Visi 22 ZRP deputāti parakstījuši lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā
PIETIEK02.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Svētdienas vakarā pēc četru stundu ilgām diskusijām visi 22 jaunajā Saeimā ievēlētie Zatlera reformu partijas (ZRP) deputāti parakstījuši naktī uz sestdienu partijas valdes pieņemto lēmumu veidot nākamās valdības koalīciju kopā ar Saskaņas centru (SC) un Vienotību tās premjera kandidāta Valda Dombrovska vadībā.
ZRP valdes lēmumu par koalīciju ar SC parakstījis arī 11. Saeimā ievēlētais Valdis Liepiņš, kurš vēl svētdienas pēcpusdienā Pietiek kategoriski noraidīja šādu koalīcijas variantu. Līdz ar to ZRP šķelšanās draudi ir novērsti, un tā ar lielāku pašpārliecinātību gaida Vienotības valdes lēmumu pirmdien.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ZRP valdes un jaunievēlētās Saeimas frakcijas kopsēde svētdien sākās pulksten 19 un ilga līdz pulksten 23.
Pēdējās dienās toni jaunajā partijā bija sākuši diktēt pagātnē ar Vienotību saistīti politiķi. Arī Valdis Liepiņš, kurš pagātnē pārstāvēja Jauno laiku, svētdien Pietiek savu viedokli pret SC vairākkārtīgi argumentēja ar Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas izteikumiem, kura pašlaik ir pret sadarbību ar SC. Zināms lūzums ZRP sanāksmē panākts, kad uz galda parādījušās publikāciju izdrukas, kas demonstrē Vienotības līderu uzskatu maiņu par sadarbību ar SC. Jāatgādina, ka vēl neilgi pirms ārkārtas vēlēšanām Āboltiņa paziņoja, ka, viņasprāt, vairākums partijas atbalsta koalīciju ar SC.
Vienprātības panākšana partijā par sadarbību ar SC ļauj ZRP ar lielāku pašpaļāvību gaidīt Vienotības pirmdienas valdes sēdi, kurā tā plāno pieņemt lēmumu, ka dod priekšroku koalīcijai ar Nacionālo apvienību. Neoficiāli zināms, ka Vienotības līderu asā reakcija uz ZRP gatavību veidot valdību ar SC balstījās pārliecībā, ka jaunizveidotās partijas Saeimas frakcija var sašķelties un vismaz divi pagātnē ar Vienotību saistīti deputāti nenobalsotu par uzticību šādai valdībai. Runa ir par Valdi Liepiņu un Klāvu Olšteinu.
Izskan versijas, ka atsevišķu Vienotības līderu pozīcija skaidrojama ar taktiskiem apsvērumiem, tostarp par amatu pārdali jaunajā valdībā. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, pretēji iepriekš izskanējušajam Zatlers nevēlas pretendēt uz Saeimas spīkera amatu un ZRP nebūtu iebildumu, ja to saglabā Vienotības līdere Āboltiņa.
Tāpat zināms, ka nākamnedēļ iestrēgušajās sarunās par valdības izveidi aktīvāku pozīciju varētu ieņemt Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
