Iesaki rakstu: 
Eksprezidenta dzīvesbiedrei Lilitai Zatlerei izdevies nosargāt divas kristāla vāzes no nelabvēļiem, kuri uzskatīja – tā kā šīs vāzes Spānijas karaļpāris dāvanā pasniedzis savas valsts vizītes laikā Latvijā, tās uzskatāmas par oficiālām dāvanām, kuras gadījumā, ja prezidents pēc pilnvaru beigām vēlas paturēt tās savā īpašumā, ir jāizpērk. Zatlerei par savu pārliecību, ka vāzes ir personiski viņai dāvinātas un tātad pienākas viņai bez maksas, izdevies pārliecināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).
Saskaņā ar KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes parakstīto atzinumu birojs uzskatījis par pamatotu to, ka sākotnēji kā dāvana Valsts prezidentam reģistrētās vāzes Valsts prezidenta kancelejas dāvanu novērtēšanas komisijas šā gada 7. jūnija sēdē tika izslēgtas no dāvanu reģistra kā „kļūdaini reģistrēta” dāvana.
No Strīķes parakstītā dokumenta izriet, ka KNAB ieskatā Lilita Zatlere konkrētajā gadījumā bijusi uzskatāma par „personu, kas pavada Latvijas valsts amatpersonu”, un uz šādām personām pasniegtām dāvanām Latvijā spēkā esošie normatīvie akti neattiecas. Līdz ar to Zatlere, pieņemot (un paturot savā īpašumā) karalienes Sofijas pasniegtās vāzes, normatīvo aktu prasības neesot pārkāpusi.
„Biroja ieskatā ar normatīvajiem aktiem būtu nosakāms regulējums dāvanām, ko ārvalstu delegācija vai oficiāla amatpersona pasniedz personai, kas pavada Latvijas valsts amatpersonu, diplomātiskajā protokolā noteiktajā kārtībā, nosakot, ka šīs dāvanas ir attiecīgās valsts institūcijas īpašums, un nosakot šo dāvanu pieņemšanas, reģistrēšanas un izmantošanas (t.sk. izpirkšanas) kārtību,” piebildusi Strīķe.
KNAB šo pārbaudi veica pēc Pietiek pārstāvja šā gada 18. jūnija iesnieguma saņemšanas. Pietiek jau informēja, ko saraksta ar oficiālajām dāvanām, kuras savas prezidentūras četros gados saņēmis Zatlers, pēdējā brīdī bija pazudušas divas Spānijas karaļpāra dāvinātās kristāla vāzes.
Lai gan 2009. gada ziņās par Spānijas karaļa Huana Karlosa I un karalienes Sofijas vizīti Latvijā bija atrodams fakts par šo vāžu dāvināšanu, abi priekšmeti nebija atrodami arī starp tām četrām dāvanām, kuras Zatlers nolēmis par savu naudu izpirkt, pametot amatu.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, abas vāzes par sev personiski dāvinātām, tādēļ oficiālo dāvanu sarakstā neiekļaujamām uzskatījusi Lilita Zatlere, tādēļ, lai Zatlera prezidentūras pēdējās dienas neaizēnotu ar saimnieciska rakstura domstarpībām, diskutablais jautājums izšķirts par labu nu jau eksprezidenta kundzei.
Kad pēc Zatlera nepārvēlēšanas uz otro termiņu pārbaudīts, vai savā vietā ir visi oficiālo dāvanu sarakstā atrodamie priekšmeti, atklājies, ka abas vāzes nav atrodamas. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, lai izšķirtu domstarpības par to, kam ir tiesības uz abiem kristāla traukiem, pat pētītas Spānijas karaļpāra vizītes laikā uzņemtās fotogrāfijas un video materiāli, kuros tiešām konstatēts, ka šo velti karaliene Sofija nodod tieši Lilitas Zatleres rokās.
Ņemot vērā, ka uz prezidenta dzīvesbiedru neattiecas amatpersonu darbību ierobežojošie noteikumi, un to, ka situācija tiešām bijusi diskutabla, izlemts domstarpības tulkot par labu Lilitai Zatlerei, kam piekritusi arī Valsts kontrole.
Kārtību, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kas pieņemtas, pildot valsts amatpersonas pienākumus, un kas ir valsts institūcijas īpašums, regulē Ministru kabineta 2008. gada 28. oktobrī pieņemtie noteikumi Nr.888. Tie cita starpā noteic, ka Valsts prezidenta pieņemtās dāvanas tiek nodotas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam valsts prezidentu dāvanu kolekcijas papildināšanai. Ja prezidents, pilnvarām beidzoties, nolemj kādu no dāvanām paturēt savā īpašumā, viņam ir tiesības to izpirkt par īpašas komisijas novērtēto summu, kas tālāk tiek ieskaitīta valsts budžetā.
Šī valdības apstiprinātā kārtība rīcībai ar Valsts prezidenta oficiālajām dāvanām ir izdota saskaņā ar likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Problēmas šajā gadījumā radījis prezidenta dzīvesbiedres statusa nepietiekamais regulējums. Lai gan ir skaidrs, ka dāvanu no Spānijas karalienes Sofijas rokām Lilitai Zatlerei ļāva saņemt tikai un vienīgi viņas tābrīža statuss – tas, ka viņa bija Latvijas Valsts prezidenta dzīvesbiedre un atradās blakus savam vīram, pildot reprezentatīvas funkcijas – pati prezidenta kundze uzskatījusi, ka dāvanu ir saņēmusi kā privātpersona un līdz ar to uz viņu neattiecas amatpersonu darbību ierobežojošie normatīvie akti.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
