Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vilku medību kvotas lielumu Latvijā nosaka divi faktori - no vienas puses zinātne, bet no otras - mednieku lobijs. Atliek tikai noskaidrot, kādās proporcijās un cik leģitīmi.

Katru gadu, medību sezonai sākoties, Valsts meža dienests (VMD) paziņo par vilku kvotas lielumu, atsaucoties uz oficiālo vilku uzskaiti Latvijā, kuru veic paši mednieki un kas pērn uzrādīja ap 967 vilkiem. Un, tikai lasot tādu speciālu literatūru kā, piemēram, Vilka aizsardzības plāns, var uzzināt, ka faktiski pastāv vilku uzskaites dubultā grāmatvedība.

Pēc vilku pētnieku datiem un aprēķiniem laika posmā 1999.-2007.g., Latvijā, medību sezonai sākoties, 15.jūlijā bija ne vairāk kā 300 vilku (un kvota vidēji bija 130 vilku liela). Tajā pašā laikā publiskajā telpā notika atsauces nevis uz vilku pētnieku aprēķiniem, bet gan uz tā saucamo „oficiālo uzskaiti”, kas neprecīzās metodikas dēļ uzrādīja divas vai pat trīs reizes vairāk vilku.

Ikgadējos VMD paziņojumos var izlasīt, ka Latvijā vilkiem tiek piemērota maksimāla medību slodze, kuras pamatojums meklējams gan vēsturē, gan lēmumu pieņemšanas procesā, kurā dominē tieši mednieku intereses un attieksme pret vilkiem un lūšiem kā „kaitēkļiem”, bet galvenokārt apstāklī, ka plēsīgo dzīvnieku monitoringu finansē no medībās iegūtiem līdzekļiem.

No Vilka aizsardzības plāna var uzzināt, ka 1999.-2007.g. vidēji tika nomedīti 43% no vilku populācijas un ka vilku skaits sāk samazināties, ja nomedīšanas apjoms pārsniedz 30-40%. Turklāt vilku kvotai klāt jāpieskaita tie jaunie vilki, kas iet bojā pirmajos trīs dzīves mēnešos (~ 50%), kad medības vēl nenotiek. Līdz ar to Latvijas vilku populācija pēc 50% jauno vilku bojāejas vēl tiek pakļauta 43% vilku kvotai, kas ir pārāk intensīva vilku medīšana, kam vajadzētu samazināt vietējo vilku populācijas skaitu.

Tomēr pēc 2007.gada vilku kvota nevis samazinājās, bet gan palielinājās no 130 līdz vidēji 180 vilkiem. Līdz ar to var pieņemt, ka daļu no populācijas skaita veido Latvijā ieceļojošie vilki no kaimiņos esošajām valstīm, piemēram, Krievijas un Baltkrievijas. To arī apstiprina nošauto vilku skaits pierobežas rajonos - pērn to bija vismaz 70 no 201.

Mednieku taktika, lai nodrošinātu arvien vairāk trofeju no strauji pieaugošām pārnadžu (stirnas, brieži, aļņi un mežacūkas) populācijām, ir šāda - jau no paša sākuma kā pašsaprotama lieta vilkiem un lūšiem tiek noteikta maksimāla medību slodze; pēc tam, ja kaut viens suns ir ticis vilku nokosts, tiek izsaukta televīzija un stāstīts, ka vienīgais glābējs ir mednieks ar savu lodi, bet, ja ir nokosta aita mežmalā - tiek sagatavots raksts vietējā laikrakstā.

Nekas tamlīdzīgs, protams, nenotiek, kad kārtējo reizi mežacūkas uzrok tīrumus vai stirnas izraisa avārijas uz ceļiem. To visu pavada neiztrūkstoša klaigāšana par to, ka vilki ir ļoti savairojušies, ka puse no kvotas tiek nošauta līdz decembrim bezsniega apstākļos un tāpēc jānosaka vēl papildlimits, lai varētu vilku pieaugumu „saprātīgi kontrolēt”.

Taču izskaidrojums tam ir pavisam cits - pēdējo 15 gadu laikā pārnadži ir vairākkārtīgi savairojušies, tāpēc mednieki var šaut stirnas, mežacūkas un staltbriežus daudz lielākos apmēros. Līdz ar to mednieki daudz biežāk ir mežā, un medniekam atliek tikai apsēsties medību tornī vai luktā un gaidīt, kad vilks pats viņam uzskries virsū medīdams pārnadžus.

Šajā sakarā jāpiemin Latvijas Valsts mežu (LVM) iniciatīva ļaut medniekiem par brīvu valsts mežos cirst kokmateriālus, lai celtu medību torņus/luktas. No tā izriet - jo blīvāks luktu tīkls, jo lielāka varbūtība nošaut arvien lielāku vilku skaitu īsākā laika posmā (ja pārnadžu blīvums paliek nemainīgs vai pat turpina pieaugt).

Vilku kvotas izvērtējums ir jāizskata sugas maksimālās vides ietilpības kontekstā, kas pēc esošā aprēķina svārstās ap 1100 indivīdiem. Ņemot vērā, ka vilks gadā patērē vidēji 500-800 kg gaļas (kas atbilst attiecīgi 17-27 stirnām gadā uz vienu vilku), tad maksimālā vilku sugas vides ietilpība tiek nodrošināta ar 18-29 tūkstošu stirnu patērēšanu gadā. Lai to novērtētu kopsakarībā, tad 2009./2010.g. medību sezonā VMD medniekiem atļāva nomedīt 44 tūkstošus stirnu. Bez stirnām Latvijā vēl ir arī bagātīgas mežacūku, staltbriežu, aļņu un bebru populācijas, kas pieejamas vilkiem un lūšiem.

Acīmredzama ir vajadzība noorganizēt izglītošanas kampaņu un pēc tam sarīkot prioritāšu izvērtējumu - vai sabiedrība atbalsta ekoloģiskās vērtības un lielo plēsēju šaušanas kvotu samazināšanu, vai arī mednieku dienaskārtība turpina dominēt pār ekoloģiju.

Jautājums “kam ir priekšroka uz Latvijas mežos dzīvojošiem pārnadžiem - vilkiem un lūšiem vai medniekiem?” būtu jāizlemj, ņemot vērā sabiedrības vairākuma nostāju.

Turklāt Latvijas sabiedrībai būtu interesanti uzzināt, ka Polijā jau kopš 1998.gada pastāv vilku medību liegums un 2009. gada uzskaite uzrādīja 543 - 687 vilkus, kuri dzīvoja 117 - 129 ģimenēs/baros. ASV Jeloustonas nacionālajā parkā (kur arī nenotiek vilku medības) 2008.gadā dzīvoja 124 vilki, no kuriem vairojās tikai 6 pāri. Bet Latvijā, kur pastāv maksimāla medību slodze, mazuļi dzimst 70% pieaugušo vilceņu.

No tā visa var secināt, ka Latvijā vilki tiek pakļauti pārmērīgai un absurdai medību slodzei, kas noved pie tā, ka vietējie vilki tiek padarīti par vairošanās mašīnām, lai pēc tam, kad viņi ir izšauti, vēl varētu pašaudīt arī ieceļojošos Krievijas un Baltkrievijas vilkus. Un kāds tam visam ir sakars ar ekoloģiju un vilku dzīvības vērtību kā tādu? Pilnīgs bezsakars un absurds.

Ja neskaita tos 50% vilku mazuļu, kuri iet bojā pirmajos trīs dzīves mēnešos, tad pārējo vilku liktenis ir tikt agrāk vai vēlāk nošautiem - tāda Latvijā ir aizsargājamas sugas pārstāvja ikdiena.

Tāpēc tā saucamais „kompromiss” starp medniekiem un VMD nozīmē - vispirms vilkus padarīt par vairošanās mašīnām un pēc tam visus apšaut. Tikai ar šādu politiku Latvijas mednieki ir ar mieru atvēlēt daļu naudas vilku un lūšu monitoringam.

Pēc gadsimtiem ilgas vilku vajāšanas pašreiz Latvijā var tikt aktualizēts jautājums par maksimālas vilku nomedīšanas kvotas pamatotību, jo Eiropas Savienības likumdošana un Latvijas starptautiskās saistības nodrošina vilku sugas tiesisko aizsardzību. Tāpat maksimālā vilku nomedīšanas kvota var tikt apšaubīta, ja tiek veikti sabiedrības izglītošanas pasākumi, kas kliedētu nepamatotās iedzīvotāju bailes par lielo plēsēju bīstamību cilvēkam, kā arī tiktu izskaidrotas ekoloģiskās funkcijas, kuras meža ekosistēmā, kas Latvijā aizņem pusi no valsts teritorijas, veic lielie plēsēji, ja tie ir pietiekami lielā skaitā.

Turklāt ir pamatotas aizdomas, ka esošā vilku kvota ir pārāk liela, lai populācija spētu dabiski atjaunoties. Arī barības resursu ziņā abas lielo plēsēju sugas (t.i. vilki un lūši, jo lāči veido nelielu populāciju) Latvijā ir nodrošinātas ne tikai esošo populāciju apmēros, bet arī sugas maksimālas vides ietilpības apmēros. Vienīgā ietekmīgā interešu grupa, kas iebilst pret lielo plēsēju nomedīšanas kvotas samazināšanu un pieprasa tās būtisku palielināšanu, ir mednieki, kas sastāda aptuveni vienu procentu no Latvijas iedzīvotāju skaita.

Bez sabiedrības iesaistīšanās un aktīvas viedokļa paušanas vilku un lūšu monitoringa finansējuma avots netiks mainīts, un stāvoklis būs tāds pats kā šobrīd vai arī vēl sliktāks - Latvijas vilku „elastīgais menedžments” būs reducēts tikai uz vilku vairošanās spēju krīzes apstākļos un tādiem blakus faktoriem kā ieceļojošo vilku skaits no kaimiņu zemēm.

Alternatīva pastāvošajai kārtībai ir šāda - tā kā likums nosaka Latvijas Valsts mežiem ievērot līdzsvaru starp mežu apsaimniekošanas ekonomiskajām, ekoloģiskajām un sabiedrības interesēm, tad, ņemot vērā sabiedrības vairākuma nostāju dzīvnieku aizsardzības jautājumā un ekoloģijas atziņas par lielo plēsēju lomu ekosistēmas līdzsvara sekmēšanā, LVM daļu no savas multimiljonu peļņas jāatvēl Latvijas lielo plēsēju monitoringam, izmantojot telemetrijas metodi (aptuveni 20 000 latu gadā) un VMD ikgadējā vilku kvota jānosaka atbilstoši to vilku skaitam, kas atkārtoti uzbrukuši mājlopiem (ja pirms tam veikti visi iespējamie pasākumi no lopkopju puses, lai mazinātu vilku uzbrukuma iespējamību mājlopiem).

Tādējādi tiks ievērots LVM atbalsts meža ekosistēmām un to iemītniekiem ne tikai PowerPoint prezentāciju līmenī, bet gan pēc būtības un lēmumus par medību kvotām noteiks nevis mednieku lobijs, bet gan sabiedrības vairākuma viedoklis.

Ikviens, kurš atbalsta vilku un lūšu monitoringa finansējuma maiņu un vilku/lūšu šaušanas apjoma samazināšanu, ir aicināts parakstīt petīciju manabalss.lv, kas tiks nosūtīta Eiropas Komisijai, Saeimai, zemkopības ministrei, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, VMD un LVM.

Novērtē šo rakstu:

52
148

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...