Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no iemesliem, kādēļ Valdis Zatlers sestdien pieņēmis lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, ir premjera Valda Dombrovska un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (abi Vienotība) samiernieciskā noskaņa par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) faktiskā līdera, oligarha Aivara Lemberga ietekmi uz valdību un Saeimas darbu un nevēlēšanās izskatīt iespējamu alternatīvu koalīciju ar Saskaņas centru (SC). Svētdien notika Vienotības valdes sēde, kurā Sabiedrība citai politikai (SCP) bija rosinājusi diskutēt par SC aicināšanu koalīcijā. Pret to skeptiska ir Pilsoniskā savienība. „Ja PS uzliks veto SC aicināšanai valdības koalīcijā, tad būs ļoti rūpīgi jāapsver situācija, kur tālāk Vienotības ceļu iet tikai divas partijas,” sarunā ar Pietiek svētdien paziņoja viens SCP līderiem, aizsardzības ministrs Artis Pabriks. SCP līderis, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs uzskata, ka būtiska šajā lēmumā būs premjera pozīcija.

Dombrovskis sestdien, tiekoties Rīgas pilī, Zatleram nav spējis pateikt, kā plāno mazināt savu atkarību no interešu grupām, un bijis „samierniecisks”, savukārt Āboltiņa apgalvojusi, ka koalīcija ar Lemberga ZZS ir „vienīgā iespējamā koalīcija”. To Zatlers svētdienas vakarā atzina telekompānijas LNT rīkotajās prezidentu debatēs.

Šī kopš sestdienas vakara bija pirmā reize, kad Zatlers piekrita argumentēt savu lēmumu par Saeimas atlaišanu. Sestdienas vakarā pēc runas Zatlers atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem.

Lielākā zaudētāja no Zatlera lēmuma par Saeimas atlaišanu pašlaik jūtas partiju apvienība Vienotība, kura viņu izvirzījusi Valsts prezidenta amatam. Zatlera runā paustais uzstādījums par oligarhu ietekmes mazināšanu politikā padara faktiski neiespējamu Vienotībai turpināt sadarbību valdībā ar Aivara Lemberga zaļajiem zemniekiem, jo tas vēl vairāk apdraudētu Vienotības izredzes septembra beigās gaidāmajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Vienotības sastāvā esošā SCP uzskata, ka ZZS koalīcijā jānomaina ar SC.

Ja Zatlera mērķis tiešām bija oligarhu lomas mazināšana politikā, tad, cerams, viņam ir padomā virkne soļu, kā šo mērķi sasniegt, jo Saeimas atlaišana šo mērķi netuvina, svētdien pirms Vienotības valdes sēdes Pietiek pauda Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, kurš pārstāv Jauno laiku. „Lembergs tagad ir sapratis, ka imunitāti var dabūt Saeimā un ārkārtas vēlēšanās būs pirmais numurs ZZS sarakstā, pretendēs uz premjera amatu, un zaļie zemnieki šoreiz „paņems visu banku”. Līdz ar to oligarhu vara būs tikai nostiprinājusies, nevis samazinājusies. No runas es pagaidām nesapratu, kāds ir Zatlera kopīgais plāns,” spriež politiķis. Īsi pirms Zatlera runas ar viņu sazinājies prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs, izsakot vēlmi drīzumā tikties garākai sarunai, bet Zaķis pašlaik uzskata, ka vislabprātāk dzirdētu paša prezidenta argumentus un tālākos soļus runā pausto mērķu sasniegšanai.

Vienotības frakcijas vadītājs ir skeptiskāks par efektu, kāds būtu, ZZS koalīcijā nomainot ar SC. Zaķis atgādina, ka aizvadītās ceturtdienas balsojums, kurā Saeima atteicās atļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu oligarha Aināra Šlesera dzīvesvietā, SC tāpat kā ZZS bijuši pret. Tādēļ, ja šis balsojums bijis viens no Zatlera ieganstiem Saeimas atlaišanai un mēraukla oligarhu ietekmei Saeimā, tad SC sevi parādījis tādā pašā gaismā kā ZZS. „Balsojumā par Šleseru SC līdzīgi kā ZZS bija pret, un tas parādīja, ka, raugoties no Zatlera uzstādījuma par oligarhu lomas mazināšanu, neviens no abiem nav ne par kapeiku labāks,” uzskata Zaķis.

Savukārt Pabriks atzīst, ka „SC nav ideāls variants, bet Latvijas pašreizējā situācijā citu variantu nav”. „Es citādāk nespēju iztulkot Zatlera uzrunu. Tajā skaidri un gaiši tika pateikts, ka ir jāizbeidz, ir jāmazina oligarhu ietekme Latvijas politikā. Un kā var mazināt oligarhu ietekmi Latvijas politikā? Arī valdībai jāstrādā citādāk. Ir skaidri zināms, ka Zatlers vienmēr ir atbalstījis vai, teiksim, nekad nav pretojies, ka SC varētu būt stabilizējošs elements,” uzskata SCP pārstāvis.

Pabriks uzskata, ka jautājumu par ZZS nomaiņu ar SC koalīcijā diktē politiskās taktikas apsvērumi, ņemot vērā, ka septembra otrajā pusē visticamāk notiks Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Viņš atgādina sociāldemokrātu sakāvi nesenajās vēlēšanās Vācijā pēc tam, kad tie gāja uz vēlēšanām, atrodoties vienā koalīcijā ar konservatīvajiem. „Kā tu vari iet uz vēlēšanām, viens otru kritizējot, un tajā pašā laikā būt vienā koalīcijā un ieņemt kopīgus lēmumus?” saka Pabriks.

Pabriks pieļauj, ka SC iesaiste valdībā obligāti nenozīmē pilnīgi pārtraukt sadarbību ar ZZS, „jo tur arī ir dažādi cilvēki” un arī trīs partiju koalīcijā Vienotībai būtu lielākas iespējas panākt kādu lēmumu virzību, piemēram, attiecībā uz korupcijas apkarošanu. „Bet pašreiz ir skaidrs, – ja tā ir tikai divu partiju koalīcija, kurā ir tikai zaļie zemnieki un Vienotība, tad mūsu premjers patiesībā ir šīs izvēles ķīlnieks, un tas ir tas, uz ko norādīja prezidents, ka valdība un parlaments nav rīcībspējīgi daudzos jautājumos tāpēc, ka Vienotības koalīcijas partneri rīkojas pretēji, arī jautājumā par prezidenta kandidāta izvēli. Mums šis signāls ir nopietni jāņem vērā,” saka Pabriks.

 „Ja Pilsoniskā savienība uzliks veto Saskaņas centra aicināšanai valdības koalīcijā, tad būs ļoti rūpīgi jāapsver situācija, kur tālāk Vienotības ceļu iet tikai divas partijas,” sarunā ar Pietiek paziņoja Pabriks.

Tikmēr viens no PS līderiem Kārlis Šadurskis uzskata, ka „koķetēšana ar SC” kontekstā ar šī spēka aicināšanu koalīcijā nav pieļaujama. Tā vietā esot jārunā ar SC, to mudinot „nostāties pareizajā pusē”. „SC ir lieliska iespēja pozicionēties pret oligarhiem. Viņiem ir lieliska sadarbība Rīgas domē ar Šlesera partiju un, iespējams, kopīgi valsts izzagšanas projekti kā, piemēram, LIVE Riga un tamlīdzīgi. Viņi ir nobalsojuši par Šlesera saudzēšanu šeit Saeimā, tātad viņiem ir iespēja to labot, viņiem ir arī iespēja ceturtdien kopā ar Vienotību nobalsot par Zatleru. Šī ir iespēja Zatlera pieteiktajā karā pret oligarhiem nostāties,” norādīja Šadurskis. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...