Virsprokurors: sūdzība par manipulācijām ar pierādījumiem un to viltošanu ir pretdarbība kriminālprocesam
PIETIEK14.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmēja sūdzība virsprokuroram par policijas veiktām manipulācijām ar pierādījumiem kriminālprocesa ietvaros un to viltošanu nav ņemama vērā un ir noraidāma, jo uzskatāma par... pretdarbību kriminālprocesam, - šādu atbildi uz Pietiek jau publicēto uzņēmēja Jura Kukļa sūdzību sniedzis pēdējā laikā bēdīgi slavenās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Pietiek vakar ar nenozīmīgiem īsinājumiem publicēja uzņēmēja Jura Kukļa iesniegumu, kas bija adresēts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokuroram un izteiksmīgi parādīja, kādas lietas ar pierādījumiem notiek Valsts policijas sistēmā.
Detalizētajā iesniegumā bija aprakstīts, kā ar pierādījumiem iespējams brīvi veikt visdažādākās manipulācijas un pat atklātu falsifikāciju, savukārt prokuratūra piever acis uz faktiem, kas liecina par noziedzīgu rīcību un kuri ir fiksēti pat ar tiesu izpildītāja palīdzību.
Kā izrādās, neko nav devusi arī Kukļa pārsūdzība, - kā atbildē norādījis virsprokurors Meisters, uzņēmēja sūdzībā minētie fakti nav ņemami vērā, bet tajā izteiktie lūgumi "vērtējami kā pretdarbība kriminālprocesam".
Pietiek šodien publicē visprokurora Meistera parakstīto izteiksmīgo dokumentu pilnā apmērā:
"Par sūdzības izlemšanu
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras kriminālprocesā Nr.l 1816009613, ir izlēmis Jura Kukļa 2015.gada 25.septembra sūdzību par Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora Arta Kļaviņa (turpmāk tekstā - prokurors) 2015.gada 16.septembra lēmumu par pieteikuma noraidīšanu.
Sūdzības izlemšanas ietvaros pārbaudītas sūdzībā norādītās ziņas, izskatīti kriminālprocesa materiāli, izvērtēta prokurora pieņemtā lēmuma likumība un pamatotība.
Veicot kriminālprocesa materiālu analīzi, konstatēts, ka 2015.gada 11.septembrī J.Kuklis iesniedzis prokuroram pieteikumu, kurā cita starpā lūgts: 1) precīzi noteikt izņemtā šķidruma tilpumu, veicot tā uzmērīšanu; 2) izslēgt no pierādījumu saraksta izņemtā šķidruma eksperta slēdzienu; 3) izbeigt kriminālprocesu. Ar prokurora 2015.gada 16.septembra lēmumu, minētie A.Kukļa pieteikumā izteiktie lūgumi noraidīti.
Kriminālprocesa likuma 335.panta pirmā daļa noteic, ka pieteikums ir apmierināms, ja tas veicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu.
2015.gada 17.aprīlī kriminālprocesā pieņemts lēmums par J.Kukļa saukšanu pie kriminālatbildības, apsūdzot viņu Krimināllikuma 220.1 panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 402.pantu, personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz konkrētās personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.
Līdz ar to secinu, ka prokurors, pieņemot lēmumu par J.Kukļa saukšanu pie kriminālatbildības, ir izvērtējis izmeklēšanā iegūtos pierādījumus un atzinis tos par pietiekamiem, kā arī ieguvis pārliecību, ka šī persona ir izdarījusi tai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu. Atbilstoši minētā likuma 405.panta trešajai daļai, lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības nav pārsūdzams.
Iesniedzot pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, situācijā, kad kriminālprocesā ir pieņemts lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības, J.Kuklis pēc būtības ir apstrīdējis viņam celtās apsūdzības pamatotību. Šāda apsūdzētās personas rīcība ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 405.panta trešo daļu, kas liedz lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības pārsūdzēšanu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 39., 402., 403., 405.pantā noteiktajam procesuālo pilnvaru apjomam, personas kriminālvajāšanu uzsāk un veic prokurors. Personai, kura īsteno aizstāvību, Kriminālprocesa likums nepiešķir tiesības iejaukties kriminālvajāšanas realizēšanā. Izmantojot Kriminālprocesa likuma 60.2 panta pirmās daļas 8.punktā paredzētās tiesības, apsūdzētais savus paskaidrojumus pēc izvirzītās apsūdzības būtības var izteikt rakstveida paskaidrojumā vai sniedzot liecības pratināšanā.
Vērtējot J.Kukļa darbību kriminālprocesā, secinu, ka apsūdzētais cenšas ar visiem pieejamiem līdzekļiem atspēkot viņam celto apsūdzību un rast argumentus izmeklēšanā iegūto pierādījumu atspēkošanai. Kriminālprocesa likuma 128.panta otrā daļa noteic, ka to cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
No kriminālprocesa materiāliem redzams, ka prokurors ir izpildījis Kriminālprocesa likuma 412.panta nosacījumus, kas regulē pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanu, nododot lietu tiesai. Atbilstoši norādītā panta pirmajai daļai, tas nozīmē, ka prokurors ir atzinis pierādījumus par pietiekamiem, lai uzturētu apsūdzību tiesā.
Pēc iepazīšanās ar kriminālprocesa materiāliem, atzīstu, ka prokurors ir pareizi konstatējis pamatu J.Kukļa saukšanai pie kriminālatbildības. Par pamatotu atzīstu arī prokurora doto pierādījumu novērtējumu un saskatu pamatu pirmstiesas procesa pabeigšanai, nododot lietu tiesai. Vienlaicīgi, atzīstu, ka nepastāv pamats pirmstiesas kriminālprocesa un kriminālvajāšanas izbeigšanai.
Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka J.Kukļa pieteikti lūgumi, kas noraidīti ar prokurora lēmumu, neveicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu, bet vērtējami kā pretdarbība kriminālprocesam un vērsti uz apsūdzības apstrīdēšanu ar mērķi kavēt pirmstiesas procesa pabeigšanu un lietas nodošanu tiesai.
Ņemot vērā augstāk norādītos apsvērumus, prokurora 2015.gada 16.septembra lēmums par J.Kukļa 2015.gada 11.septembra pieteikumā izteikto lūgumu noraidīšanu atzīts par likumīgu un pamatotu, atstājot to spēkā pilnā apjomā, bet J.Kukļa 2015.gada 25.septembra sūdzība ir noraidīta kā nepamatota.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 345.panta trešajai daļai, sūdzība un uz to sniegtās atbildes kopija, kā arī sūdzības pārbaudes materiāli pievienoti krimināllietai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.panta trešo daļu un 339.panta otro daļu, šajā atbildē ietverto nolēmumu par sūdzības izlemšanu desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas var pārsūdzēt, iesniedzot sūdzību nākamajam amatā augstākam prokuroram - Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokuroram."
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
