Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visiem lasītājiem, kas ir izteikuši gatavību iet advokāta "suņēdāja" Induļa Balmaka pēdās un izdevības gadījumā nogaršot kādu suņa zupiņu, Pietiek ekskluzīvi publicē fragmentu no pirms dažiem gadiem iznākušās Lato Lapsas grāmatas Dzīvības un nāves Disnejlendā, kas spilgti ilustrē (arī ar autora fotogrāfijām) - kā tieši kādā Indonēzijas nostūrī suņi mēro ceļu uz eksotisku ēdienu cienītāju galda. Labu apetīti!

"Ja Dante Aligjēri vai Hieronīms Boshs būtu pabijuši šeit, viņu elles loku, šķīstītavas moku un citu nejauku joku tēlojums noteikti būtu vēl krāšņāks un iespaidīgāks, jo šeit redzamās ainas tiešām nav cilvēkiem ar vājākiem nerviem un trauslāku psihi.

Apsvilināti ellīgi viepļi ar, šķiet, pēcnāves mokās atieztiem zobiem - sākumā nav pat īsti saprotams, kādām būtnēm tie pieder. Glītās rindās uz flīžotiem galdiem salikti nomelnējuši ķermenīši ar apcirstām ekstremitātēm. Milzīgas norautu sikspārņu spārnu kaudzes. Prāvos gabalos sacirsti un čupā samesti, šķiet, divi milzīgi pitoni. Varbūt trīs - grūti saprast, kas ir kas šajā čupā. Jaunas apsvilinātu kautķermeņu kaudzes - par šiem nav šaubu, tie ir suņi, bet tur tālāk sarindotie laikam taču ir kucēni. Dažam apsvilinātajam ķermenim vēl palicis astesgala spalvu kušķītis.

Tepat blakus pāris suņu ķermeņu jau sacirsti gabalos, no ķēdes ar āķi karājas cilvēka labākā drauga kāja - vēl ar visu spalvu un nagiem. Kādam citam ķermenim tā apstrādātājs, šķiet, ir mēģinājis līdz smadzenēm nonākt caur pēcpusi - pirmais iespaids un arī nākamie ir tieši tādi. Vēl tālāk, uz viena no neskaitāmajiem ar asiņainām vaskadrānām pārklātajiem koka galdiem - pērtiķa ķermenis bez galvas. Galva mētājas turpat blakus zemē.

Septiņi astoņi četrkājainie grēcinieki - rudi, balti, melni - vēl dzīvi saspiedušies būrī, gaidot rindā uz šķīstītavu, un bez viena smilkstiena noraugās, kā vienu no viņu vidus ar cilpu kaklā izrauj no būra un tad nosit ar paprāvu milnu - ar pirmo sitienu viss vēl nebeidzas, kopā vajadzīgi četri pieci, lai suns beigtu raustīties konvulsijās. Kaucieni, tad smilksti, tad - klusums.

Turpat blakus vienu svaigi nobeigtu suni, uzliktu uz paprāva akmens, svilina ar lodlampu - kaut kā taču no tām spalvām jātiek vaļā. Kopējais smaku efekts - asinis, mēsli, svilstošā spalva - ir grūti aprakstāms.

Vēl tālāk šķīstītavas paviljonā vietumis izskatās kā raganu laboratorijā - neredz tikai žāvētus krupjus un cilvēku galvaskausus. Dažāda lieluma melni nosvilinātie ķermenīši ar apcirstām ķepām smuki salikti rindiņās vien, rindiņās vien, demonstrējot kraukšķīgu, vietumis pārplīsušu ādiņu. Viens apceptais suns maisiņā uzmests uz vēl dzīvo suņu būra.

Pārdevējs ar notetovētām rokām un šķidriem matiņiem citu cilvēka labāko draugu ar vienu cirtienu pārcērt uz pusēm. Viņa kolēģis paņem no kaudzes garastainu apsvilinātu žurku, uzmauc uz iesmiņa visā garumā un pasniedz pircējam. Tepat blakus no apsvilinātajiem sikspārņiem pirms iepakošanas tiek izvilktas iekšas, kas sagulst pamatīgā kaudzē uz grīdas, un vēl dotas pamācības pagatavošanai - grieziet nelielos gabaliņos un tiesājiet nost kopā ar čili un sīpoliem, tik no mazajiem kauliņiem gan uzmanieties!

Ak, tad jums pietiek?! Pāris zeltlietām apkārušās treknas baltās kundzes gan tepat ķiķinot fotografējas uz pitonu gabalu kaudzes fona. Neizskatās, ka viņām kaut kas šķebinātu dūšu, lai gan pirms brīža vēl kādu sirmu balto kungu esmu stūrīti pamanījis, mēģinot atbrīvot kuņģi no tajā vairs neesošām mantām. Pats no tādām pārmērībām gan izvairos, taču, protams, arī man prātā ienāk tradicionālā doma par suņu izpirkšanu un atlaišanu. Un arī man - spriežot pēc ceļotāju interneta dienasgrāmatām, tāpat kā desmitiem citu šejienes apmeklētāju, secinājums ir viens: kāda tam jēga? Paskraidīs apkārt, pabadosies, pamocīsies, bet tāpat dzīvi beigs būrī un katlā.

Savukārt vietējie ar šādām domām nekaujas un bezgala lietišķi rosās ap letēm, primitīvajiem svariem un galdiem. Galu galā viņi šurp ir mērojuši garu ceļu, lai iegādātos ko īpašu kādiem ļoti nozīmīgiem ģimenes svētkiem. Jā, šis nav nekāds parastais uz katra stūra atrodamais tirdziņš pat minahasu apdzīvotajos Sulavesi salas ziemeļos - to pašu minahasu, par kuriem joko, ka viņi apēdīs jebko, kam ir četras kājas, izņemot galdu un krēslus. Patiesība gan ir tā, ka viņi apēdīs arī visu to, kam ir spārni, kam vispār nav kāju, un tā tālāk. Taču tās delikateses, kas aprakstītas šeit, arī minahasu pasaule uz katra stūra nemētājas.

Tā nu viņi - un arī es - sestdienas rītā ir agri cēlušies un kratījušies uz Tomohonas pilsētiņu divdesmit piecu kilometru attālumā no Ziemeļsulavesi lielākās pilsētas Manado. Indonezijā Gununlokona vulkāna pakāje izpletusies Tomohona, kas par pilsētu atzīta tikai 2003. gadā, tiek pieminēta kā studentu pilsēta, kā palmu cukura ražošanas centrs, kā Ziedu pilsēta ar ikgadējo slaveno ziedu festivālu un neskaitāmām puķu dobem pie mājām, arī kā caurcaurēm kristīga vieta - vairāk nekā deviņas desmitdaļas vietējo iedzīvotāju ir kristieši.

Savukārt Sulavesi viesiem Tomohona pirmām kārtām asociējas ar savu tirdziņu, kurā līdztekus visnotaļ ikdienišķām tirgus ainām - te pārdod visu iespējamo un neiespējamo, un, piemēram, tādas olu piramīdas redzu pirmoreiz mūžā - ir vērojamas arī šīs elles loku ilustrācijas. Ne cepts suns (ēdienkarte parasti apzīmēts vienkārši kā RW - saīsinājums no rintek wauk), ne cepta žurka gan nav arī minahasu ikdienas maltīšu sastāvdaļa, taču tie viņiem garšo, un īpašos gadījumos tad arī nākas doties uz Tomohonas tirgu. Vislabāk - sestdienā, kad no džungļiem iznāk čūsku mednieki un arī sikspārņu piedāvājums ir īpaši liels.

Ikdienā minahasi ēd savu rica-rica un dabu-dabu - pirmais no šiem ēdieniem ir zivs vai gaļa, kas sacepta ar čili, ķiplokiem un tomātiem, bet otrais - sasmalcināti čili, šalotes un zaļie tomāti ar etiķi vai laima sulu. Tie maksā kapeikas, toties delikateses gan nav lētas: kilograms suņa vai čūskas gaļas maksā savus trīs dolārus, vesels suns - aptuveni trīsdesmit, bet viena apsvilināta žurka vai mazais sikspārnis - nepilnus divus dolārus.

Turklāt pat par šādu naudu varat arī iegrābties, piemēram, ne jau visi suņi ir audzēti pārtikai: tiek izķerti arī klaidoņi, un pannā un katlā nonāk ne viens vien apnicis vai noklīdis ģimenes draugs. Tāpat daļa minahasu nekad nepirks žurku tirgū - ne tāpēc, ka negaršotu, bet tāpēc, ka negrib uzķerties un nopirkt pilsētas žurku, kas ēd pēdējos draņķus. Pareizās, garšīgākās un veselīgākās ir džungļu žurkas ar baltajām astēm, kas pārtiek no kārtīgas, dabīgas meža barības.

Izrādās, Tomohonā iespējams atrast arī uzņēmīgus ļaudis, kas tūristu izklaidei organizē pat žurku medības, un tā nu es pavadu vienu sutīgu, nogurdinošu un personiskajām asinīm bagāti slacītu (tās no manis izsūc odi, ērces, dēles un mušu mākonis, bet pretodu līdzekli lietot nedrīkst - suņi zaudēs ožu, arī žurkas aizmuks jau pa gabalu) dienu džungļos, vērojot, kā minahasi tiek pie pareizajām žurkām, ar ko aplaimot kristību un citu svarīgu ģimenes svinību dalībniekus.

Ņemšanās pa džungļiem tiešām izrādās karsta, sutīga un nogurdinoša, bet arī produktīva: dažas žurkas atnes suņi, bet lielāko daļu tie saož alās, un tad nu kārta cilvēkam kārtīgi parakt un beigu beigās iebāzt alā roku un žurku izvilkt, pēc kā tā aši tiek nosista un pievienota pārējām. Pēc maniem aptuveniem aprēķiniem, katrs no pieciem medību dalībniekiem šādā veidā dienā sapelna pat pārdesmit dolārus (neskaitot manu dalības maksu) - nebūt ne mazu naudu šejienes apstākļiem.

Kas gan ir šie jocīgie ļaudis ar īpatnējo gastronomisko gaumi? (Ņemsim vērā, ka lielākoties Indonēzijā, tostarp arī pārējā Sulavesi daļā tiek uzskatīts - nē, nē, nē, suņu ēšana galīgi nav humāna un civilizēta padarīšana.) No kurienes viņi tādi radušies? Pirmie cilvēki te dzīvojuši jau divus vai trīs tūkstošus gadu pirms mūsu ēras, taču par vienotu minahasu nāciju īsti nevar runāt arī tagad: līdz pat 19. gadsimtam šeit bijušas daudzas mazas valstiņas, kas te karojušas un centīgi vākušas naidnieku galvas, te atkal salīgušas mieru, taču permanents miers iestājies tikai līdz ar holandiešu varas nostiprināšanos.

Holandieši gan te ieradās krietni agrāk, savā ierastajā stiliņā palīdzēja vietējiem izspiest jau iekārtojušos spāņus un portugāļus, lai tad paši visu pievāktu. Tiesa, nebija ļaunuma bez labuma - holandieši palīdzēja tolaik ļoti dažādās valodās runājošajiem minahasiem apvienoties, lai sakautu savus dienvidu kaimiņus. Neiztika arī bez kariņiem starp vietējām ciltīm un tiem pašiem holandiešiem, taču tas netraucēja holandiešu varai minahasiem iepatikties tik ļoti, ka Indonēzijas neatkarības iegūšanas laikā vairākas partijas pat lūgušas Holandi paturēt Ziemeļsulavesi kā savu provinci.

Taču ne kristīgā ticība (tiek uzskatīts, ka pirmais kristītais minahass bijis arī pirmais kristītais iedzimtais visā Indonēzijā) un tās vērtības, ne ilgā "civilizēšanās" vēsture minahasu garšas kārpiņām netraucē ilgoties pēc kraukšķīga sunīša vai sikspārnīša. Kā lielākajai daļai Dienvidaustrumāzijas valstu iedzīvotāju, arī viņu acīs dzīvnieks (vienalga, mājas vai savvaļas) pirmām kārtām ir tikai un vienīgi staigājoša, lidojoša vai peldoša barība, taču nevar noliegt, ka viņu attieksme pret šīs barības noslaktēšanu ir lietišķi vienkārša: nu ko, laiks dzīvot, laiks uz pannas, neko darīt - kādi tur elles loki, liecieties mierā. Atšķirībā no citiem - vēl kristīgākiem ļaudīm, kuri uzskata, ka pirms nonākšanas katlā dzīvniekam ar saviem pēdējiem dzīves mirkļiem un nāvi viņiem vēl jāsagādā kārtīga izklaide..."

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

25
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...