"Vienotības" Latgales sarakstā rīvēšanās starp rīdziniekiem un latgaliešiem
PIETIEK02.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūlija darbdiena, pusdienlaika svelme, pie nule kā modernizētās Rēzeknes 1. pasta nodaļas piestāj satiksmes ministra dienesta auto, no kura izkāpj Vienotības pirmais numurs Latgales vēlēšanu sarakstā Anrijs Matīss. Mirkli vēlāk ar savu bēdīgi slaveno melno Volvo džipu pieripina Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs un trešais numurs Latgales sarakstā Dzintars Zaķis (attēlā). Abu nopelnu pasta nodaļas modernizācijā nav nekādu - tas veikts par pašas valsts kapitālsabiedrības naudu. Tikai no Vienotības saraksta vietējiem līderiem ne miņas - viņi uz šo "bezmaksas" priekšvēlēšanu pasākumu nav ielūgti. Šādu Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu Latgalē raksturojošu ainu Pietiek aprakstījis kāds aculiecinieks, kurš notiekošo fiksējis foto.
Satiksmes ministrs un Vienotības pimais numurs Latgales sarakstā Anrijs Matīss nu jau ik nedēļu satiekams Latgalē, atklājot kādu pasta nodaļu vai solot labākus ceļus, bet sarakstā iekļautie vietējie līderi uz šiem "bezmaksas" priekšvēlēšanu pasākumiem aicināti netiek, dažkārt arī ne īpaši lūgts un gaidīts tajos uzrodas saraksta trešais numurs Dintars Zaķis.
Šāda rīdzinieku individuālā kampaņa, izmantojot vietējiem nepieejamos resursus, izraisījusi pamatīgu rīvēšanos valdošās partijas sarakstā. Aculiecinieki pat ziņo, ka Preiļu mērs Aldis Adamovičs un citi vietējie, tiekoties ar vēlētājiem, aicina par rīdziniekiem nebalsot.
Jūlijā satiksmes ministram Matīsam bija 17 darba dienas, jo divas viņš atradās komandējumā Romā, bet trīs bija devies atvaļinājumā. No šīm 17 darba dienām Matīss vismaz trīs, par kurām ministrija oficiāli atskaitījusies, pavadījis darba vizītēs Latgalē, faktiski - izmantojot valsts amatpersonas auto, šķiežoties ar solījumiem un lepojoties ar veikumiem, kuri būtu neiespējami, ja viņa rokās nebūtu koncentrēts ceļiem, dzelzceļa infrastruktūrai, pasta nodaļu tīklam un citiem mērķiem iedalītais finansējums.
Sākotnēji, kad Vienotība un Latgales partija, kuras vairāki līderi deleģēti valdošās partijas vēlēšanu sarakstā, spriedušas par sadarbību, bijusi panākta mutiska vienošanās, ka saraksta galvgalī sev pēdējā brīdī vietu izcīnījušais satiksmes ministrs varas dotos administratīvos resursus izmantos visa saraksta labā. Tagad izrādījies, ka par "rīdziniekiem" Latgalē nodēvētie jēkabpilietis Zaķis un carnikavietis Matīss ar solījumiem valdības vārdā runā tikai savā labā.
Lai gan kašķis uz āru nav izlīdis, vietējie ziņo, ka, tiekoties bez žurnālistu klātbūtnes, Vienotības saraksta "latgalieši", piemēram, Adamovičs, arī bijušais Dagdas mērs Viktors Stikuts tā arī sakot: rīdziniekiem jūs interesējat tikai līdz ievēlēšanai, pēc tam viņi jūs aizmirsīs.
Ne mazāk saspīlētas attiecības patiesībā esot arī starp abiem "rīdziniekiem" - Matīsu un Zaķi. Piemēram, uz neformālu tikšanos ar Latgales dzelzceļniekiem, kuri, būdami daudzskaitlīgi, organizēti ierodoties vēlēšanu iecirkņos, vien var garantēt ievēlēšanu Saeimā, Zaķis nemaz nav bijis ielūgts, un Latgales dzelzceļnieku arodbiedrības vadību uzrunājis viens pats Matīss ar premjeri Laimdotu Straujumu.
Pasākumu organizēšanā iesaistītie vietējie pat novērojuši, ka Matīss cenšoties netrāpīties vienā kadrā ar Zaķi, kuru pēc skandāla ar nodokļu apiešanu, pērkot jauno Volvo džipu, uzskata par riskantu "pasažieri", kas var apdraudēt visa saraksta izredzes uz ievēlēšanu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
