Ļoti laipni un izsmeļoši.

Nekavējoties rakstiski pieprasu, lai Salaspils novada sociālais dienests izsniedz šo dokumentu kopijas. Tas gan izrādās sarežģīts process. Sākumā Salaspils sociālais dienests vienkārši ignorē lūgumu izsniegt dokumentus, bet uzstāj uz personīgu tikšanos (nez kāpēc uzaicinot tikai vienu no vecākiem) un vēlas to darīt rīt uz pusdienlaiku – pat pirms likumā noteiktā vēstuļu pienākšanas termiņa. Tad atsūta tikai vienu dokumentu bez pielikumiem. Vēstules beidzas ar sociālo dienestu leksikonā, iespējams, gluži vai ierastu, bet parastam cilvēkam aizvainojošu frāzi: „ Neierašanās un nepaziņošanas gadījumā tiks uzskatīts, ka Jūs izvairaties no sadarbības ar dienestu.” Bet lai nu paliek sociālo dienestu leksikons, mēs labprāt sadarbotos – tikai esiet tik laipni un paskaidrojiet kādā jautājumā un uz kāda pamata.

Nespējot šādu pamatu rast, Salaspils sociālais dienests iesaista Bāriņtiesas priekšsēdētāju M. Ozoliņu, kas uzaicina šo rindu autoru uz pārrunām ar bāriņtiesu kā administratīvā procesa dalībnieku. Bet joprojām nav skaidrības par ko tas sākts (ja vispār ir sākts) un kāpēc šādu uzmanību izpelnījies tikai viens vecāks.

Ja administratīvais process ir sākts, tad būtu jādarbojas administratīvā procesa likuma 61. pantam: „Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā.” Tas ir, dalībniekam ir jāsaņem visi lietā esošie dokumenti, bet nekur nav teikts, ka procesa dalībniekam pēc sociālo darbinieku pieprasījuma būtu jākavē darba laiks, kaut kur jābrauc un kaut kas jāapspriež mutiski. Par šo neadekvāto praksi savu atzinumu sniedzis arī Bērnu tiesību aizsardzības centrs.[ii]

Salaspils novada sociālā dienesta vadītājas vietnieci K. Gailīti laikam šāds skaidrojums neapmierina, tāpēc viņa sameklē emocionāli iedarbīgākus pantus no bērnu tiesību aizsardzības likuma: „Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67. panta, 5. punkts, nosaka, ka gadījumos kad bērns atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamos apstākļos, palīdzību sniedz pašvaldības un valsts iestādes pēc bērna atrašanas vietas. Par bērna dzīvībai un veselībai bīstamiem apstākļiem uzskatāms drošas pajumtes, siltuma, apģērba un bērnam vecuma un veselības stāvoklim atbilstoša uztura trūkums, kā arī vardarbība pret bērnu. Pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta. 1. punktu, dienestam ir pienākums sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un to sniegšanas kārtību; (...) sniegt personai psihosociālu vai materiālu vai psihosociālu un materiālu palīdzību, lai sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu un veicinātu šis personības iekļaušanos sabiedrībā. Ņemot vērā iepriekš minēto, dienestam ir pamats un pienākums izvērtēt Jūsu ģimenes sociālo situāciju un nepieciešamību pēc sociālajiem pakalpojumiem, veikt risku novērtējumu un nepieciešamības gadījumā sniegt ģimenei psihosociālo un materiālo atbalstu, lai sekmēt bērnu tiesību ievērošanu.” (citāts ar visām pareizrakstība, punktuācijas un pārrakstīšanās kļūdām no K. Gailītes vēstules).

Šāds teksts var satricināt jebkuru. Tajā ir spēks. Vārdi „krīze”, „psihosociāls” vien liek bailēs ieplest acis. Bērns ir briesmās! Ir iestājusies krīze, personu vajag iekļaut sabiedrībā un ģimenei vismaz divas reizes vajag sniegt psihosociālu un materiālu palīdzību! Un sociālajam dienestam ir pamats! Tāpēc viņi nāks mūs glābt! Un, lai kāds neiedomātos, ka var paglābties no glābšanas, sociālais dienests vēstules nobeigumā atkal neaizmirst atgādināt treknrakstā: „Neierašanās un nepaziņošanas gadījumā tiks uzskatīts, ka Jūs izvairaties no sadarbības ar dienestu.

Tomēr grūti izsekot K. Gailītes loģisko secinājumu ķēdei par pamatu, jo plika pantu citēšana nav pamatojums. Un, raugi, Civillikuma 203.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā un Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā noteikts, ka jābūt konstatētiem konkrētiem pārkāpumiem bērna aprūpē un jābūt konstatētai vardarbībai pret bērnu vai vismaz jābūt pamatotām aizdomām par vardarbību pret bērnu. Tad var vērtēt riskus, glābt un pestīt. Nevis otrādi – glābt un pestīt, un tad piemeklēt pamatojumu.

Tā nu paiet kādi 3 mēneši un 4 vai 5 vēstules gan Ikšķiles, gan Salaspils Sociālajam dienestam, gan arī Salaspils novada Bāriņtiesai, līdz beidzot saņemam ZIŅOJUMU AR 5 PIELIKUMIEM par mūsu dēla uzvedības problēmām skolā. (Der paturēt prātā, ka, ja ticam sociālā dienesta teiktajam, visu šo laiku bērns ir bijis briesmās, atrodoties materiāli un psihosociāli nepilnvērtīgu vecāku aprūpē.) Līdz ziņojuma saņemšanai iestāžu sūtītas vēstules ir piebārstītas ar dažādām Latvijas iestāžu praksē jau dzirdētām un vēl nedzirdētām atrunām un meliem: dokumentu kopijas nevar izgatavot un tas vispār ir maksas pakalpojums, dokumentus ar personu datus saturošu informāciju pa pastu nedrīkst sūtīt, ierodoties vizītē, sociālie darbinieki esot uzrādījuši dienesta apliecības iesaistīto sociālos darbinieku amatu apraksti, kompetence un vārdi ir noslēpums, jo uz tiem attiecoties personas datu aizsardzība, uz visiem jautājumiem esot atbildēts, u.c. Bet ziņojumu ar visiem pielikumiem, izrādās, ir sacerējusi un sakopojusi sociālā pedagoģe Ž. Rudakova no Ikšķiles vidusskolas, un Ikšķiles novada Sociālais dienests ar tās direktores Dz. Švirkstes svētību to nosūtījis Salaspils novada Sociālajam dienestam.

No ziņojuma izriet briesmu lietas. Bērns klasē sabļāvis uz klasesbiedru un kaut ko burkšķējis pretī skolotājai, un, izejot no klases, aizcirtis durvis. Skolotāja jutusies apdraudēta no vienpadsmitgadīga puišeļa un metusies turpat klasē apspriest ar citiem bērniem apdraudējuma smagumu. Izsaukta sociālā pedagoģe Ž. Rudakova, kas koridorā pārtvērusi apdraudējumu un aizvedusi pie skolas medmāsas, kas šo sazāļojusi ar vecumam neatbilstošiem medikamentiem, līdz šis aizmidzis. Kādu stundu pagulējis, drauds un satraukums pārgājis. Ž. Rudakova un klases audzinātāja esot veikusi pārrunas ar bērna māti un tēvu, bet tās esot bijušas nesekmīgas. Vecāki esot atteikušies no skolas psihologa konsultācijām, jo uzskata, ka bērnam tās nav nepieciešamas. Māte nesaprotot latviešu valodu. Bērns dzīvojot pie tēva, un tas liekot viņam strādāt. Bērns slikti satiekot ar savu māsu utt.

Sociālā dienesta secinājums – ar ģimeni jāsāk sociālais darbs. Nu, ko, Ž. Rudakovai un Dz. Švirkstei problēma ir skaidra. Tikpat skaidra tā acīmredzot ir bijusi arī Salaspils sociālajam dienestam un Bāriņtiesai, kas dedzīgi sekojusi „signālam” no Ikšķiles.

Tikai ir dažas pamatīgas argumentācijas problēmas. Skola nekad un nekādā veidā nav vecākus informējusi par minēto incidentu skolā. Ž. Rudakova un Dz. Švirkste bez konsultēšanās ar vecākiem nosūtīja, iespējams, sensitīvu informāciju citām iestādēm un personām, kam, kā izrādās, nav ne mazākās saprašanas par šīs informācijas patiesumu un objektivitāti. Vecākiem vispār nav zināms, kas ir Ž. Rudakova, ar ko viņa nodarbojas, kādus pienākumus pilda skolā vai kur citur. Attiecīgi vecāki nekad ar viņu nav tikušies, un viņiem nav bijušas nekādas pārrunas ne ar Ž.Rudakovu, ne klases audzinātāju.

Bērna māte apmeklē visas vecāku sapulces (pēdējā notika burtiski pāris dienas pēc incidenta) un saprot tur notiekošo, jo viņai ir godīgi iegūta latviešu valodas apliecība. Skolai ir zināms arī tēva tālruņa numurs, kas latviski saprot pietiekami labi arī bez īpašiem kompetences apliecinājumiem. Tātad nav nekāda attaisnojuma nesazināties ar vecākiem. Pirms kāda gada, kad puika emocionāli reaģēja uz klasesbiedra apsaukāšanos un spļaudīšanos, vecāki, nevis skolas tā saucamā atbalsta komanda, aicināja iesaistīt psihologu un uzrunāt visas konflikta puses – meklēt risinājumus, nevis vainīgos. Skola vecāku lūgumu neuzklausīja, un vecākiem pašiem nācās sazināties ar klasesbiedra vecākiem. Tātad Ž.Rudakovas pārmetumiem par psihologa palīdzības noraidīšanu arī ir nevietā. Bērns dzīvo ģimenē pie abiem vecākiem un ar māsu, kas mācās tajā pašā skolā, satiek ne sliktāk kā citi sava vecuma bērni, un par to skola varēja viegli pārliecināties. Mājās bērni strādā, ja nepieciešams, un dara to savu spēju un spēku robežās. Savukārt vecāki nekad nav tikuši informēti, ka skolas ambulancē maziem bērniem izbaro pusaudžiem domātas nomierinošas zāles.

Tā kā Salaspils novada sociālais dienests un Bāriņtiesa ir uzņēmušies šefību pār mūsu likteņiem, lūdzam, viņiem rakstiski paskaidrot, kā tad ir tapis sociālās pedagoģes Ž. Rudakovas sacerējums ar 5 pielikumiem un kas tad īsti notiek Ikšķiles vidusskolā. Salaspils novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja M. Ozoliņa atsūta kārtējo aizdomu, izdomu, pieņēmumu, voluntāru likuma interpretāciju un draudu savārstījumu. Viens no tiem ir pagalam absurds: „Lūdzam sadarbībā ar Ikšķiles vai Salaspils novada Sociālo dienestu novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļu līdz 2016. gada 5. maijam, pretējā gadījumā bāriņtiesa lems par lietas aizgādības tiesību pārtraukšanu Jums ierosināšanu.” 

Absurds tas ir tāpēc, ka nav saprotams, ar ko tad īsti sadarboties – Ikšķili vai Salaspili, kā iespējams novērst to, kas nav konstatēts, un sākt lietu par to, ko nav iespējams novērst, jo tas kaut kas nav konstatēts un dienestu piesauktais pamats ir atsevišķi personu izdomu auglis. No otras puses tas ir gluži labi saprotams arguments, ņemot vērā stāsta sākumā minēto aizgādības tiesību atņemšanas efektivitātes rādītāju pasliktināšanos. Laikam tiesību atņemšanas plāns spiež. Savukārt Salaspils Sociālā dienesta degsme un uzcītība izplēn – tā vadītāja G. Gumbina pavēsta, ka pretēji tās darbinieku iepriekš rakstītājam un darītajam, šis jautājums neesot viņas vadītā dienesta kompetencē, un vecākiem esot jāvēršas Ikšķiles vidusskolā. To arī darām.

Privātā sarunā skolas direktors Č. Batņa atzīst, ka nevarot nekā īpaši ietekmēt sociālās pedagoģes Ž. Rudakovas darbību, jo viņa ir Ikšķiles sociālā dienesta darbiniece. Tā teikt, manā ganāmpulkā šeptējas melno avju izķērājs, bet man kā ganam gar to nav ne daļas, ne varas. Vēlāk rakstiski Č. Batņa to pasniedz šādi: „Informējam, ka gan vēstulē minētie skolas pedagogi, gan sociālais pedagogs (turpmāk – Skolas darbinieki) ir rīkojušies savas kompetences ietvaros un saskaņā ar Skolā pastāvošo kārtību, kā tiek risinātas konfliktsituācijas. Skolas darbinieki, izsakot savu viedokli, nav apgalvojuši, bet gan izteikuši pieņēmumus par radušos situāciju, un tas ir viņu subjektīvais viedoklis (aut. pasvītrojums).”

Vulgarizējot varētu teikt šādi: viena soctante, kas šiverē skolā, kaut ko pateica otrai soctantei ārpus skolas, kas pateica to vēl citām soctantēm kaimiņos, kas iesaistīja bāriņtanti, kura uz iepriekšējo tanšu subjektīvi sacītā sāka cept lietu par neko, kopā ar citām tantēm skrienot likuma ratiem pa priekšu. Skolai vecāki nav jāinformē, jo viņi tāpat neko nesaprot. Par soctanšu darbošanos skolā vecākiem arī nav jāzina, jātic uz vārda un jāraugās uz viņu darbiem ar sapratni. Visādi tur sociālo pedagogu un darbinieku profesionālas ētikas kodeksi, darbošanās klientu interesēs, vecāku uzklausīšana, konfidencialitāte, profesijas prestižs, cieņas un uzticības veidošana – tās ir tukšas pļāpas, gar kurām mēli patrīt kafijkonferencēs šaurā vai ne tik šaurā tanšu lokā, vai arī lozungi, ko ārzemju onkuļiem parādīt. Jo tantēm taču rūp bērns.

Bet, kā jau minēts stāsta sākumā, Latvijas sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām vēl ir kur tiekties salīdzinājumā ar citām valstīm. Piemēram, Norvēģijā, kas lepojas ar, iespējams, labāko sociālās labklājības sistēmu pasaulē, par bērniem rūpējas vēl rūpīgāk nekā Latvijā. Tur bērni ir gandrīz vai sabiedrības īpašums, un vecākiem ir atvēlēta tikai pastarpināta inkubatora loma, ko uzrauga bērnu labklājības dienests Barnevernet. Jo tas zina labāk, kas un kā ir labāk – gan bērnam, gan vecākiem, gan sabiedrībai kopumā. Un labāk ir atņemt – pēdējos 5 gados Norvēģijā dzīvojošām ģimenēm tā vai citādi pastāvīgi vai uz laiku atņemti aptuveni 61 000 bērnu, kas ir aptuveni 6% no nepilngadīgo populācijas[iii]. Par šo gādīgo rūpi plaši raksta visā pasaulē, to pavisam nesen atspoguļo BBC korespondenti. Pat pati laimīgā Norvēģijas sabiedrība sākusi par to runāt, izejot ielās un protestējot. Un tie nav tikai neapmierinātie vecāki, bet 170 Norvēģijā labi pazīstami psihologi, sociālā darba eksperti un juristi, kas parakstījuši valdībai adresētu atklātu vēstuli, izsakot nopietnas bažas par vietējās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas un bērnu labklājības iestādes Barnevernet darbību. Viņi uzskata, ka ir izveidota „disfunkcionāla organizācija, kas izdara kļūdainus spriedumus ar ļoti nopietnām un tālejošām sekām[iv]. Norvēģijas cilvēktiesību juriste Grohila Statuna: „[..] [Barnevernet dienests] ir kaut kādā veidā pārtapis par vecāku rīcības kontrolēšanas sistēmu. Bieži vien viņus [Barnevernet ] nemaz pietiekami neinteresējas par bērna situāciju. Bieži viņi ievieto bērnu audžu ģimenēs, maina mājvietas, iestādes. Tā ir bērnam ļoti riskanta situācija, un tam jābūt pamatojumam. Manuprāt, daudzos gadījumos un dažādu iemeslu dēļ ir pārkāptas Eiropas konvencijas un Konvencija par bērna tiesībām [..].” [v]

Tā kā uz priekšu, tantes, – jūs esat uz pareizā ceļa! Ja neizdosies tantes Straujumas plāns apsteigt Dāniju ekonomikā[vi], varēsim ar jūsu palīdzību apsteigt Norvēģiju vecāku aizgādības tiesību atņemšanā.

P.S. Šis ir dziļi subjektīvs autora viedoklis. Iespējams – tikpat subjektīvs kā iepriekšminēto iestāžu darbinieku viedoklis. Jā, un ar bērnu viss ir kārtībā.


[i] http://apollo.tvnet.lv/zinas/pern-185-vardarbigiem-vecakiem-atnemtas-aprupes-tiesibas/725987

[ii] www.bti.gov.lv/in_site/tools/download.php?file...

[iii] http://www.truelithuania.com/tensions-peak-as-norway-takes-lithuanian-children-56

[iv] http://www.bbc.com/news/magazine-36026458

[v] http://www.bbc.co.uk/programmes/p03q84k4

[vi] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/538463-traujuma_lidz_latvijas_simtgadei_ikp_raditajos_jaapsteidz_kaimini

Novērtē šo rakstu:

134
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

FotoUn tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no Rīdzenes sarunām?
Lasīt visu...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

Es, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija...

Foto

Lai Šadurskis pats brauc prom

Aprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā...

Foto

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

Leonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs...

Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...