Zaharjins ar Segalu pārliecina FKTK, ka kopējo līgumu par "Liepājas metalurga" akcijām parakstījuši gluži nejauši
PIETIEK23.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja divas personas kopīgi paraksta līgumu par savu akciju pārdošanu, bet pēc tam ir gatavas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) paziņot, ka lēmumu par savu akciju pārdošanu savstarpēji nav saskaņojušas un vienu un to pašu līgumu parakstījušas pilnīgi nejauši, komisijai ar šādiem paskaidrojumiem būs pietiekami, - tas izriet no FKTK slēdziena saistībā ar uzņēmuma Liepājas metalurgs bijušo saimnieku Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala līgumu par savu akciju pārdošanu.
Pagājušā gada oktobra sākumā Zaharjina un Segala tobrīd vēl kontrolētais Liepājas metalurgs nāca klajā ar kārtējo skaļo paziņojumu – 26.septembrī starp Zaharjinu un Segalu, kā arī Kiprā reģistrēto Krievijas izcelsmes kompāniju Dalinvest Management Company Limited parakstīts abu akcionāru akciju pirkšanas pārdošanas līgums, par ko tika paziņots publiski masu informācijas līdzekļos.
Savukārt Krievijas kompānija Daļpolimetall, kas pārstāv investoru, sadarbībā ar kreditoru klubu esot saskaņojusi izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa plānā, balstoties uz biznesa plānu.
Nekādas citas detaļas it kā noslēgto līgumu ar iespējamo investoru uzņēmuma saimnieki neatklāja, taču paziņojumā medijiem tika pavēstīts – līgums esot noslēgts par visu Zaharjinam un Segalam piederošo akciju jeb 70% uzņēmuma akciju pārdošanu.
Uz šī pamata FKTK bija vērsies trešā uzņēmuma akcionāra Kirova Lipmana pārstāvis Mārtiņš Krieķis, lūdzot veikt pārbaudi par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu Liepājas metalurga akcionāriem, kas izriet no izziņotā līguma.
Tas nozīmēja: ja ne tikai pēc būtības, bet arī juridiski būtu pierādāms, ka Segals un Zaharjins, pārdodot savas akcijas, rīkojušies nevis katrs par sevi, bet gan saskaņoti, viņiem būtu bijis pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem Liepājas metalurga akcionāriem atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. pantam.
Nu, pēc piecus mēnešus ilgas pārbaudes FKTK nonākusi pie slēdziena - tās "rīcībā nav nonākusi informācija, kas nepārprotami apliecinātu faktu, ka S. Zaharjins un I. Segals ir rīkojušies saskaņoti attiecībā uz viņiem piederošo AS Liepājas metalurgs akciju pārdošanu un ka kādai no minētajām personām būtu iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem AS Liepājas metalurgs akcionāriem atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. pantam".
Kā izriet no FKTK slēdziena, tās darbības faktiski aprobežojušās ar vēstuļu nosūtīšanu Zaharjinam un Segalam "ar lūgumu paskaidrot savu rīcību attiecībā uz viņiem piederošo AS Liepājas metalurgs akciju pārdošanu un iespējamu saskaņotu rīcību". Abi FKTK nolieguši, ka lēmumu attiecībā uz viņiem piederošo AS Liepājas metalurgs akciju pārdošanu būtu savstarpēji saskaņojuši vai tas ticis saskaņots ar citiem akcionāriem, un ar šo paziņojumu komisijas pārliecināšanai faktiski bijis pietiekami.
Turklāt FKTK rīcībā esot nonācis "dokuments, kas norāda uz to", ka Zaharjina, Segala un Dalinvest Management Company Limited nemaz neesot "saistošs līguma slēdzēju pusēm", un "līdz ar to komisija guva apstiprinājumu, ka līguma nosacījumi netiek pildīti, tādējādi secinot, ka līgums nav saistošs līguma slēdzēju pusēm". Ar to tad arī ir bijis pietiekami, lai pārbaude tiktu beigta.
Nekādus sīkākus komentārus par veikto pārbaudi, aizbildinoties ar liegumu komentēt konkrētus tirgus dalībniekus, FKTK nesniedz.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
