Voika netīšām izpļāpājas par valdības sākotnējiem "kabatas komisijas" plāniem
L. Lapsa17.12.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skaidrojoties par to, kādas demisionējušā premjera Valda Dombrovska valdībai vispār bijušas morālas tiesības apstiprināt komisiju Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanai, radītās valdības "kabatas komisijas" locekle Inese Voika otrdien netīšām izpļāpājās par līdz šim publiski nezināmu faktu - izrādās, sākotnēji valdība bija ieplānojusi pilnīgi cita sastāva komisiju un tikai pēc tam pagaidām nezināmu iemeslu dēļ pārdomājusi.
Līdz šim bija zināms, ka valdība 10. decembrī pieņēma rīkojumu par Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanas "sabiedriskās" komisijas izveidošanu, uzdevumu noteikšanu un sastāva apstiprināšanu, pēc kā komisija jau nākamajā dienā devās uz Valsts kanceleju apspriest savas finansiālās vajadzības. Taču, kā otrdien sociālajā tīklā Twitter paziņoja Voika, valdība patiesībā lēmumu par komisiju esot pieņēmusi jau 26. novembrī.
Tā gan izrādījās puspatiesība, jo 26. novembrī valdība bija tikai izskatījusi informatīvo ziņojumu "Par veiktajām darbībām traģēdijas tirdzniecības centrā Rīgā, Priedaines ielā 20, seku likvidēšanā" un uzdevusi Valsts kancelejai sagatavot izskatīšanai Ministru kabineta 2013.gada 3.decembra sēdē Ministru kabineta rīkojuma projektu par traģēdijas Rīgā, Priedaines ielā 20, apstākļu un seku izvērtēšanas sabiedrisko komisiju.
Taču, kā izrādās, tobrīd Dombrovska valdība vēl nebija nolēmusi imitēt "sabiedriskas" komisijas radīšanu un bija plānojusi veidot parastu valdības starpministriju komisiju, kurā piedalītos arī Saeimas, Rīgas domes un arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Valdības sēdes protokolā teikts:
"Komisijas sastāvā iekļaut pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts kancelejas, sabiedriskā labuma biedrības Delna, kā arī pieaicināt citu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus. Ņemot vērā, ka resursu koncentrēšanai un efektīvam darbam būtu lietderīgi veidot vienu šādu sabiedrisko komisiju, Valsts kancelejai darbam komisijas sastāvā aicināt deleģēt pārstāvjus arī no Saeimas un Rīgas Domes."
Tāpat izrādās, ka sākotnēji valdība citādi bija redzējusi arī komisijas darbības rezultātu: "Rīkojumā paredzēt komisijas darbības organizācijas pamatprincipus, izvirzāmos uzdevumus, kā arī paredzēt, ka komisijas darbības rezultāti (secinājumi) tiek iesniegti traģēdijas izmeklēšanas procesa virzītājam."
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kuru tieši personu ietekme bijusi tā, kas likusi pēc tam būtiski mainīt valdības plānus un izšķirties par "sabiedriskas" komisijas imitāciju, atsakoties no valsts un pašvaldību pārstāvju līdzdalības tajā.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
