Iesaki rakstu: 
Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Klasiska situācija - divi latvieši sarunājas par Krieviju un krieviem, kaut gan savā mūžā nekad nav ne bijuši Krievijā, ne ikdienā ar krieviem komunicējuši. Bet viņiem ir viedoklis. Panorāmas. Safrizētais. Visus krievus vērtē pēc režīma. Domā, ka Krievijā visi ceļi ir šausmīgi, lai gan nereti ir gluži otrādi. Tas ir tieši tas pats, viens pret viens. Visus latviešus tad arī var vērtēt pēc prezidenta un premjera. Bet tā nebūs taisnība. Pat tuvu ne.
Nesen man bija saruna ar zvērināti tupu Nacionālās apvienības atbalstītāju. Viņa nav bijusi Spānijā un Francijā, bet viņa zina, kā tur ir. Un kad uzdod jautājumu, kāpēc citas valstis neskrien bļaustīdamās pa priekšu, bet mierīgi, klusi, pragmatiski sagatavojas ziemai, tad atbilde - tā nevar būt. Viņai nav argumentu, bet viņa ir skolotāja, diemžēl tupa, jo zina par to, ko nekad nav redzējusi. Daudziem Dailes teātra faniem teātra izrādes apmeklējums Maskavā izmainītu skatu uz daudz ko.
Redziet, esmu vakariņojis Ņujorkā pie ņujorkiešiem, Portlendā pie skolotāju ģimenes, bijis Maskavā pie krieviem, Vācijā nakšņojis pie vāciešiem utt. Tas maina skatu punktu. Mans čoms Jurijs ir dzimis Latvijā. Krimas tatārs. Runā bez akcenta latviski. Diez vai kāds latvietis runā tatāru valodā, kaut gan bija vienbrīd trends būt Krimas tatāru atbalstītājiem. Pabeidzis Kuldīgas 1.vidusskolu. To pašu, ko es.
Daudziem tupajiem Nacionālās apvienības blokmāju zābakiem viņš būs okupants, krievs. Jo visi, kuri runā krieviski, tiem prievīšniekiem ir krievi. Viņi neprot atšķirt. Viņiem ir viedoklis par cilvēkiem nepazīstot. Jūrmalā dzīvo viens mans bijušais klients no Maskavas. Polis. Super onka, sirsnīgs, gudrs bezgala. Bet latviešiem viņš būtu krievs un okupants, jo runā krieviski.
Ziniet, Latvijā ir viss…īgākie ceļi ne tikai Eiropā, bet daudz kur Krievijā pat ir labāki. Un šis raksts nav par Krieviju. Šis raksts ir par izteikumu - visi latvieši ir tupi kā Levits un Kariņš. Lai būtu, ko padomāt.
Bet tie citas valsts karogi ir psihiska slimība. Paskatieties bildē. Brīvības iela. Izskatās pēc pritona. 60 numurs, blakus baznīca, līdz Brīvības piemineklim vēl Fēnikss pa ceļam un pārsimts metri. Bet uz sienas sava netīrība un psihiskā novirze ar visu citu zili dzelteno, lai nebūtu savs pritons pašiem jāredz.
Piedodiet, ka skarbi. Bet baigi taisnīgi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
