Zatlera kanceleja ēšanai un dzeršanai trīs gados iztērējusi ceturtdaļmiljonu
L. Lapsa28.11.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējos trīs gados Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja ēšanai, dzeršanai un ar to saistītiem pakalpojumiem kopā iztērējusi vismaz 270 tūkstošus latu, - to rāda kancelejas grāmatvedības dati, kas nonākuši Pietiek rīcībā. Turklāt nodokļu maksātāju līdzekļi tērēti arī ļoti dārgos restorānos un alkoholisko dzērienu tirdzniecības uzņēmumos.
Vislielākās summas pēdējos trīs gadus Zatlera kanceleja tērējusi, apmaksājot SIA Kuso sniegtos ēdināšanas un dzirdināšanas pakalpojumus, - šai kompānijai pēdējos trijos gados kopā samaksāti aptuveni 208 tūkstoši latu.
Zatlera kanceleja piektdien izplatītā paziņojumā apgalvoja, ka SIA Kuso tiekot maksāts tikai par „restorāna, proti, viesmīļu, pavāru pakalpojumiem, kā arī par ēdināšanas pakalpojumiem nelielu Valsts prezidenta pasākumu, piemēram, valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremoniju, konkursa uzvarētāju Kas notiek? vai ģimeņu eglītes dalībnieku ciemošanās laikā Rīgas pilī un Valsts prezidenta darba pusdienu ietvaros”.
Taču Valsts prezidenta kancelejas grāmatvedības dati rāda, ka kancelejai ar SIA Kuso acīmredzot ir noslēgts līgums par fiksētu summu – 5700 latiem mēnesī, kam vēl nāk klāt maksa par papildu pakalpojumiem.
Turklāt kopš 2009. gada mazo rēķinu skaits ir strauji pieaudzis un sāk atgādināt tos „nejaušos” izdevumus, kas Vairas Vīķes-Freibergas „treknajos gados” kancelejai bija Mārtiņa Rītiņa restorānā Vincents.
Valsts prezidenta kancelejas apmaksātie SIA Kuso rēķini 2008. gadā ir šādi:
5. februāris – Ls 5700
26. februāris – Ls 794.32
26. februāris – Ls 405.68
4. marts – Ls 5700
25. marts – Ls 495.32
23. aprīlis – Ls 271.81
23. aprīlis – Ls 245.68
7. maijs – Ls 5700
28. maijs – Ls 237.77
16. jūnijs – Ls 5700
21. jūlijs – Ls 131.87
21. jūlijs – Ls 5700
1. augusts – Ls 1681.15
8. augusts – Ls 5700
27. augusts – Ls 601.98
4. septembris – Ls 5700
19. septembris – Ls 430.58
2. oktobris – Ls 252.52
6. oktobris – Ls 5700
7. novembris – Ls 5700
21. novembris – Ls 830.25
4. decembris – Ls 5791.66
18. decembris – Ls 300.07
18. decembris – Ls 800.63
19. decembris – Ls 236.3
19. decembris – Ls 5739.65
30. decembris – Ls 1816.26
Savukārt Valsts prezidenta kancelejas apmaksātie SIA Kuso rēķini 2009. gadā ir šādi:
4. februāris – Ls 5700
25. februāris – Ls 223.8
25. februāris – Ls 12.92
25. februāris – Ls 9.48
25. februāris – Ls 1.51
3. marts – Ls 5700
10. marts – Ls 12.64
20. marts – Ls 202.07
20. marts – Ls 108.9
24. marts – Ls 99.06
31. marts – Ls 117.38
31. marts – Ls 566.86
31. marts – Ls 8.93
3. aprīlis – Ls 5700
29. aprīlis – Ls 5700
14. maijs – Ls 74.4
22. maijs – Ls 558.68
27. maijs – Ls 94.38
3. jūnijs – Ls 5700
4. jūnijs – Ls 5700
25. jūnijs – Ls 245.51
2. jūlijs – Ls 5700
2. jūlijs – Ls 3.38
2. jūlijs – Ls 55.78
2. jūlijs – Ls 2.54
15. jūlijs – Ls 469.24
6. augusts – Ls 5700
3. septembris – Ls 5870.61
3. septembris – Ls 8.64
3. septembris – Ls 6.45
11. septembris – Ls 717.47
5. oktobris – Ls 5700
13. oktobris – Ls 298.39
20. oktobris – Ls 22.31
20. oktobris – Ls 6.07
20. oktobris – Ls 11.74
20. oktobris – Ls 6.35
5. novembris – Ls 5700
24. novembris – Ls 369.39
26. novembris – Ls 461.19
16. decembris – Ls 580.72
16. decembris – Ls 7.15
16. decembris – Ls 13.98
16. decembris – Ls 1.7
16. decembris – Ls 24.18
29. decembris – Ls 6824.09
29. decembris – Ls 3.45
29. decembris – Ls 237.22
29. decembris – Ls 14.7
30. decembris – Ls 272.98
Kā rāda izdevumu dati, Valsts prezidenta kanceleja tieši tāpat kā Vīķes-Freibergas laikos, lai gan mazākos apmēros, visus pēdējos trīs gadus ir iecienījusi arī SIA Nomeda produkciju – Salas kūciņas un tortītes.
2008. gadā, kā rāda kancelejas grāmatvedības dati, SIA Nomeda no nodokļu maksātāju līdzekļiem kopā samaksāti vairāk nekā 6600 latu, pērn – virs 8500 latu, bet šogad, pēc visa spriežot, iztērētā summa būs dubultojusies – jau līdz novembra sākumam Zatlera kanceleja Nomedai bija samaksājusi vairāk nekā 14 tūkstošus latu.
Taču līdztekus Zatlera kanceleja saistībā ar gastronomiskām izpriecām ir tērējusies arī citviet. Spriežot pēc grāmatvedības datiem, šā gada sākumā kanceleja apmaksājusi 87 latu rēķinu SIA Patiesība. Kanceleja apgalvo, ka uzņēmums esot nodrošinājis „ēdināšanas un restorāna pakalpojumu Valsts prezidenta kancelejas vadītāja organizētajās darba pusdienās par godu Project on transitional democracies vadītājam Brūsam Džeksonam”, lai gan SIA Patiesība ir pazīstama kā veikala Vīna sēta īpašniece.
Rēķini alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietās apmaksāti arī citkārt – tos piestādījusi gan SIA Baltic XL, kuras pamatnodarbe tāpat ir dzērienu tirdzniecība, gan SIA Stanbev International distribution – viens no Latvijas desmit lielākajiem alus tirgotājiem. Zatlera kanceleja gan apgalvo, ka SIA Baltic XL par 133 latiem esot piegādājusi kafiju, kas izlietota Valsts prezidenta kancelejā notiekošajās darba tikšanās un sanāksmēs
Visbeidzot, Zatlera kanceleja iespaidīgus rēķinus apmaksājusi gan citiem pārtikas, dzērienu un saldumu piegādātājiem (Staburadzes konditoreja, NP Foods, Pure Chocolate, Cido grupa), gan arī virknei restorānu, kafejnīcu un Rīgas viesnīcu – no Ķiploku kroga, Priedes kroga un Kaļķu vārtu īpašniekiem līdz Hotel Grand Palace.
Savukārt īpaši iespaidīgas summas restorānu jomā maksātas tagad jau slēgtā restorāna Mauricius īpašniekam SIA Visvaldis un Co. 2008. gadā apmaksāti vismaz astoņi rēķini, no kuriem daži bijuši īpaši iespaidīgi:
25. janvārī – Ls 7298,
10. martā – Ls 2279,
28. maijā – Ls 1333,
21. jūlijā – Ls 7287,
24. jūlijā – Ls 4434,
21. oktobrī – Ls 377,
20. novembrī – Ls 1888,
26. novembrī – Ls 1331.
Pati kanceleja joprojām – jau vairāk nekā divas nedēļas – turpina gatavot atbildes uz jautājumiem par saviem pēdējo gadu tēriņiem. Svētdien kanceleja gan publiskoja daļu tēriņu, taču - tikai par aptuveni pieciem procentiem no sava kopējā gada budžeta.
Tuvākajās dienās Pietiek publiskos vēl citus Valsts prezidenta kancelejas tēriņu datus – par to, kādas summas tērētas interjera priekšmetiem, ceļojumu inventāram un, protams, Lilitas Zatleres kaislībai – prezidenta rezidences iekārtojumam.
Seko mums 
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
