Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vilku medību kvotas lielumu Latvijā nosaka divi faktori - no vienas puses zinātne, bet no otras - mednieku lobijs. Atliek tikai noskaidrot, kādās proporcijās un cik leģitīmi.

Katru gadu, medību sezonai sākoties, Valsts meža dienests (VMD) paziņo par vilku kvotas lielumu, atsaucoties uz oficiālo vilku uzskaiti Latvijā, kuru veic paši mednieki un kas pērn uzrādīja ap 967 vilkiem. Un, tikai lasot tādu speciālu literatūru kā, piemēram, Vilka aizsardzības plāns, var uzzināt, ka faktiski pastāv vilku uzskaites dubultā grāmatvedība.

Pēc vilku pētnieku datiem un aprēķiniem laika posmā 1999.-2007.g., Latvijā, medību sezonai sākoties, 15.jūlijā bija ne vairāk kā 300 vilku (un kvota vidēji bija 130 vilku liela). Tajā pašā laikā publiskajā telpā notika atsauces nevis uz vilku pētnieku aprēķiniem, bet gan uz tā saucamo „oficiālo uzskaiti”, kas neprecīzās metodikas dēļ uzrādīja divas vai pat trīs reizes vairāk vilku.

Ikgadējos VMD paziņojumos var izlasīt, ka Latvijā vilkiem tiek piemērota maksimāla medību slodze, kuras pamatojums meklējams gan vēsturē, gan lēmumu pieņemšanas procesā, kurā dominē tieši mednieku intereses un attieksme pret vilkiem un lūšiem kā „kaitēkļiem”, bet galvenokārt apstāklī, ka plēsīgo dzīvnieku monitoringu finansē no medībās iegūtiem līdzekļiem.

No Vilka aizsardzības plāna var uzzināt, ka 1999.-2007.g. vidēji tika nomedīti 43% no vilku populācijas un ka vilku skaits sāk samazināties, ja nomedīšanas apjoms pārsniedz 30-40%. Turklāt vilku kvotai klāt jāpieskaita tie jaunie vilki, kas iet bojā pirmajos trīs dzīves mēnešos (~ 50%), kad medības vēl nenotiek. Līdz ar to Latvijas vilku populācija pēc 50% jauno vilku bojāejas vēl tiek pakļauta 43% vilku kvotai, kas ir pārāk intensīva vilku medīšana, kam vajadzētu samazināt vietējo vilku populācijas skaitu.

Tomēr pēc 2007.gada vilku kvota nevis samazinājās, bet gan palielinājās no 130 līdz vidēji 180 vilkiem. Līdz ar to var pieņemt, ka daļu no populācijas skaita veido Latvijā ieceļojošie vilki no kaimiņos esošajām valstīm, piemēram, Krievijas un Baltkrievijas. To arī apstiprina nošauto vilku skaits pierobežas rajonos - pērn to bija vismaz 70 no 201.

Mednieku taktika, lai nodrošinātu arvien vairāk trofeju no strauji pieaugošām pārnadžu (stirnas, brieži, aļņi un mežacūkas) populācijām, ir šāda - jau no paša sākuma kā pašsaprotama lieta vilkiem un lūšiem tiek noteikta maksimāla medību slodze; pēc tam, ja kaut viens suns ir ticis vilku nokosts, tiek izsaukta televīzija un stāstīts, ka vienīgais glābējs ir mednieks ar savu lodi, bet, ja ir nokosta aita mežmalā - tiek sagatavots raksts vietējā laikrakstā.

Nekas tamlīdzīgs, protams, nenotiek, kad kārtējo reizi mežacūkas uzrok tīrumus vai stirnas izraisa avārijas uz ceļiem. To visu pavada neiztrūkstoša klaigāšana par to, ka vilki ir ļoti savairojušies, ka puse no kvotas tiek nošauta līdz decembrim bezsniega apstākļos un tāpēc jānosaka vēl papildlimits, lai varētu vilku pieaugumu „saprātīgi kontrolēt”.

Taču izskaidrojums tam ir pavisam cits - pēdējo 15 gadu laikā pārnadži ir vairākkārtīgi savairojušies, tāpēc mednieki var šaut stirnas, mežacūkas un staltbriežus daudz lielākos apmēros. Līdz ar to mednieki daudz biežāk ir mežā, un medniekam atliek tikai apsēsties medību tornī vai luktā un gaidīt, kad vilks pats viņam uzskries virsū medīdams pārnadžus.

Šajā sakarā jāpiemin Latvijas Valsts mežu (LVM) iniciatīva ļaut medniekiem par brīvu valsts mežos cirst kokmateriālus, lai celtu medību torņus/luktas. No tā izriet - jo blīvāks luktu tīkls, jo lielāka varbūtība nošaut arvien lielāku vilku skaitu īsākā laika posmā (ja pārnadžu blīvums paliek nemainīgs vai pat turpina pieaugt).

Vilku kvotas izvērtējums ir jāizskata sugas maksimālās vides ietilpības kontekstā, kas pēc esošā aprēķina svārstās ap 1100 indivīdiem. Ņemot vērā, ka vilks gadā patērē vidēji 500-800 kg gaļas (kas atbilst attiecīgi 17-27 stirnām gadā uz vienu vilku), tad maksimālā vilku sugas vides ietilpība tiek nodrošināta ar 18-29 tūkstošu stirnu patērēšanu gadā. Lai to novērtētu kopsakarībā, tad 2009./2010.g. medību sezonā VMD medniekiem atļāva nomedīt 44 tūkstošus stirnu. Bez stirnām Latvijā vēl ir arī bagātīgas mežacūku, staltbriežu, aļņu un bebru populācijas, kas pieejamas vilkiem un lūšiem.

Acīmredzama ir vajadzība noorganizēt izglītošanas kampaņu un pēc tam sarīkot prioritāšu izvērtējumu - vai sabiedrība atbalsta ekoloģiskās vērtības un lielo plēsēju šaušanas kvotu samazināšanu, vai arī mednieku dienaskārtība turpina dominēt pār ekoloģiju.

Jautājums “kam ir priekšroka uz Latvijas mežos dzīvojošiem pārnadžiem - vilkiem un lūšiem vai medniekiem?” būtu jāizlemj, ņemot vērā sabiedrības vairākuma nostāju.

Turklāt Latvijas sabiedrībai būtu interesanti uzzināt, ka Polijā jau kopš 1998.gada pastāv vilku medību liegums un 2009. gada uzskaite uzrādīja 543 - 687 vilkus, kuri dzīvoja 117 - 129 ģimenēs/baros. ASV Jeloustonas nacionālajā parkā (kur arī nenotiek vilku medības) 2008.gadā dzīvoja 124 vilki, no kuriem vairojās tikai 6 pāri. Bet Latvijā, kur pastāv maksimāla medību slodze, mazuļi dzimst 70% pieaugušo vilceņu.

No tā visa var secināt, ka Latvijā vilki tiek pakļauti pārmērīgai un absurdai medību slodzei, kas noved pie tā, ka vietējie vilki tiek padarīti par vairošanās mašīnām, lai pēc tam, kad viņi ir izšauti, vēl varētu pašaudīt arī ieceļojošos Krievijas un Baltkrievijas vilkus. Un kāds tam visam ir sakars ar ekoloģiju un vilku dzīvības vērtību kā tādu? Pilnīgs bezsakars un absurds.

Ja neskaita tos 50% vilku mazuļu, kuri iet bojā pirmajos trīs dzīves mēnešos, tad pārējo vilku liktenis ir tikt agrāk vai vēlāk nošautiem - tāda Latvijā ir aizsargājamas sugas pārstāvja ikdiena.

Tāpēc tā saucamais „kompromiss” starp medniekiem un VMD nozīmē - vispirms vilkus padarīt par vairošanās mašīnām un pēc tam visus apšaut. Tikai ar šādu politiku Latvijas mednieki ir ar mieru atvēlēt daļu naudas vilku un lūšu monitoringam.

Pēc gadsimtiem ilgas vilku vajāšanas pašreiz Latvijā var tikt aktualizēts jautājums par maksimālas vilku nomedīšanas kvotas pamatotību, jo Eiropas Savienības likumdošana un Latvijas starptautiskās saistības nodrošina vilku sugas tiesisko aizsardzību. Tāpat maksimālā vilku nomedīšanas kvota var tikt apšaubīta, ja tiek veikti sabiedrības izglītošanas pasākumi, kas kliedētu nepamatotās iedzīvotāju bailes par lielo plēsēju bīstamību cilvēkam, kā arī tiktu izskaidrotas ekoloģiskās funkcijas, kuras meža ekosistēmā, kas Latvijā aizņem pusi no valsts teritorijas, veic lielie plēsēji, ja tie ir pietiekami lielā skaitā.

Turklāt ir pamatotas aizdomas, ka esošā vilku kvota ir pārāk liela, lai populācija spētu dabiski atjaunoties. Arī barības resursu ziņā abas lielo plēsēju sugas (t.i. vilki un lūši, jo lāči veido nelielu populāciju) Latvijā ir nodrošinātas ne tikai esošo populāciju apmēros, bet arī sugas maksimālas vides ietilpības apmēros. Vienīgā ietekmīgā interešu grupa, kas iebilst pret lielo plēsēju nomedīšanas kvotas samazināšanu un pieprasa tās būtisku palielināšanu, ir mednieki, kas sastāda aptuveni vienu procentu no Latvijas iedzīvotāju skaita.

Bez sabiedrības iesaistīšanās un aktīvas viedokļa paušanas vilku un lūšu monitoringa finansējuma avots netiks mainīts, un stāvoklis būs tāds pats kā šobrīd vai arī vēl sliktāks - Latvijas vilku „elastīgais menedžments” būs reducēts tikai uz vilku vairošanās spēju krīzes apstākļos un tādiem blakus faktoriem kā ieceļojošo vilku skaits no kaimiņu zemēm.

Alternatīva pastāvošajai kārtībai ir šāda - tā kā likums nosaka Latvijas Valsts mežiem ievērot līdzsvaru starp mežu apsaimniekošanas ekonomiskajām, ekoloģiskajām un sabiedrības interesēm, tad, ņemot vērā sabiedrības vairākuma nostāju dzīvnieku aizsardzības jautājumā un ekoloģijas atziņas par lielo plēsēju lomu ekosistēmas līdzsvara sekmēšanā, LVM daļu no savas multimiljonu peļņas jāatvēl Latvijas lielo plēsēju monitoringam, izmantojot telemetrijas metodi (aptuveni 20 000 latu gadā) un VMD ikgadējā vilku kvota jānosaka atbilstoši to vilku skaitam, kas atkārtoti uzbrukuši mājlopiem (ja pirms tam veikti visi iespējamie pasākumi no lopkopju puses, lai mazinātu vilku uzbrukuma iespējamību mājlopiem).

Tādējādi tiks ievērots LVM atbalsts meža ekosistēmām un to iemītniekiem ne tikai PowerPoint prezentāciju līmenī, bet gan pēc būtības un lēmumus par medību kvotām noteiks nevis mednieku lobijs, bet gan sabiedrības vairākuma viedoklis.

Ikviens, kurš atbalsta vilku un lūšu monitoringa finansējuma maiņu un vilku/lūšu šaušanas apjoma samazināšanu, ir aicināts parakstīt petīciju manabalss.lv, kas tiks nosūtīta Eiropas Komisijai, Saeimai, zemkopības ministrei, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, VMD un LVM.

Novērtē šo rakstu:

52
148

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...