Viņķele, Šuplinska, Petraviča – trīs spilgti arogances un nekompetences piemēri Latvijas politikā
Pietiek lasītājs16.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūnijs iesākās ar ziņu par Krišjāņa Kariņa valdības restartu. Amatos stājās četri jauni ministri, to skaitā tika nomainīta izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) un labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV). Tagad ir nomainījušās visas trīs vēsturiskajā fotogrāfijā redzamās ministres – Ilze Viņķele (Attīstībai/Par), I. Šuplinska un R. Petraviča. Visas trīs ministres Latvijas politikas vēsturē ieies kā vienas no visnekompetentākajām un arogantākajām! Diemžēl sekas jutīsim vēl ilgi. Un arī maksātāji par šo klaunādi būsim vien mēs paši - nodokļu maksātāji.
Ko tad aiz sevis ir atstājušas bijušās ministreles – Viņķele, Šuplinska un Petraviča?
Kā pirmajai amatu nācās pamest veselības ministrei Ilzei Viņķelei. Tielējoties un negribīgi, bet aizgāja. Ko no viņas mantojām? I. Viņķele ministrijā aizsāka neformālo sapulču kultūru un darba sarunas gaiteņos. Tas bija labs formāts, lai par saviem lēmumiem nebūtu jāuzņemas atbildība un lai varētu brīvi sarunāt naudas dalīšanu savējiem. Sak, sanācām, paspriedām, bet tā jau tāda papļāpāšana starp savējiem vien bijusi.
Rezultāts bija visiem redzams – COVID-19 vakcīnu piegādes izgāšanās, finanšu līdzekļu dalīšana savējiem, piemēram, VM parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša pietuvinātās Latvijas Lauksaimniecības universitātes pseidopētījumiem, kā arī atbildības nogrūšana uz ierēdņiem brīdī, kad sākās vainīgo meklēšana par bezatbildību. Āža kāja līda laukā teju no katras budžeta ailītes, kas tika novirzīta savējiem.
Saeimā neievēlētā, bet no partijas par ministri ieliktā I. Viņķele noteikti būtu nominējama kā viena no visu laiku arogantākajām ministrēm. Atcirst pretī un mātišķi pamācīt – uz to viņai bija īpašs talants. TV, radio intervijās vai pat savos sociālo mediju profilos viņa regulāri prata izsmiet pie Āgenskalna tirgus vai mazpilsētā sastaptos līdzcilvēkus, kas neprotot maskas valkāt, komandantstundu ievērot utt. Sarkasms ir īpaši netalantīga, bet varas kāra politiķa pazīme. Vīnā ir patiesība.
Ko aiz sevis ir atstājusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska? I. Šuplinskai izdevās sanīsties ar visiem nozares pārstāvjiem un organizācijām. Intrigu vērpšana un kliegšana uz saviem padotajiem bija viņas īpaši izkoptais talants. Bet, kā jau nākas, partijas negauši nepiemirsa arī par naudas dalīšanu savējiem.
I. Šuplinska ar saviem rokaspuišiem (ierēdņus - zēnus, vēlams, bailīgus Ilga bija īpaši iecienījusi kā savus padotos) pamanījās novirzīt valsts nodokļu maksātāju naudu partijai pietuvinātā TV kanāla “Tava klase” atbalstam. Par projekta izpildproducentu tika izraudzīts ministres partijas biedrs Andris Gross. Savukārt solītā augstākās izglītības reforma un sagatavotais Augstskolu likums bija tik nekvalitatīvs, ka, to izskatot Saeimas komisijā, tika iesniegti vairāk nekā 300 labojumu.
Pretlikumīga izrādījās I. Šuplinskas tiesvedība pret LU rektoru Indriķi Muižnieku. Nekompetence un paviršība mijās ar ministres nepārtrauktu melošanu. Rezultātā tika grauta visas augstākās izglītības nozares reputācija, faktiski tika grauta uzticība Latvijas valstij. Šāda retorika ierasti ir bijusi raksturīga Krievijai draudzīgiem politiķiem. Neko citu jau no bijušās komjaunietes nevarējām gaidīt. Skumji, ka to tik vēlu pamanīja viņas partijas vadība.
Kad pienāca ministres Ilgas laiks aiziet no posteņa, atklājās viņas patiesā daba: indīga žults sāka līt nu jau pāri arī savējiem – TV ekrānos par kretīniem u.tml. tika saukti gan premjers, gan koalīcijas partijas, gan pašas partijas valde. I. Šuplinskai, kura reiz lielījusies, ka uz viņu ķeroties vien trakie un alkoholiķi, rupjāks vārds jau nekad nav bijis svešs. Citējot pašu ministri, tas jau gan laikam vien s... uz pannas.
Labklājības ministre Ramona Petraviča bija parodija par ministri. Tā bija parodija par rūpēm par labklājības nozari. Tā vietā, lai rūpētos par sabiedrības atstumtākajiem pārstāvjiem, R. Petraviča regulāri gozējās dzeltenās preses slejās, atrādot jaunāko manikīru, frizūru, kleitas, kurpes, peldkostīmus…
R. Petravičas nekompetence rezultējās desmitu cilvēku nāvēs veco ļaužu pansionātos. Latvija joprojām ir starp pēdējām valstīm Eiropā, kurā pret COVID-19 pietiekamā apjomā tiek vakcinēti vecākā gada gājuma cilvēki. Tās ir ministres nekompetences un bezatbildības sekas. Tās ir sekas tam, ka ministra amatā tiek iebīdītas vannabī cacas, kas ne nieka nejēdz no darāmajiem darbiem…
Lūk, vai par ministriem var tikt virzītas personas, kas neko nesaprot no nozares? Kuras interesē tikai pašlabums un intrigas? Vai partijas un politiskā elite vēlas turpināt arogances, bezatbildības un nekompetences kultūru, vai arī tomēr par ministriem būtu jāvirza cilvēki, kuri prot veidot dialogu, ieklausīties nozarē, piedāvāt ilgtermiņa risinājumus un galvenais – uzņemties atbildību? Jo politika nav tikai arogantu un pusizglītotu pašmīļu šovs, bet gan smaga, atbildīga un gudra profesija!
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
