Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) faktiski ieslēdzis atpakaļgaitu decembrī jau konceptuāli izlemtajā jautājumā par Latvijas Bankas iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. Noteikts, ka Finanšu ministrijai (FM) līdz 1. jūnijam Saeimā jāiesniedz attiecīgs likumprojekts, bet Vilks uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdi trešdien virza priekšlikumu šo datumu pārcelt uz 1. septembri, kas mazina cerības, ka jau ar 2012. gada 1. janvāri uz Latvijas Banku attieksies tie paši atalgojuma ierobežojumi, kādi uz citām valsts un pašvaldību iestādēm, tostarp arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Informēti avoti valdībā un Saeimā Pietiek norāda – tā ir apzināta „gumijas stiepšana, cerot, ka jautājumu izdosies noņemt pavisam”. Neoficiāli tiek pieļauts, ka vienošanās panākta Latvijas Bankas vadības, finanšu ministra un premjera Valda Dombrovska, kurš politikā savulaik ienāca tieši no Latvijas Bankas, līmenī.
Pērnajā decembrī pieņemtais Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kas regulē vienoto atalgojuma sistēmu, pašlaik ir atvērts Saeimā grozījumu izdarīšanai attiecībā uz amatpersonām, kas gājušas bojā vai guvušas ievainojumu, kas vēlāk izraisījis nāvi, atrodoties komandējumā starptautisko militāro operāciju rajonos.
Izmantojot to, priekšlikums likuma grozījumiem uz otro lasījumu iesniegts arī no finanšu ministra Andra Vilka. Ministrs rosina par trim mēnešiem pagarināt likuma pārejas noteikumos noteikto termiņu, kādā valdībai jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojekts, kas vienotajā atalgojuma sistēmā iekļautu arī Latvijas Banku.
Pašlaik likuma pārejas noteikumos teikts, ka Ministru kabinets līdz 2011. gada 1. martam izstrādā likumprojektu un sāk nepieciešamās konsultācijas par Latvijas Bankas amatpersonu (darbinieku) atlīdzības regulējuma iekļaušanu likumā, risinot svarīgākos atlīdzības jautājumus un nodrošinot Latvijas Bankai pietiekamas patstāvības garantijas. Starp svarīgākajiem atlīdzības jautājumiem minēts, piemēram, solidaritātes princips un tā piemērošanas noteikumi, atklātības princips un tā piemērošanas noteikumi, padomes locekļu mēnešalga, citu šīs institūcijas darbinieku mēnešalgas noteikšanas galvenie principi, likumā noteikto atlīdzības veidu kataloga piemērošana ar detalizētiem nosacījumiem vai bez tiem. Likumprojekts Saeimai iesniedzams līdz 2011. gada 1. jūnijam.
Pirms vairākiem mēnešiem, pagājušā gada decembrī faktiski bija panākts politiskais atbalsts Latvijas Bankas iekļaušanai vienotajā atalgojuma sistēmā, bet jautājuma izlemšana, likumā ierakstot pārejas noteikumus, tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu Latvijas Banku, gan ar Eiropas Centrālo banku. Tieši šī iemesla dēļ likuma pārejas noteikumos ietvēra 2011. gada 1. jūniju kā termiņu, kad FM izstrādātajiem likuma grozījumiem jānonāk Saeimā. Tieši ar to, ka nepieciešams vēl vairāk laika, visticamāk tiks argumentēts, kādēļ jāgroza pārejas noteikumi, 1. jūniju nomainot uz 1. septembri.
Tikmēr informēti avoti Pietiek norādījuši, ka reāli pa šiem četriem mēnešiem nekas nav paveikts, lai gan likumprojekta izstrāde tādu laiku neprasot. „Tur tehniski nav ko izstrādāt – jāņem par pamatu tā pati shēma, kāda ir attiecībā uz FKTK. Tehniski viss ir izstrādāts, vajag tikai zaļo gaismu no augšas, bet Vilks marinē, kas nozīmē, ka uz nākamā gada 1. janvāri Latvijas Banka vienotajā sistēmā vēl nebūs,” Pietiek norāda zinošs avots.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
