Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka reālais atbalsts Valda Zatlera kandidatūrai pašlaik neļauj būt drošam par viņa pārvēlēšanai nepieciešamo 51 balsi, prezidents neatkāpsies un gan Par labu Latviju (PLL), gan Vienotības frakcijai nosūtīs dokumentus, kas pievienojami, viņa kandidatūru 19. maijā iesniedzot Saeimas prezidijā. Likums prasa, lai kandidāts parakstītos, ka piekrīt izvirzīšanai. To, ka Zatlers savu kandidatūru neatsauks par spīti kuluāru informācijai, ka koalīcijas partneris Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir atradusi kandidātu vēlēšanu otrajai kārtai, Pietiek uzsvēra prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs. Kāds partiju aizkulišu sarunās iesaistīts politiķis, lūdzot neminēt savu vārdu, Pietiek izteicās, ka „Zatlers sevi ir iedzinis stūrī, pasteidzoties, pirms iztaustīja, vai viņam ir balsis”. „Es savu parakstu neliktu, ja zinātu, ka man nepietiek balsu, un viņam pēc būtības tas jau ir pateikts,” atzina avots, ar to domājot ZZS līderu atklāti teikto, ka Zatleru atbalsta labi, ja 15 no 22 zaļo zemnieku deputātiem.
Šajā situācijā Zatlera pārvēlēšanas izredzes lielā mērā ir Saskaņas centra (SC) un individuālu Saeimas deputātu rokās. Piemēram, opozīcijas frakcijā PLL, kura 19. maijā plāno oficiāli iesniegt Zatlera kandidatūru, ir vairāki rūdīti kuluāru spēlētāji, kuri par spīti 8 deputātu frakcijas mazajai ietekmei vēlas iesaistīties spēlē. Tādēļ dzirdēta versija, ka, nesaņemot piedāvājumu no ZZS vai Vienotības vienoties par atbalstu tam vai citam kandidātam prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, PLL varētu mudināt arī SC izšķirties par atbalstu Zatleram. Ņemot vērā, ka Zatlera darbība otrajā termiņā tiek prognozēta izlēmīgāka, jo viņam vairs nebūs jābažījas par to, vai partijas viņu pārvēlēs pēc četriem gadiem, opozīcijai šāds prezidents, no kura baidās varas partijas, pat būtu izdevīgs, norādīja kāds pieredzējis opozīcijas politiķis.
Saskaņas līderi un Zatlers viens pret otru ir izturējušies ar respektu, un rūpība, ar kādu tika gatavota prezidenta un SC frakcijas tikšanās, liek domāt, ka tās līderis Jānis Urbanovičs pacentās izdarīt gandrīz visu no viņa atkarīgo, lai palīdzētu Zatleram atstāt vēlamo iespaidu uz 29 deputātu lielo frakciju. Dienu pirms šīs tikšanās Urbanoviču Rīgas pilī gaidīja uz pusdienām, par ko kāds no SC frakcijas izmeta, ka „ne katram 9. maijā izdodas ar prezidentu papusdienot”. Pusdienu laikā bija notikusi iespējamo jautājumu loka apzināšana, lai Zatlers uz tiem būtu gatavs atbildēt un saruna izdotos.
Pretēji kuluāru informācijai, ka SC devusi Zatleram mājienu – viņš kļūtu vēlams kandidāts, ja apsolītu drīzumā nākt ar mudinājumiem veikt pārkārtojumus valdībā, iepludinot tajā jaunas asinis viena vai divu Saskaņas deleģētu ministru veidolā, Zatlers pēc tikšanās ar SC frakciju uzsvēra, ka „gods un slava – nemēģināja tirgoties”. Urbanovičs Pietiek noliedz, ka Saskaņa būtu devusi Zatleram šādus mājienus vai skaidras norādes: „Ne mēs tādus mājienus devām, ne viņš mums.” Tomēr otrdienas pēcpusdienā, kad Zatlers aptuveni pusotru stundu atbildēja uz Saskaņas deputātu jautājumiem, viens no tiem esot bijis par attieksmi pret „nacionālā izlīguma valdību”, atzina sarunā klāt bijušie.
Tas, ko Rīgas pils nav slēpusi kopš pēcvēlēšanu sarunām par valdības izveidi, ir, ka tai ir „pozitīvi neitrāla” attieksme pret Saskaņas iesaistīšanu valdībā. Tomēr sliktā ziņa Saskaņai ir, ka esošā koalīcija šai valdībai paredz ilgu mūžu un „jaunās asinīs” no malas nav ieinteresēta. Lai notiktu valdības maiņa, koalīcijas sabrukšanai jāsākas no iekšienes, kas nenotiek. Līdz ar to prezidenta iespējas ietekmēt darbotiesspējīgas valdības sastāvu nav lielas.
Iespējams, sliktā ziņa Saskaņai ir labā ziņa Zatleram, jo, nepastāvot skaidrām izredzēm uz prezidenta vēlēšanu otro kārtu panākt vienošanos par SC tuvošanos varai, tā varētu pārvilkt svītru iespējamiem ZZS plāniem nomainīt prezidentu, 29 balsis atdodot par Zatleru. Urbanovičs, paturot laukumu manevram, neatklāj, kā frakcija rīkosies, un teorētiski atstāj iespēju arī sava kandidāta izvirzīšanai, par ko vēl nav pateikts skaidrs „nē”. Kuluāros ik pa laikam uzplaiksnī versijas par Vairas Vīķes-Freibergas iespējamu izvirzīšanu. Urbanovičs nenoliedz, ka ir personiski ticies ar eksprezidenti vēl pirms vēlēšanām, bet nekonkretizē, vai bijusi arī kāda nesenāka saruna, un izslēdz iespēju, ka SC viņu varētu virzīt. Saskaņas politiķi neoficiālos izteikumos jau vismaz kopš ziemas norobežojas no Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas vārda, uzsverot, ka viņa ir citu politisko strāvojumu, kas saistīti ar Tautas partiju, „projekts”, bet tie varētu būt tikai taktiski apsvērumi.
Kāda ar augstu reputāciju apveltīta un Vienotības elektorātam tīkama kandidāta izvirzīšana pirmajai vēlēšanu kārtai, par kuru vienlaikus būtu šaubas, ka viņš saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo 51 balsi, varētu būt arī no malas inspirēts solis, lai šķeltu Vienotības 33 balsis, vēl vairāk samazinot Zatlera ievēlēšanas iespējas. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nesen Pietiek pieļāva, ka, kādam pirmajā kārtā izvirzot, piemēram, tieslietu autoritāti Egilu Levitu, vairākums Vienotības frakcijas nobalsotu par viņu, nevis par Zatleru. Lielākā zaudētāja no Zatlera izgāšanas būtu Vienotība, kurai ciestu gan reputācija, ņemot vērā konkurentu pārliecinoši izplatītās šaubas par to, ka visi 33 tās deputāti godprātīgi nobalsos par Zatleru, gan ietekme, jo vienošanās noteikumus otrajai kārtai diktētu citi, pirmkārt jau ZZS. Jau iepriekš izskanējusi pārliecība: ja Zatlers pirmajā vēlēšanu kārtā tiks izgāzts, tas liecinās, ka panākta aizkulišu vienošanās par citu kandidātu.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
