VK vērtēs, vai ar revīziju reaģēt uz Lemberga žēlabu par vēja enerģijas kvotu sadali
B. Rulle14.03.2011.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Jānis
19.03.2011. 16:22Un Sudraba vērtē,kas viņai atleks,nekāda dievgosniņa jau viņa nav. Varbūt pat prezidenta amats.
vanja
17.03.2011. 17:52Nevaru Jums piekrist, ja viņs neko nesaprastu no biznesa un ekonomikas, tad tāpat ka es saņemtu Ls 100,00, ne diena, bet mēnesī un tas drīz beigsies. Un tas ir kapitalisms, kas ir spēcīgāks, tas arī uzvar. Malacis Lembergs, īsts kapitalists.
omite
15.03.2011. 19:10Tik nekaunigu cilveku sava muza neesmu redzejusi ka lembergu, ists glumeklis-gliemeza un glodenes krustojums!!!!!
urciks
15.03.2011. 10:52Lembergam raksturīgās darba metodes ir raksturīgas pilnīgi visiem "oligarhiem" un "politiķiem"...diemžēl...
urciks
15.03.2011. 10:32Nav te jēgas runāt par kvotu sadali, jo grābeklis ir iestrādāts jau pašā kvotu jēdzienā. Ja ir kvota, tad vienmēr ir kāds kurš tās dala un attiecīgi, kāds kurš vēlas tikt pie lielākām kvotām. Bet tikt pie kvotām, lai pārdotu tās kādam, kuram ir arī ģenerātori...Un ja elektrība (ar likuma palīdzību..:)) tiek atpirkta par dubulto, trīskāršo...pieckāršo tarifu, tad latvijas uzņēmējam rodas nepārvarama vēlēšanaās būvēt elektrostacijas un ražot elektrību griežot ģenerātoru, kuru darbina ar no Latvenerego pirkto elektrību....Zaudējumu nevar būt...elektrības ražotājam protams...:)))
MG43
15.03.2011. 10:28Tagad ir skaidrs kādēļ Lembergs tik ļoti kūdās pret ekonomikas ministru. Un liek to darīt sev paklausīgajiem skribentiem.
Kampars iedomājies nepaklausīt Lembergam par to tad tagad tiek metodiski noliets ar dubļiem.
Avīzēs un komentāros regulāri kā siseņu bari ielido Kampara "kritiķi" un sadēj "vajadzīgos signālus" par Lembergam nepaklausīgo ministru. Pēc tam, kad metodiski potēts sabiedrībai šie apvainojumi, pie darba ķeras NRA žurnālisti, kuri to "profesionāli apstiprina" un baigās pats Lembergs par to paziņo sava "ekonomikas guru" tonī. Prof. Goebelss atpūšas.
Tikai problēma ir tā, ka pats Lembergs no biznesa un ekonomikas neko nesajēdz. Viņš caur sev paklausīgajiem, stipendijpolitiķiem izmānija pa lēto no valsts VN un LK, kārtīgi tos iztīrīja, sakasījās ar visiem pēc kārtas un beigās Latvijas valstij stratēģiski svarīgie uzņēmumi notirgoti ārzemniekiem.
Un tas nav vienīgais piemērs - Lemberga saimnieciskuma drūmais piemineklis redzams pašā Rīgas centrā - iztukošotais ar butaforiju apvilktā Preses Nama ēka.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
