„Zaļo” lozungi izskan kā tiešs aicinājums uz nemieriem un sacelšanos
Māris Liopa, Jānis Švirksts*24.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Biedrība „Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (LMSP) ir dibināta 2001. gadā ar mērķi veidot un uzturēt Latvijas sabiedrība izpratni par ilgtspējīgu mežsaimniecību un ar mežsaimniecības sertifikācijas palīdzību atbalstīt un veicināt vidi saudzējošu, sociāli taisnīgu un ekonomiski ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu, mūsu uzdevums ir atbalstīt un veicināt godīgas, sabiedrībai pārskatāmas un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu un uzturēšanu Latvijas meža nozarē.
LMSP apvieno 31 biedru, tostarp Universitātes, Mežzinātnes institūtu, starptautiski akreditētas sertifikācijas iestādes, Meža nozaru arodbiedrību, mežsaimniecības uzņēmējus, meža īpašniekus un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Vides, Sociālās un Ekonomiskās sekcijas. Tie ir daudzi tūkstoši cilvēku, kas atbalsta ilgtspējīgas mežsaimniecības principus Latvijā un patiesi sabalansētas sociālās, vides un ekonomiskas intereses.
Interneta mājaslapā “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” un citos pērkamos masu medijos nemitīgi tiek vērsta sabiedrības uzmanība uz Zemkopības ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta “Noteikumos par koku ciršanu mežā”.
Patiesībā stāsts nav par koku ciršanu, bet gan par ko radikālu pretēju – to, kas apsaimniekos Latvijā esošos mežu resursus – vai tie būs mežu īpašnieki, kas mežu stāda, kopj un cērt, vai tās būs tā sauktās “vides organizācijas”, kas mežu īpašniekus un apsaimniekotājus mērķtiecīgi padara par neizglītotiem un aprobežotiem ļaudīm.
Vides aizsardzības un nu jau arī Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļiem dāsni apveltītās organizācijas, izmantojot fondu līdzekļus, jau gadiem ilgi mērķtiecīgi nomelno meža nozari. Fondu līdzekļi tiek izmantoti pretēji finansējuma mērķiem, pretēji zinātnieku atziņām un Latvijas valsts pamatvērtībām, jo ir vērsti uz privātīpašuma atsavināšanu un valdījuma pārņemšanu. Šo organizāciju saukļi: “Pietiek postīt”! “Neļaujiet vēl vairāk iznīcināt Latvijas mežus”! “Gatavojies piketam”! izskan kā tiešs aicinājums uz nemieriem un sacelšanos, Latvijas stratēģiskā resursa - meža, pārvaldības graušanu un neracionālu izmantošanu.
Augstāk minētajiem uzsaukumiem, nav zaļa, bet sarkana krāsa, tā ir nemitīga, plānveidīga, histēriska propaganda, kurai nav nekādas saistības ar patiesu vēlmi nodrošināt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu – tieši pretēji – tā ir vērsta uz vides organizāciju pašlabuma gūšanu un Latvijas valsts nomelnošanu. Tā ir masveidīga, diemžēl, bet arī ar valsts budžeta palīdzību, apmaksāta kampaņa pret mežsaimniecības nozari un katru tajā strādājošo, pret katru koksnes produktu ražošanas ķēdes pārstāvi, sākot ar meža stādītāju līdz koksnes produktu piegādātājam kas, atšķirībā no vides organizācijām, ir nodokļu maksātāji. Latvijas Meža likums ir viens no stingrākajiem Eiropas Savienībā, pietam, Latvijas mežu nozares uzņēmumi ik gadu tiek auditēti atbilstoši starptautiski atzītām sertifikācijas sistēmām, tostarp, PEFC un FSC Mežu apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēžu sertifikācijas sistēmām. Latvijā procentuāli sertificēto teritoriju platība ir viena no augstākajām pasaulē, atbilstoši auditu rezultātiem, būtiski pārkāpumi mežu apsaimniekošanā Latvijā praktiski netiek konstatēti. Latvijas mežsaimniecību pamatoti var saukt par vienu no priekšzīmīgākajām pasaulē.
Vienīgie ieguvēji no propagandas par “it kā” neveiksmīgo mežu apsaimniekošanu Latvijā ir vides organizācijas, kas atbalsta tādas akcijas kā “100 kailcirtes Latvijas simtgadei”, jo tādā veidā tās iegūst lētu popularitāti un, protams, papildus finansējumu. Inteliģentā organizācijā tiktu radīti tādi mērķi un saukļi kā “100 jaunaudzes Latvijas simtgadei”, jo tikai un vienīgi ražošana, nevis nepamatota saimnieciskās darbības ierobežošana spēs celt Latvijas valsts un tās nu jau atlikušo iedzīvotāju labklājību un skaitlisko pieaugumu.
Latvijas Mežu sertifikācijas padomes vadība paļaujas uz to, ka Latvijas valdība ir patiesi ieinteresēta savu iedzīvotāju labklājības un vides kvalitātes celšanā, nevis aklā sekošanā tā sauktajām “vides organizācijām” un to pseidozinātniskajiem, populistiskajiem saukļiem.
* Latvijas Mežu sertifikācijas padomes vārdā
Saglabāta autoru oriģinālrakstība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
