Iesaki rakstu: 
Reformu partija (RP) un Vienotība tuvākajās dienās varētu paziņot par konsolidāciju, faktiski izveidojot bloku ar 34 deputātiem Saeimā, kas tām ļautu spēlēt noteicošo lomu nākamā premjera izraudzīšanā un jaunās valdības portfeļu sadalē. Saprašanās memorands, pie kura slepenībā strādā abu partiju spices, paredzot arī kopīgu startu nākamajās Saeimas vēlēšanās un pēc būtības nozīmē RP ieplūšanu Vienotībā.
Abas partijas tuvākajās dienās grasās vienoties, ka līdz 2014. gada 18. janvārim kopīgi izstrādās un abu partiju statūtos noteiktā veidā apstiprinās izvērstu kopdarbības plānu un tā īstenošanas “ceļa karti”. Tomēr šis arī izskatās pēc Vienotības un RP kopīga taktiska soļa, lai diktētu noteikumus jaunās valdības izveidē un premjera izraudzīšanā, ņemot vērā, ka saplūšana, par ko neformālas sarunas bez rezultātiem notika ik pa laikam, tiek forsēta tieši šobrīd.
Apstākļos, kad bezpartejiskā, bet Vienotības virzītā zemkopības ministre Laimdota Straujuma kavējas piekrist aicinājumam uzņemties jaunās valdības sastādīšanu, par otro reālāko kandidātu no partiju vidus tiek uzskatīts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), un politikas kuluāros izskan, ka šāda abu partiju saplūšana viņa izredzes vairo.
Ja partijas tiešām spēs vienoties par nosacījumiem un pie Valsts prezidenta dosies ar kopīgu premjera kandidātu, tas arī mazina Andra Bērziņa iespējas nominēt savu kandidātu no malas, ja viņam klusībā būtu plāns nosaukt Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa vārdu. Vienotība, kurai ir 20 balsis Saeimā, un RP, kurai pēc šķelšanās un citādi domājošu biedru izslēgšanas palikušas 14 balsis, konsolidējoties veido 34 deputātu bloku, bez kura atbalsta grūti iedomāties jaunas valdības apstiprināšanu.
Saprašanās memorands par labēji centrisko spēku konsolidāciju un sadarbību, pie kura slepenībā strādā Vienotības un RP spices, paredz, ka abas partijas izvirzīs kopīgu premjera kandidātu. Tāpat abas partijas kopīgi uzņemsies atbildību par premjera aicinātu un partiju deleģētu ministru darbu. Vienotība un RP plāno vienoties, ka abas partijas deleģēs ministrus proporcionāli partiju Saeimas deputātu skaitam, kas nozīmē, ka šis bloks ar 34 deputātu vietām sev plāno nokost lielumu no varas pīrāga. Vienlaikus abu partiju plānotā vienošanās paredz, ka tās atbalsta iespējami plašākas labēji centriskas koalīcijas valdības izveidi un RP piekrīt jaunajā valdībā iekļaut ne tikai neatkarīgos deputātus, bet arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
Dominējoša divu partiju bloka izveide varētu mazināt ZZS interesi dalībai valdībā, jo tā sevi tajā neredz bez vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un zemkopības ministra portfeļa, kā arī grūtības varētu būt vienoties par satiksmes ministra portfeli. Savukārt Nacionālajai apvienībai (NA), kas jau ir pārstāvēta demisionējušajā valdībā, šāda Vienotības un RP vienošanās iedala mazākā brāļa lomu.
Sadarbības memorandā, kura teksts vēl tiek slīpēts, Vienotība un RP vienojas 12. Saeimas vēlēšanās piedalīties ar vienu vēlēšanu sarakstu. Šobrīd vēl ir diskusija, vai saraksts startēs zem Vienotības nosaukuma, kas nozīmētu par galīgu RP identitātes zudumu.
Abas partijas arī grasās vienoties jau tagad uzsākt ciešu sadarbību valdībā un Saeimā un, lai to panāktu turpmāk noturēt regulāras kopīgas tikšanās, kurās saskaņotu viedokļus par izskatāmajiem jautājumiem. Vienotība un RP plāno izveidot koordinācijas padomi piecu deputātu sastāvā, ievērojot proporcionālās pārstāvniecības principu, atbilstoši frakciju skaitliskajam lielumam, kas nozīmē, ka Vienotībai tajā būtu pārsvars. Šai koordinācijas padomei tiktu deleģētas pilnvaras lemt par abām frakcijām saistošiem lēmumiem jautājumos, kas skar valsts budžetu, valsts starptautiskās saistības un Eiropas Savienības politiku.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
