Vjačeslavs Dombrovskis meties „Saskaņas” apskāvienos pēc tam, kad zaudējis „ABLV” barotavu
PIETIEK05.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Valda Zatlera politiskais kompanjons, tagadējais partijas Saskaņa premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis (iepriekšējā uzvārdā - Galuščenko) pēdējos gados lielākoties pārticis no viena finanšu avota – ABLV bankas ziedojumiem. Šī banka Dombrovska vadītajai Domnīcai Certus pēdējos trīs gados samaksājusi vairāk nekā pusmiljonu – 569 tūkstošus eiro.
Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamie Certus gada pārskati, 2015. gadā šis nodibinājums no ABLV bankas „neierobežotai lietošanai” saņēmis 100 000 eiro, bet pērn – 140 000 eiro.
Taču īpaši trekns Dombrovskim un viņa vadītajam nodibinājumam ir bijis 2016. gads: tad Certus vairākos maksājumos „neierobežotai lietošanai” no ABLV bankas saņēmis 175 000 eiro, 50 000 eiro, 24 000 eiro un 80 000 eiro – kopā tātad 329 000 eiro.
Tieši ABLV ir bijusi galvenā Dombrovska vadītās „neatkarīgās domnīcas” barotāja, jo citu ziedotāju finansiālais pienesums bijis salīdzinoši niecīgs. Pērn Dombrovski „piebarojušas” vēl tikai divas citas „nerezidentu” bankas – Signet Bank ar 5000 eiro un BlueOrange Bank ar 10 000 eiro.
2015. gadā Dombrovska domnīcai 10 000 eiro ziedojis Borisa un Ināras Teterevu fonds, bet 7500 eiro – AS LNK Industries. Gandrīz tie paši „barotāji” savu artavu ABLV megaziedojumiem piemetuši arī 2016. gadā: LNK Industries – 3000 eiro, BlueOrange Bank – 10 000 eiro, Signet Bank – 5000 eiro. Vienīgais „nesistēmas” ziedotājs bijis AS Digital Mind ar 2000 eiro.
Kāds Pietiek lasītājs ziņas par līdz šim ABLV piebarotā Dombrovska piesliešanos Saskaņai ir komentējis šādā portālam iesūtītā vēstulē:
„Izskanot ziņām, ka viņš ir Saskaņas premjera kandidāts, kas ir visai reāls scenārijs, ja Saskaņu paņem koalīcijā, viņa barošanās no ABLV līdzekļiem kļūst par diezgan zīmīgu ziņu. Reti kurš aizdomājas, ka, paņemot Saskaņu valdības koalīcijā, tā ir lielākais dalībnieks, kam pienākas premjera amats un citas „atslēgas ministrijas”.
Pagājušajā gadā Certus diezgan plaši, balstoties uz saviem aprēķiniem, izplatīja ziņas, ka straujais iedzīvotāju skaita kritums drīz mazināsies. Vēsts bija - ekonomika stabilizēsies, un viss būs kārtībā arī ar iedzīvotāju skaitu. Politiķiem un medijiem tika nodots skaidrs signāls - nav tik traki, nav jāiespringst.
Bet viņi, tīši vai netīši, bija ignorējuši dažus konkrētus akadēmiskus faktus, kas šādam optimismam nedod pamatu. Lai iedzīvotāju skaits stabilizētos ir nepieciešams konkrēts jauno vecāku skaits, bet tieši šajā grupā ir vislielākie zaudējumi.
Vienvārdsakot - bāze pieaugumam, jaunie vecāki ir vislielākā izceļojošo grupa, un arī 90. gados bērni dzima kritiski maz - bet tā ir jauno vecāku paaudze šodien. Pirmie bērni dzimst ap 27-28 gadiem. Tātad - šodien 2018. gadā tie ir tieši 1990.+ dzimušie jaunieši. Tieši tad sākās masīvs dzimstības kritums un viņu vienkārši fiziski nav.
Certus šos apstākļus nez kādēļ ignorēja. Es varu tikai spekulēt - kāpēc?”
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
