Vilks izliekas, ka neesot ietekmējis "Valsts nekustamo īpašumu" vadītājas nomaiņu
PIETIEK04.08.2014.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
mareks
15.08.2014. 04:53protams, ka neietekmeja. tur citi cali un damas rulle. kas tad sitam prasis. lai ministre un doma par valsts budzetu, ka tautai izdzivot. tas ministram jadara. stelles dara citi.
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
06.08.2014. 19:50hei johai
05.08.2014. 17:44Kas tie tādi par ārkārtas akcionāriem tai barotavā? Jeb tomēr sapulce bija ārkārtas?
vai nav vienalga, kas šiverē?
05.08.2014. 11:01Un ko šāda izlidināšana no amata nozīmē vidējam latvietim? Neko. Savstarpējo intrigu un netīrās veļas mazgāšana.
Vai iepirkumos uzvarēs vienas vai otras grupas atbalstītāji, kāda atšķirība? Ja jau tādus rakstus raksta, tad ir jāanalizē, kuras grupas intereses tiek ierobežotas, kura gūs labumu. Komentāri dažkārt satur vairāk informācijas un analīzes kā raksts.
Resnā
05.08.2014. 08:46Malacis, Vilks, ka atlaida to dāmīti, Strautmani! Tā bija ievilkta VNĪ no Lattelecoma, ko Arta Biruma bija rekomendējusi... Tā liela koučinga "speciāliste". Un tagad gan viena, gan otra ar sūdaino mietu patriektas no valsts pārvaldes - shēmotājas divas.
irss
05.08.2014. 08:37pietiek plosīt latviešus, tā kā par daudz.Pārmaiņas pēc varētu pārslēgties uz kaut ko eksotiskāku, piem., Saskaņu
Ojārs
05.08.2014. 08:22Vilks saka taisnību, ka tas nebija viņa lēmums. Vienotībā lēmumus par valsts kapitālsabiedrību valdēm pieņem partijas vadība. Zināms, ka ar Satiksmes ministrijas kadriem "nodarbojas" Zaķis, bet Finanšu - Reirs. Protams, ne bez Āboltiņas ziņas. Tāpēc var teikt, ka lēmumi, kāds bija jāpieņem Strautmanes gadījumā, ne juridiski ne arī faktiski nebija Vilka kompetencē.
Reizi pa reizei Vilks publiski ir paudis savu neapmierinātību, piedraudot pamest politiku,jo viņam acīmredzami nav garšojuši tie krupji, kurus viņam nācies, pildot partijas norādījumus, norīt. Taču nekas vairāk par paburkšķēšanu zem deguna nav sekojis. Tāpēc viņš no sev netīkamām lietām izvairās un norobežojas. Kā viņš izvairās no muitas un ar VID saistītajiem jautājumiem, tāpat viņš norobežojas no Nekustamo īpašumu aģentūras, jo tas, patiešām, nav viņa bizness.
bubis
05.08.2014. 08:17iniciatoru kā vienmēr jāmeklē ministra birojā un viņa vārds jau ir pietiekami daudz skanējis. Sava uzņēmējdarbība taču ir absolūti nepieciešama dārgā dzīves līmeņa pamatošanai, bet bez VNĪ bezierunu paklausības savas firmas pieslēgt konkursiem ir neiespējami.
F
04.08.2014. 21:33Vilks te lieliijaas nesen, ka iesot prom no politikas....
Izgaaja aaraa un saprata, KA NEVIENS PRIVAATUZNEEMUMS NECIINAAS PAR SO SUPER GUDRO GEOGRAAFIJAS MAKRO UN MIKRO ANALIITIKJI .....
Vairs neviena vaarda par aiziesanu , turpinaas sevis slavinaasana un makaronu karinaasana uz tautas ausiim...
Aris
04.08.2014. 21:21Pamatota, šoreiz, vai nepamatota Strautmanas atlaišanas jautājums ir otršķirīgs.
Tik nekompetents specialists šajā organizācijā bija otrais aiz Kalvja Briča, kurš lēmumus valdē gandrīz vai bez motivācijas uzspieda pēc mēnešreižu fāzēm.
Likumu savdabīgā "tulkošana" bija viņas vizītkarte.
Tādus specialistus jātur tālāk no tādiem amatiem.
Haris.
04.08.2014. 19:19»
Baiba
Vai visiem atlikušajiem 22 kandidātiem uz VNI priekšēdētāja amatu, kurus ministrs izbrāķēja, bija vieni tie paši trūkumi - bīstama neatkarīgu lēmumu pieņemšanas spēja un šantāžas iespējas iztrūkums biogrāfijās
Pareizi,Baiba,-godprātīgi un bez skeletiem skapī-cilvēki nekam neder mūsu korumpētajā valsts aparātā.Nožēlojama valsts,kuras iedzīvotāji nevar un nevar ievēlēt valdībā kārtīgus cilvēkus.Bet,cik nu vairs ilgi šī valsts pastāvēs...-drīz tauta būs to pametusi un zeme būs izpārdota ārzemniekiem... Un Latvija-kā valsts-beigs pastāvēt.Ja nu vēl-jāķeras pie dakšāam...
Baiba
04.08.2014. 18:45Vai visiem atlikušajiem 22 kandidātiem uz VNI priekšēdētāja amatu, kurus ministrs izbrāķēja, bija vieni tie paši trūkumi - bīstama neatkarīgu lēmumu pieņemšanas spēja un šantāžas iespējas iztrūkums biogrāfijās?
Janka
04.08.2014. 17:32varbūt Pietiek varēja pielikt kādu rindkopu, vai Strautmanes atlaišana bija pamatota. Gan jau ka ir kāds info. Sabiedrībai derētu zināt gan ja šī ir nekompetenta zoss, gan ja kompetenta profesionāle!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
