Iesaki rakstu: 
ZZS līdera, Ventspils mēra Aivara Lemberga un Ventspils naftas lielākā īpašnieka Vitol cīņa par Latvijas kuģniecību vēršas plašumā. Vitol par situāciju Kuģniecībā sūdzējusies Eiropas Komisijai, izvirzot būtiskas apsūdzības pret Latviju, un ceturtdien uz tikšanos Briselē aicinājusi ierasties arī Valdi Dombrovski. Premjers uz Briseli nebrauks, tikmēr valdošajā koalīcijā jūtams stress par to, kā rīkoties, jo valdības atbalsts Vitol nozīmētu „iešanu” pret Lembergu.
Uz Briseli nebrauks
A/s Ventspils nafta (VN) lielākais īpašnieks, starptautiskais koncerns Vitol, kas jau ilgstoši nespēj īstenot ietekmi par VN piederošo a/s Latvijas kuģniecība (LK), ceturtdien plānojusi tikšanos Eiropas Komisijā (EK) Briselē.
Par investīciju drošību Latvijā un konfliktu Kuģniecībā Šveicē reģistrētais Vitol vērsusies ar iesniegumu pie EK ekonomisko un finanšu lietu komisāra Oli Rēna (Olli Rehn). Iesniegumā EK komisāram Vitol ziņo par no tā redzes viedokļa nelikumīgām darbībām Latvijā un starptautisko tiesību normu pārkāpumiem, kā arī par pārkāpumiem ar EK slēgtajos dokumentos par EK finansējumu. Juristu vērtējumā, ja EK Vitol sūdzību uztvers nopietni un sāks izmeklēšanu, Latvijai var draudēt nopietnas nepatikšanas.
Vitol sūdzības EK cēlonis ir ZZS līderis, koalīcijas partneris Ventspils mērs Lembergs, kuram lojālo personu kontrolē ir LK. Ar Lemberga interesēm un ietekmi tiek skaidrots tas, kāpēc Vitol neizdodas īstenot savas intereses LK, lai arī Vitol pastarpināti ir lielākais Kuģniecības īpašnieks.
Kā izriet no Pietiek rīcībā esošās Vitol vēstules premjeram Dombrovskim (Vienotība), arī viņš ceturtdien, 11.novembrī tiek aicināts ierasties uz tikšanos Briselē. Tiesa, premjers uz šo aicinājumu nereaģēs un uz Briseli ceturtdien nedosies.
Jautāts, vai ceturtdien dosies uz Briseli, Dombrovskis trešdien Pietiek atcirta, ka to nedarīs, un pat bija izbrīnīts par to, kāpēc viņam uz Briseli būtu jābrauc. Premjers teica, ka jautājumu saistībā ar Vitol konfliktu risinot, tomēr neatklāja, kā tieši plānojis rīkoties.
Gan no premjera attieksmes, gan no informācijas, kas izskan Saeimas kuluāros, ir nojaušams, ka valdošajā koalīcijā nav vienprātības par to, kā rīkoties saistībā ar Vitol vēršanos EK un arī vairākās Latvijas tiesībsargājošās institūcijās.
Šāda reakcija tiek skaidrota ar nevēlēšanos sadusmot Lembergu. Tomēr ir arī nojaušams – koalīcijas kodolu veidojošā Vienotība apzinās, ka vilkt garumā jautājumu par Vitol nevarēs.
Norāda uz 18 pārkāpumiem
Iesniegumā EK komisāram, ko Pietiek šodien publisko pilnībā, Vitol norāda uz kopumā 18 pārkāpumiem un izvirza apsūdzības Latvijai gan par divpusējā (Latvijas – Šveices) investīciju aizsardzības līguma pārkāpumiem, gan par to, ka Latvija ir pārkāpusi saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem - EK un Starptautisko Valūtas fondu.
Vitol ieskatā ar aizdevējiem slēgto vienošanos pārkāpums izriet no Latvijas apņemšanās uzlabot komercdarbības vidi. Vitol uzskata, ka tas netiek darīts un šīs saistības netiek ievērotas. Vitol aicina EK komisāru lemt par starptautiskā aizdevuma pārskatīšanu.
Pietiek rakstīja, ka aizvadītajā piektdienā Vitol koncerna VN vārdā Ģenerālprokuratūrā vērsās ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret LK amatpersonām. Iesniegumā prokuratūrai paustas aizdomas, ka LK veikta virkne no ekonomiskā viedokļa apšaubāmu darījumu, ar kuriem, iespējams, no LK aizplūduši vairāk nekā 25 miljoni dolāru. LK izsaimniekošanu un Vitol pārmetumus noliedz.
Vitol vērsusies arī ar vēstuli pie premjera, norādot uz gatavību starptautiskā tiesvedībā no Latvijas pieprasīt līdz pat 300 miljoniem dolāru.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
