Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme
Mārvels10.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās daudzi argumenti, kur tika runāts puspatiesībās vai arī kaut kas netika pateikts līdz galam. Kā arī iezīmējās jautājums par vecās un jaunās, postmodernās Eiropas kultūru sadursmi.
1. Aptaujas, kas atbalsta partnerattiecību likumu.
Lai cilvēkiem uzdotu jautājumu un iegūtu pārdomātu atbildi, šis ir tas jautājums, kur nepieciešama jau sākotnēja sabiedrības izglītotība. Tikai tad var plātīties ar kādiem aptaujas datiem. Manuprāt, tiek maldināta sabiedrība, ka partnerattiecību likums būtu kāds vispārīgs regulējums, kurš nu spēs ilgstoši kopā dzīvojošu, neizlēmīgu cilvēku vietā viņus mākslīgi saprecināt, nodrošinot laulībai līdzvērtīgu tiesību aizstāvību. Ja pārī esoši paši negrib veltīt stundu laika, lai dotos uz dzimtsarakstu nodaļu, samaksājot 14 eiro un reģistrējot attiecības, tad iedzīvotājiem ir pieņēmums, ka kaut ko tādu nodrošinās valsts regulējums saistībā ar partnerattiecību kopdzīves likumu, bet tā nav taisnība.
Kā mēs redzam, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā, partnerattiecību likums tāpat paredz attiecību reģistrēšanu. Šo formu kā heteroseksuālo attiecību noformējumu valsts priekšā izvēlas niecīgs mazākums - pēdējo trīs gadu laikā Igaunijā kopumā apprecējušies aptuveni 19 000 heteroseksuālu pāru, savukārt partnerattiecības pēdējo triju gadu laikā reģistrējuši tikai 108 pāri jeb aptuveni pusprocents, salīdzinot to ar laulību skaitu. /1/
2. Tiesībsargs atsaucas uz nāvessoda atcelšanu Latvijā kā normu, kur Saeima savā laikā rīkojās pretēji tā brīža sabiedrības noskaņojumam, atceļot nāvessodu.
Šeit būtu jāņem vērā pēctecība. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā nāvessods jau bija atcelts. /2/ Šī nāvessoda izpildes norma mums bija palikusi mantojumā no Padomju Savienības kriminālkodeksa. Par to tika runāts arī toreizējās Saeimas diskusijās. Viendzimuma attiecību gadījumā tā tas nav. Latvijas Republikas Satversme vēsturiski tika veidota kā tam laikam ļoti moderna, progresīva, ejot laikam pa priekšu arī cilvēktiesību aizstāvības jomā, bet uzsvars tika likts uz heteroseksuālu personu laulību aizstāvību un šādu ģimeni kā Latvijas nākotnes pamatu.
Visā Eiropā tik dramatisku pārmaiņu dēļ kā viendzimuma attiecību reģistrācija tika iniciēti referendumi, savukārt mūsu tiesībsargs uzskata, ka mūsu tautai demokrātiski nav par šo jautājumu jālemj. Visu viņu vietā gatavi izlemt 10 000 manabalss.lv portāla dzīvesbiedru likuma parakstītāji un skaļi diskutētāji Saeimas tribīnēs.
3. Grieķija kā Eiropas saknes, no kuras modeļa izriet MŪSU laulības modelis kā DIVU personu savienība.
Nenoliedzami, grieķu filozofija ir ietekmējusi arī Eiropas kultūras attīstību. Bet jāņem vērā, ka vēl ir divi vaļi, kas veidojuši vecās Eiropas civilizācijas fundamentu - romiešu tiesības un kristietība. Senajā Grieķijā kā pagāniskā kultūrā būtībā bija ja ne likuma priekšā, tad faktiska daudzsievība un daudzvīrība - sieviete mājās kā pilsoņu dzemdētāja, kamēr vīrieši brīvo laiku pavadīja, staigājot pie augstākas vai zemākas klases seksuālām izklaidētājām un sarunu partnerēm, kā arī, oficiāli izprasot vecākiem, "adoptēja", lai "izglītotu", kādu puisi, jūsmojot par viņa skaistumu un čamdot viņa augumu - "sieviete priekš lietas" pie pavarda un „zēni priekš baudas” (vai nu gūstot estētisku, vai citādāku baudījumu).
Kristietība savulaik izraisīja sava veida eksploziju, ko veidoja tā laika seksuālā revolūcija. Evaņģēlija mācība bija kā svaiga elpa sievietēm, mūsdienās teiktu - izteikti feministiska. Labvēlība pret sievietēm izpaudās attieksmē kā pret laulībām un šķiršanos, tā laulības pārkāpšanu un "kritušo" sieviešu aizstāvību, kas bija tam laikam revolucionāra. Šī mācība savienoja kopā seksuālo un romantisko mīlestību monogāmā mīļoto savienībā. /4/
Sievietei senā sabiedrība bija izteikti nevienlīdzīga, un sieviete bija atrauta no mīlestības laulībā, kur sekss bija tikai tās pienākums, un šī jaunā ekskluzivitāte attiecībās likās kā neiespējams romantisks sapnis. /3/ Kā zināms, arī daudzi kristiešu mocekļi līdz kristietības oficiālajai atzīšanai Romas impērijā (un arī pēcāk dažādās citās kultūrās, darbojoties kā misionāri vai esot konvertīdi) mira tieši tāpēc, ka nepieņēma tai skaitā helēniskās kultūras daudzdievību, paražas, būtībā pat upurējot dzīvību, nesot Evaņģēlija vēsti, kas dramatiski mainīja valstīs pastāvošās iekārtas un ieražas.
Protams, nenoliedzami grieķu filozofija ir ietekmējusi arī kristietību, no tās ir pārņemti dažādi jēdzieni, bet to nevar teikt arī par helēniskās kultūras dzīvesveida atzīšanu.
Jaunās partnerattiecību "aktualitātes" būtībā ir nevis Eiropas kā vecās kristīgās civilizācijas izpausmes, bet atgriešanās pagāniskajā kultūrā - Eiropā arī mūsdienu kristietībā ir ienākuši sekulārie strāvojumi, naturālisma filozofija (kam būtībā ir reliģisks raksturs) jau no Franču revolūcijas laikiem, ko aktīvi popularizēja masoni/6/, kā arī no pagājušā gadsimta sākuma, līdz ar teozofijas doktrīnu attīstību, arī Austrumu reliģiju ietekme. Tas kopuma ved pie sinkrētisma, kad baznīcās (vai vismaz rekolekciju centros) blakus krustam tiek izvietotas smejošā Budas statujas /4/, tiek radīta kristīgā joga, kas būtībā ir hinduisma atavisms. /8/ Viss kopums veido relatīvisma laikmetu, kad ir cenšanās izpludināt robežas arī baušļu interpretācijā, mēģinot transformēt kristietību un jūdaismu.
Tam visam atbalss parādās arī valstu likumos jau kā sekas. Ne jau velti gandrīz katrā diskusijā, kur tiek runāts par viendzimuma pāru attiecību regulējumu, tiek piesaukts tieši tēze - ir taču 21. gadsimts! Un netiek teikts - mēs esam Eiropas civilizācija! Nez kāpēc šeit pēkšņi parādās izņēmums, cenšoties jau apelēt pie Eiropas "saknēm".
Arī jūdaismā, neilgi pirms mūsu ēras sākuma, ļoti skaudri iezīmējās konflikts starp helēnisko, pagānisko kultūru un starp ticību Dievam, kā rezultātā pat radušies veseli svētki - Hanuka jeb gaismas festivāls. Šai sakarā der iedziļināties šo svētku nozīmē, jo būtībā tā arī bija vēsturiska divu civilizāciju sadursmes izpausme, kam varam vilkt paralēles arī ar situāciju mūsdienās:
"Svinot Hanuku, ebreji atceras brīnumaino uzvaru pār grieķiem un, līdz ar to, arī tempļa atbrīvošanu. Bet kāda ir šo Hannukas vēsturisko notikumu garīgā nozīme?
Mēs parasti domājam par Hanukas karu kā karu starp makabiešiem (ebreju priesteriem) un grieķiem. Tomēr lielākā cīņa notika starp makabiešiem un “Mityavnim” (ebrejiem, kuri kļuva grieķi, atstājot jūdaismu, lai "ieietu" pagānismā). Tātad tas drīzāk bija karš starp "tīriem", autentiskiem ebrejiem un ebrejiem, kuri atstāja savu ebreju ticību, savu Dievu un kultūru. Makabeja karš pret helēnistisko kultūru bija galīgs garīgais karš pret dzīvesveidu, kas "materiālo" liek priekšā visam citam, tajā tika vērtēts skaistums, nevis svētums, ķermenis un dvēsele. Atšķiroties no citiem valdniekiem, kuri pakļāva ebrejus, grieķi nevēlējās ebrejus fiziski iznīcināt vai paverdzināt, bet to darīja garīgi, aizstāvot savu nostāju, ka "cilvēki ir dzīves centrs". Viņi neizlēja eļļas templī, viņi tās apgānīja. Ebreju valodā "eļļai" ir vienādi burti ar vārdu "dvēsele" (Nešama). שמן, נשמה
Grieķi bija ieinteresēti apgānīt mūsu dvēseles, Hannuka atzīmē ticības un drosmes uzvaru, kad izraēliešu grupa aizstāvēja savas tiesības būt ebrejiem. Hašems lika Makabejiem uzvarēt un atgūt Templi, kas nav tikai ēka, bet arī vieta, kas savieno ebrejus ar Dievu. Hašems atdeva ebreju tautai spēku un parādīja, ka autentiski ebreji ir pelnījuši templi.
Tempļa iekarošana ļāva jūdiem atkal iedegt menoras gaismas. Menoras gaisma spīd pasaulē. Tāpat kā ebreji. Mūsdienu tumsā mēs saprotam, ka šis karš vēl nav beidzies. Tātad mēs iededzam sveci. Un pēc dienas vēl vienu, un tā līdz 8. dienai. Katru dienu mēs nedaudz vairāk audzējam gaismu un uzzinām, ka nedaudz gaismas var novērst daudz tumsas.
Hellenistiskā kultūra izpaudās (aut. praktiskā dzīvē, nevis tikai kāda filozofa darbos), ka tikums ir visas cilvēka zemākās dziņas: vardarbība, dusmas, greizsirdība, konkurētspēja, rupjības, klaja seksualitāte utt. Mēs tomēr atdzīstam, ka tas viss kaut kādā veidā ir mūsos. Hannelukahā mēs lūdzam un domājam iedegt sveci mūsu dzīves "zemākajās" vietās un nepadoties cīņai, jo galu galā, tāpat kā makabeji, mēs iznāksim kā uzvarētāji. Mēs atceramies, ka ebreju tautai vajadzētu būt autentiskai un spīdēt savu gaismu. Mūsu iekšējai gaismai ir jāspīd pret ļaunuma un vienaldzības tumsu, un tai ir "jāaizdedzina" līdzcilvēku gari.
Kāpēc kaut ko apņemties? Mēs dzīvojam 70–80 gadus, tik un tā ciešanu pilnā dzīvē, kāpēc gan neizmantot to maksimāli? Tās ir šaubas, jo pagānu vēji gadiem ilgi mēģināja pārplūst mūsu Torā un tradīcijās ... bet jūdaisms, Tora saka citādi. Tora saka, ka šai pasaulei ir jēga, mūsu dzīvei ir jēga, un radītājam, kurš mūs visus ir radījis, ir ļoti precīzs plāns visiem mums .. no šī brīža mēs sākam ceļojumu, mēģinot izprast šīs pasaules lomu, savu cilvēku lomu šajā pasaulē un mūsu kā indivīdu lomu mūsu dzīvē un savos apstākļos.
Viens no aizliegumiem, ko Grieķijas likumi uzlika ebrejiem, bija Brit-mila. Ebrejiem bija aizliegts izpildīt šo micvu. Grieķi uzskatīja, ka cilvēks ir radīts ideāls, "kāds ir". Tādējādi visus viņa trūkumus var attaisnot. Jūdaismā mēs uzskatām, ka mēs esam radīšanas partneri un, darot Brit-mila un citus "mitzvotus", mēs varam papildināt Dieva radīšanas darbu, kā viņš mūs vēlas, un, lai to izdarītu, lai mēs būtu Dieva radīšanas partneri, mums jāturpina apgaismot tumšās vietas sevī un apkārtnē.” /5/
Jaunākie pētījumi parāda, ka nav tāda homoseksuālā gēna, lai pateiktu, ka šāds bijis Dieva kā radītāja plāns, to nosaka sarežģīts apstākļu kopums un vides ietekme. /9/ Daudzos gadījumos ir iespējams personības attīstības ceļš. /10/
2 https://www.vestnesis.lv/ta/id/24132
3 https://www.youtube.com/watch?v=oRi6WRG1joc
4 https://www.bible.com/lv/bible/488/MAT.19.4-6.RT65
5 https://www.jew-ishbychoice.com/spiritual-meaning-hanukkah.html
6 https://www.catholicculture.org/culture/library/view.cfm?recnum=2969
7 https://www.istockphoto.com/photo/crucifix-in-the-arms-of-a-buddha-statue-gm963159728-263072025
8 https://www.today.com/health/christian-yoga-trading-om-amen-506462
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
