“Vienotības” saņemtie ziedojumi ir vismaz tikpat aizdomīgi kā “Latvijas Attīstībai”
Pietiek lasītājs18.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir tiešām šķebinoši noklausīties liekulīgajā sašutumā, ko saistībā ar „Jaunupa ziedojumiem” pēdējās dienās pauž partijas Jaunā Vienotība pārstāvji, - atliek tikai pavisam, pavisam nedaudz ielūkoties Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) partiju finanšu datu bāzē. Paņemsim kaut vai vienu vienīgu piemēru – „atkritumu ķeizariņu” Māri Simanoviču un viņa attiecības ar „veco” Vienotību.
Nav nekāds noslēpums, ka Simanoviča kungam no partijas lietu kārtotājiem laiku pa laikam ir bijusi vajadzīga kāda neliela, tā sacīt, pretimnākšana. Taču gluži tāpat kā Edgars Jaunups un viņa „sponsori” – ja ticēt Rīgas domnieka Māra Mičerevska stāstītajam – arī Simanoviča kungs acīmredzami nav vēlējies, lai šī saikne kļūtu pārāk uzskatāma un nepārprotama.
Tā nu pats Māris Simanovičs Vienotībai naudu oficiāli ir noziedojis tikai vienu vienīgu reizi. 2014. gada 23. jūlijā viņš no savas kabatas varas partijai ir noziedojis deviņus tūkstošus eiro – un tas arī ir viss. Tiesa, vienmēr ir iespējams, ka ir plūdusi arī kāda pilnīgi neuzskaitīta naudiņa, taču „melnās” naudas plūsmas KNAB datu bāzes, protams, neuzrāda.
Tomēr pavisam citādi ir ar „pelēko” naudu, - tās gaitas ir iespējams pamanīt, ja KNAB datu bāzē spēj atpazīt saistītu personu vārdus un uzvārdus. Tieši tā ir bijis arī ar miljonāra Simanoviča marionetēm.
Kā rāda tā pati KNAB datu bāze, 2017. gadā milzīga un vairākkārtēja vēlēšanās ziedot partijai Vienotība ir uznākusi kādai 1976. gada 7. oktobrī dzimušai Anitai Saulītei. 2017. gada 19. aprīlī viņa ir Vienotībai noziedojusi 5000 eiro, kam 10. jūlijā ir sekojuši vēl 2500 eiro.
Un tas nav viss – tā paša 2017. gada 22. decembrī, tieši pirms Ziemassvētkiem Anita Saulīte ir nolēmusi savu iecienīto partiju apveltīt veselas divas reizes, katrā maksājumā pārskaitot tai pa 2500 eiro. Tā nu gada laikā plašai publikai nezināmā kundze Vienotībai kopā noziedojusi 12 500 eiro.
Savukārt kāda cita, tikpat mazzināma kundze – 1973. gada 15. aprīlī dzimusī Jolanta Jēkabsone tai pašai Vienotībai 2017. gadā ir ļoti vēlējusies noziedot kopā 7500 eiro: 19. maijā viņa ziedojusi piecus tūkstošus, bet 10. jūlijā – brīnumainas sakritības dēļ tieši tai pašā dienā, kad Anita Saulīte – vēl divarpus tūkstošus eiro.
No kurienes gan šīs kundzes ir radušās? Lursoft datu bāze visu pasaka absolūti precīzi: dāsnās ziedošanas laikā gan Jolanda Jēkabsone, gan Anita Saulīte ir bijušas labi atalgotas atkritumu kompānijas Eco Baltia valdes locekles. Savukārt kompāniju faktiski kontrolējis neviens cits kā tās valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, un nez vai kādam var būt nopietnas šaubas par to, kas ir bijis reālais 20 tūkstošu eiro sagādātājs „godīgajai” un „principiālajai” partijai Vienotība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
