Viņš melo par savu pilsonību, vecākiem, vecvecākiem, vecvecvecākiem: grāmata "Viltvārdis" par Egilu Levitu – jau nākamnedēļ
PIETIEK30.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau nākamnedēļ grāmatnīcu plauktos nonāks apgāda „Mantojums” izdotā L. Lapsas un K. Bormanes grāmata „Viltvārdis”, kas veltīta pašreizējā valsts prezidenta Egila Levita biogrāfijai un sākas ar vārdiem: „Mums ir valsts vadītājs – viltvārdis. Cilvēks, kurš uzdodas par citu. Cilvēks, kurš sabiedrībai melo apzināti, ciniski un nekaunīgi.”
„Viņš melo par savu pilsonību. Viņš melo par saviem vecākiem. Viņš melo par saviem vecvecākiem. Viņš melo pat par saviem vecvecvecākiem. Kāpēc Egils Levits melo? Par ko vēl mums nezināmu viņš melo? Kā šādam patoloģiskam melim ir iedota pielaide valsts noslēpumiem? Un ko viņš ar šiem noslēpumiem dara? Atbildes uz šiem jautājumiem var satricināt visu valsti,” – šādu „Viltvārža” satura raksturojumu sniedz grāmatas priekšvārds.
Šī grāmata lasītājiem pastāstīs par to, kā pašreizējais valsts prezidents kā klasisks viltvārdis sev ir “izdomājis” ideoloģiski pareizu tēvu un vecvecākus, kā savus īstos vecvecākus “pārkvalificējis” par vecvecvecākiem, kā gadu desmitiem melojis par viņiem, par savu bērnību un jaunību, par savu pilsonību, par... un tā tālāk, un tā tālāk.
Uz apjomīga arhīvu dokumentu pamata „Viltvārdis” pārliecinoši parāda, kā pašreizējais valsts galva ir darījis visu iespējamo, lai uzdotos par vismaz daļēji citu cilvēku, liekot pamatoti šaubīties, kam no viņa publiski stāstītā vispār var ticēt.
„Šādam cilvēkam nonākot valsts pirmās personas krēslā, patiešām pilnīgi pamatots ir jautājums – kāda ir tā patiesība, ko viņš slēpj un nomaskē ar pamazām izčākstošiem meliem? Kā tā var ietekmēt valsti un līdz ar to mūs visus? Viena lieta ir mainīt baltu kreklu četras reizes dienā, kā to patiešām mēdzot darīt šīs grāmatas galvenais varonis, bet pavisam cita – jautājums, vai viņš tāpat nerīkojas arī ar sirdsapziņu? Un ar ko vēl?” – tā „Viltvārža” priekšvārdā raksta grāmatas autori.
„Viltvārdis” ir pirmā daļa autoru iecerētajam divsējumu pētījumam „Viltvārdis valstsgribis” ar apakšnosaukumu „Skeleti Egila Levita skapjos”. Domājams, ka otrā daļa ar nosaukumu „Valstsgribis” nāks klajā šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā.
„Viltvārža” pirmais metiens ir 4000 eksemplāru. Grāmatas vāka autore ir talantīgā čehu māksliniece Terēza Kolarikova (Tereza Koláříková). Grāmatā izmantoti dokumenti un informācija no Latvijas Nacionālā arhīva (Tukuma zonālā Valsts arhīva, Personāla dokumentu valsts arhīva), Latvijas Kara muzeja, mormoņu baznīcas datubāzēm.
Plašāka informācija par jauno grāmatu atrodama interneta vietnē www.viltvardis.com.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
