Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līgumi ar valsts un pašvaldību uzņēmumiem līdz šim nav bijuši Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotāja Aināra Ščipčinska biznesa būtiska daļa. Tomēr pēdējā laikā viņam piederošās grupas uzņēmumi sākuši uzvarēt konkursos, kurus organizē Vienotības vadīto ministriju iestādes un uzņēmumi. Tas rada jautājumu, vai ar valsts pasūtījumiem netiek atalgoti vēlēšanu uzvarētāju kampaņas veidotāji. Ščipčinskis intervijā Pietiek to noliedz. Vienkārši pie varas vairs neesot politiķi, kuri „pilnībā ietekmēja visu”, tādēļ reklāmas aģentūras, kurām bija priekšrocības valsts iepirkumos, varot pamatoti bažīties – McCann Erickson Riga palielinās savu daļu šajā biznesā. Ščipčinskis noliedz aizdomas, ka stāv aiz kompānijas GFK, kas saņēma 2,7 miljonus vērto tautas skaitīšanas projektu. Arī tas atrodas ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) ietekmes sfērā, līdzīgi kā līgums par Latvenergo jauno tarifu reklamēšanu.

Jūsu reklāmas aģentūra McCann Erickson Riga veidoja Vienotības un iepriekš arī Jaunā laika priekšvēlēšanu kampaņu, jūs personiski esat ziedojis lielas summas abiem politiskajiem spēkiem. Kas tas jums ir – bizness, uz personiskajām attiecībām vai vērtībām balstīta sadarbība?

Droši vien, ka abi divi. No vienas puses, es to darīju profesionāli, jo mani aicināja palīdzēt kampaņā. No otras puses, ja skatās uz Latvijas politisko vidi, nebūt neuzskatu, ka tā ir ideāla partija, bet teiksim tā – kaut cik sakarīga.

Jūs sakāt – aicināja palīdzēt. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas laikā jums bija līgums ar Vienotību vai kādu no to veidojošajām partijām?

McCann bija līgums ar Vienotību par fiksētu summu. Baidos tagad kļūdīties, bet tie bija vairāki desmiti tūkstošu. Tas ir ļoti normāls bizness, viņi noalgoja grupiņu ar McCann cilvēkiem, kas strādāja pie šā projekta. Uzdevums bija veidot reklāmu un kampaņu virzīt stratēģiski pareizā gultnē, lai gan Vienotības pozicionējums, vēstījums būtu pietiekami skaidrs, gan plānošana – kam, kuros brīžos jāparādās medijos.

McCann tikai veidoja reklāmu vai arī pirka mediju laikus?

Mediju laikus pirka Inspired Communications, kas tobrīd vēl nebija McCann grupas uzņēmums.

Ja pareizi saprotu, gan Vienotībai, gan Jaunajam laikam bija citi līgumi par vēl citām summām ar vēl citiem jūsu grupas uzņēmumiem?

Jā, Inspired Communications bija atsevišķs līgums. Vēl BrandBox bija līgums par Vienotības logotipa izstrādi. Repute bija līgums, ja nemaldos, ar Jauno laiku, bet viņi darīja mazu daļiņu no Vienotības kampaņas – organizēja tikšanās reģionos, tādēļ nevar teikt, ka viņi veidoja Vienotības kampaņai PR, jo Vienotībai PR veidoja cita, ar mums nesaistīta kompānija.

Lai saprastu pareizi, - 15 gadus strādājot nozarē, ir izveidojies liels holdings. Tā sakne ir pati aģentūra McCann Erickson Riga un tad vēl ir dažādos žanros – PR, mediju, dizaina – specializējušās kompānijas, kurās man nav vairākuma, bet kur pretī ir partneri. Tas nav kaut kas, ko esmu izdomājis, tāda prakse ir visā pasaulē. Kad tiek plānota kāda kampaņa, stratēģiskais darbs norit McCann, bet izpilde tālāk var būt dažādos grupas uzņēmumos – kā vajadzīgs klientam. Grupas doma ir klientam nodrošināt pilnu servisu visās jomās. Var būt klients, kuru apkalpo cita PR kompānija, un šo pakalpojumu viņš no mums nepērk. Ja McCann nebūtu sava atsevišķa PR kompānija, bet, teiksim, PR nodaļa iekšā uzņēmumā, tā saskaņā ar konfidencialitātes līgumu nevarētu vienlaikus apkalpot kādu šī klienta konkurentu. Līdz ar to ekonomiski saprātīgāk ir, ja grupā ietilpst atsevišķi specializēti uzņēmumi ar savu vadītāju, tā ir normāla komercprakse.

Kampaņa beidzās, jauna līguma vairs nav?

Ir jauns līgums par konsultācijām, bet tas ir ļoti maziņš, un mēs viņus konsultējam, kad ir kādi aktuāli jautājumi.

Ja naudas ir mazas, tad varbūt valsts pasūtījumi ir kompensācija, kā varas partija piemaksā?

Man nav iespējas mainīt kāda domas, ja viņš tā domā, bet, ja jūs apskatītos, cik lieli tie pasūtījumi ir, tad varētu spriest, vai tur var runāt par kaut kādu kompensāciju.

Jūs esat ziedojis gan Jaunajam laikam maksimāli atļautos 18 000 latu priekšvēlēšanu kampaņas laikā, gan tagad janvārī Vienotībai 16 000 latu.

Organizācijas bez naudas pastāvēt nevar, jums [domāts portāls Pietiek.com] arī ziedo. Cita lieta, ka parasti uzņēmēji to nedara atklāti. Arī es kaut kādu laiku domāju, vai tas ir saprātīgi vai nav. Savā ziņā varētu teikt, ka tas nav saprātīgi Latvijas apstākļos, bet, no otras puses, ir kaut kāds apburtais loks, un man liekas, kaut kādā brīdī tas loks ir jāpārrauj.

No vienas puses Vienotība jūs noalgo, jūs sakāt – tas ir bizness, no otras puses, jūs it kā izņemat naudu no otras kabatas un ziedojat atpakaļ.

Man tas liekas ļoti normāli. Ja Vienotība pasūta profesionālus pakalpojumus, ne jau es vienīgais strādāju, strādā cilvēku grupa, man viņiem jāmaksā algas, un tas viss ir normāls komercprocess. Līdz ar to viens ir kaut kādas biznesa attiecības, kas nav jājauc ar to, ko es privāti daru vai nedaru. Privāti es rīkojos kā pilsonis. Vienotība nav vienīgā organizācija, kurai es ziedoju, tā ka...

Kurām jūs vēl ziedojat?

Dažnedažādām. Visu mūžu esmu ziedojis bērnu namiem un invalīdu biedrībām, tā ka tas nav vienīgais ziedojums.

Basketbolam arī ziedojat?

Arī basketbolam esmu ziedojis.

Basketbola klubam VEF?

Jā.

Sen? Daudz?

Ne tik sen un par daudz vai maz grūti pateikt – priekš manis tas nav daudz, nezinu, kā tas citiem izskatās. Ap 10 tūkstošiem tie varētu būt, kaut kas tāds.

Basketbola klubu jau daudz Latvijā, kādēļ tieši VEF ziedojat? Jaunups aicināja?

Mēs basketbola klubam VEF esam reklāmas veidojuši, tas ir mūsu klients. Tā kā varu ziedot un man tas salīdzinoši neko nemaksā, tad kāpēc nē?

Jaunups intervijās ir izteicies, ka jūs esat viņa draugs. Cik sen jūs esat draugi, kā iepazināties un kas jūs saista?

Ar Jaunupu pazīstams esmu gadus piecus sešus. Man patīk, ko viņš dara sportā, man šķiet, ka VEF ir baigi labais projekts. Man šķiet, ka Jaunups ir spējīgs politiķis, arī Vienotības kampaņā kopā strādājām. Jaunups arī bija tas, kurš, varētu teikt, savā ziņā uzrunāja mani profesionāli iesaistīties šajā kampaņā. Nezinu, vai es citādāk to būtu darījis, jo politika ir riskanta un savā ziņā arī bojā biznesu, tādēļ tas notika uz tādas pozitīvas nots attieksmē pret Jaunupu.

Jūs zināt, ka Jaunupu privātās sarunās politiskajā un biznesa vidē sauc par Jaunā laika vai Vienotības „kasieri”?

Nnnezinu. Es pieņemu, ka visādi var saukt cilvēkus... bet tas, ka Jaunups strādā, piesaistot naudu, to es tā kā zinu. Bet es domāju, ka viņš nav vienīgais, kurš piesaista naudu partijai.

Jūs minējāt, ka Vienotība par kampaņu jūsu grupas uzņēmumiem ir samaksājusi vairākus desmitus tūkstošu, bet mazāk par 100 tūkstošiem. Tā ir adekvāta samaksa par kampaņu vai vairāk tāds pakalpojums īpašu simpātiju dēļ?

Tas ir normāli. Teiksim tā – tā nav labdarība, tas varbūt nav arī nekāds plēsīgs bizness, tā ir normāla komercprakse.

Grupas uzņēmumu apgrozījums gadā ir ap 10 miljoniem. Līgumi, kas kaut kādā veidā saistīti ar politiku vai valsts uzņēmumu pasūtījumiem, ir kādi 3,9% no apgrozījuma. Mēs esam tīra komercorganizācija, kas 96% no visa biznesa strādā komercvidē.

Varbūt jums līdz šim nebija politiskas aizmugures, bija grūti ieiet tajā tirgus daļā, varbūt Stendzenieks bija visu garnējumu no valsts tortes noēdis, ņemot vērā, kas bija pie varas un kam viņš taisīja vēlēšanu kampaņas?

Tā droši vien ir atsevišķa tēma, kādas proporcijas, kurai kompānijai ir valsts pasūtījumos, un es domāju, ka es būšu noteikti saraksta apakšgalā.

Nu varbūt jūs tieši tagad uzņemat apgriezienus.

Es teiktu sekojoši, ka, jā, – ja mēs skatāmies uz biznesa lielumu un valsts proporciju mūsu biznesā, tad tas neizskatās normāli. Tas krietni mazāk nekā vispārēja normāla prakse varētu uzrādīt. Vadoties pēc McCann tirgus daļas Latvijā, tur varētu būt daudz lielāks pasūtījums no valsts puses. Bet visu šo 15 gadu laikā es pat visai apzināti neesmu mēģinājis strādāt šajā virzienā, jo visbiežāk tu atduries pret to, ka šie valsts pasūtījumi ir neprofesionāli organizēti vai arī es neņemos spriest, cik gadījumos no cik tur ir kaut kādas īpašas iepriekšējas vienošanās. Bet teiksim tā, cik mēs esam mēģinājuši, tik mums parasti nekas nav izdevies. Kāpēc? Profesionāli es to nespēju argumentēt, kāpēc biznesa vidē mums viss lieliski izdodas, bet, kad ir valsts lietas, tad mums īsti neizdodas.

Ko jūs varat atbildēt tiem, kas jūsu pamazām pievēršanos arī valsts pasūtījumiem saista ar jūsu tuvību pašreizējai varas partijai?

Es domāju, ka tās ir, iespējams, tādu kompāniju bailes, kuras varbūt pārtiek no valsts pasūtījumiem un jūtas šādā veidā apdraudētas. Bet, ja kāds domā, ka mūsu grupa nepiedalīsies nevienā konkursā, kas saistīts ar valsti, tad, protams, tā nav, protams, mēs piedalīsimies. Es teiktu, drīzāk būtu brīnums, ja mēs esam komerciāli veiksmīgi normālajā biznesā, bet mums neizdotos nevienu valsts konkursu uzvarēt.

Vai es pareizi sapratu, ka pie varas ir nācis politiskais spēks, kas, jūsuprāt, nodrošinās godīgus valsts un pašvaldību iepirkumu konkursus, ka jūs tagad tajos vairāk piedalīsieties, jo ir uzticamība?

Jā, tā es varētu teikt, bet pamatā drīzāk es varētu traktēt otrādi: man šķiet, ka vairs pie varas nav tādu cilvēku, kas pilnībā ietekmēja visu, līdz ar to es drīzāk teiktu, ka tā situācija ir otrāda. Šajā brīdī, manuprāt, ir gan laiks, gan vieta, gan vajadzība nopietni pārskatīt līdz pat likumdošanas līmenim, kā komunikāciju nozarē var notikt iepirkumi, jo tas, ka visa tā sistēma galīgi nav ideālā kārtībā, ir skaidrs. Komunikāciju nozare ir specifiska, tajā nevar piedāvājumus kā divas naglas salīdzināt, ar radošiem risinājumiem viss ir daudz sarežģītāk.

Tad to jūsu konkurentu bažas, ka var notikt tirgus pārdale, ir pamatotas?

Es negribētu teikt, ka tirgus pārdale, es varētu teikt, ka viņu bažas ir pamatotas tajā aspektā, ka komunikāciju nozarē būs tāda pati konkurence kā biznesa sektorā, ka varbūt tām kompānijām, kurām vienmēr ir bijušas priekšrocības šajos iepirkumos, es ceru, turpmāk tā nebūs, ka būs normāla biznesa sāncensība.

Rīgā runā, ka jūs esat apvienojuši spēkus ar Ēriku Stendzenieku.

Nē, nav taisnība. Rīgā runā viskautko. Man ir pārdomas, bet, ja man šodien prasa, vai mums ir kāds sakars, tad es saku - nē. Bet mēs spriežam par to, kādā veidā būtu iespējams jau reģionālā līmenī konkurēt ar poļu vai skandināvu kompānijām. Tas, kādēļ man neko negribas tagad vairāk par šo tēmu teikt, ir, ka droši vien atkal politizēs.

Protams – uzvarējušās kampaņas veidotājs apēd zaudētāju.

Tā galīgi nav. Protams, ka Ēriks šajā jomā ir Latvijā viens no spožākajiem. Es viņu cienu kā radošu cilvēku, un viņš droši vien mani kā stratēģiski domājošu. Mēs arī biznesā nekad neesam kašķējušies, bet, ja mēs runājam par politiskajiem uzskatiem, tad mums ir pavisam atklātas domstarpības, pavisam dažādas simpātijas un dažādi viedokļi. Bet politika ir politika, un bizness ir bizness.

Ir lielas konkurentu kaislības ap 2,7 miljonu latu vērto tautas skaitīšanas pasūtījumu [to veica Ekonomikas ministrijas padotībā esošā Centrālā statistikas pārvalde], kurā uzvarēja GFK Custom Research Baltic. Jūs ar GFK sadarbojāties Vienotības priekšvēlēšanu kampaņā. Ir spekulācijas, ka aiz GFK stāvat jūs.

Par GFK stāsts ir tāds, ka mēs tiešām ļoti daudz kopā strādājam. Ja skatās uz Latvijas socioloģisko pētījumu tirgu, tad nav jau tās kompānijas tik daudz, kas strādātu ar starptautiskām metodoloģijām. McCann ir ļoti daudz stratēģisko instrumentu, kas ir bazēti uz GFK starptautisku segmentācijas sistēmu, tā ka, ja mēs taisām stratēģiskus projektus, tad parasti izmantojam GFK, jo mums atbilst segmentēšanas sistēmas, kas ir darba instrumenti vai metodoloģijas. Bet tikpat labi mediju jomā McCann strādā ar TNS [konkurēja ar GFK par tautas skaitīšanas konkursu, pat apstrīdēja tā rezultātus], kam arī ir starptautiski aprobēta metodoloģija, un tur GFK nav iespējams kā sadarbības partneris, jo viņiem nav tādu rīku.

Cilvēki no socioloģisko pētījumu biznesa stāstījuši, ka 2003. gadā tieši jūs esat rekomendējis toreiz atzītām socioloģijas firmām nezināmo GFK priekšteci SIA InMind, kad pirms referenduma par dalību ES bija jāveic iedzīvotāju aptauja.

Man nav ideju, es pat neatceros, ka InMind to aptauju veica. Bet, protams, kopš studiju gadiem pazinu Ilutu Skrūzkalni [tolaik InMind īpašnieci, tagad GFK valdes locekli] kā ārkārtīgi gudru cilvēku, ļoti solīdas kompānijas izveidotāju.

Nozares zinātājiem arī bijusi pārliecība, ka jūs esat vadījis InMind sarunas ar starptautisko kompāniju GFK kā investoriem, lai gan starp īpašniekiem jūs neparādāties.

Nezinu. Es nestāvu aiz viņiem, aiz viņiem stāv normāli investori, kas ir pasaules kompānija. Es domāju, ka tas priekšstats varbūt ir veidojies laika gaitā, jo mēs pārsvarā izmantojam GFK kā partneri. Tas, visticamāk, rada kaut kādus jautājumus: ja viņi visu laiku kopā strādā, viņiem varbūt tur viss ir kopīgs vai kaut kā tā.

Tad kūkas gabaliņu no tautas skaitīšanas 2,7 miljoniem jūs nedabūsiet?

Es nedabūšu neko, nē.

Tautas skaitīšanas mediju kampaņas pasūtījumu par 157 tūkstošiem vinnēja divas jums daļēji piederošas firmas Inspired Communications un Repute. Sakritība?

Pilnīgi noteikti.

Jums daļēji piederošā Repute, kas bija iesaistīta Vienotības kampaņā, nupat veidoja ar ekonomikas ministru Arti Kamparu saistītā Latvenergo kampaņu par jaunajiem elektrības tarifiem. Kad Pietiek par to uzrakstīja, Repute izplatīja paziņojumu, ka šī ziņa ir „klaji tendencioza un neprecīza”, jo jūs esat tikai mazākuma akcionārs un Latvenergo kampaņā neesot iesaistīts. Man ir informācija, ka jūs personiski tomēr piedalījāties Latvenergo kampaņas izstrādē, iepriekš intervijā jūs arī skaidrojāt, ka kampaņu stratēģiskais darbs notiek McCann, bet grupas uzņēmumos - jau tālākā izpilde.

Mēs ar Ivetu [Antonišķi, Repute valdes locekli] esam runājuši par šo keisu un esmu viņai savu viedokli izteicis, kas un kā tur varbūt būtu jādara, bet tas nav tādā nozīmē, ka esmu tas, kas veidoja stratēģiju vai kaut kā tā. Nē. Ja jūs man prasāt, vai esmu autors tai kampaņai, tad - nē. Man nav nekādas saistības ar šo kampaņu biznesa veidā.

Jūs šajā Latvenergo tarifu kampaņā saskatāt arī tādu elementu kā Kampara politisko PR, krīzes komunikāciju, ņemot vērā, ka tieši viņu kritizē par jaunajiem tarifiem?

Nē, es drīzāk domāju, ka tur ir... es neesmu politologs un īsti negrasos specializēties tajā jomā, bet man šķiet, ka opozīcijai, protams, ir izdevīgi taisīt problēmas no katra šāda gadījuma.

Novērtē šo rakstu:

19
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...