„Vienotība” nomaksājusi nodokļu parādu, bet finansiālās problēmas turpinās
PIETIEK14.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā ne tikai smaga reitingu krituma un jau kārtējo šķelšanās draudu, bet arī finansiālu problēmu vajātā partija Vienotība aprīļa sākumā pat iedzīvojusies nodokļu parādos, kurus gan tagad izdevies nomaksāt, - tā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskā datu bāze.
VID dati rāda, ka partija Vienotība šā gada aprīļa sākumā pirmoreiz ir kļuvusi par valsts budžetam maksājamo nodokļu parādnieku, kaut summa ir bijusi salīdzinoši neliela – 3861,12 eiro. Nākamo divu nedēļu laikā nodokļu parādu partijai ir izdevies dzēst.
Taču Vienotības vadībai tuvi avoti Pietiek apliecina, ka šī ir tikai redzamā aisberga virsotne no tām finansiālajām problēmām, ar kurām pašlaik cīnās bijusī „galvenā varas partija”, un to pamatā ir vairāku faktoru kopsumma.
Partijas oficiālie ieņēmumi pērn gan ir bijuši pietiekami iespaidīgie 419,5 tūkstoši eiro, no kuriem oficiālajos ziedojumos saņemti nepilni 180 tūkstoši eiro. Taču iztērēt partija spējusi krietni vairāk – 439,2 tūkstošus eiro.
Papildus šim deficītam šogad partijai jārēķinās ar to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir ne tikai uzlicis tai 4300 eiro sodu par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā un par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu, bet arī licis Vienotībai atskaitīt valsts budžetā nepilnus 42 tūkstošus eiro un, kas vissvarīgāk, arī apturējis tai valsts budžeta finansējumu.
Vēl pērn Vienotība no valsts budžeta saņēma vairāk nekā ceturto daļu no visiem partijas ienākumiem – 106,2 tūkstošus eiro. Šogad šī finanšu plūsma ir izbeigusies: pagājušā gada beigās Vienotība gan tiesā apstrīdēja piemēroto sodu un 2016. gada pēdējā ceturkšņa neizmaksāto finansējumu, taču šī lieta tiesā tiks izskatīta tikai šā gada oktobrī.
Tomēr visnopietnāk, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, partijas finanšu stāvokli ietekmējušas neoficiālo finanšu plūsmu virziena maiņas: Vienotība ir zaudējusi kontroli pār Satiksmes ministriju un tās jomas uzņēmumiem, vairāki bijušie „kasieri” ir atraduši citas „ganības”, savukārt jaunais partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs ir izrādījies nespējīgs ne tikai kā politiskā spēka vadītājs, bet arī kā sarunu vedējs ar potenciālajiem finansētājiem.
Vienotības ģenerālsekretāra amatā gan joprojām ir Artis Kampars, taču arī viņa individuālās pūles partiju no finanšu bedres izcelt nespēj.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
