Zatlers esot atmetis domu par kandidēšanu "Lemberga teritorijā" - Kurzemē
PIETIEK16.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl pagājušajā nedēļā dzīvā versija, ka eksprezidents Valdis Zatlers varētu ārkārtas vēlēšanās startēt Kurzemē, visticamāk nepiepildīsies – izvēle kritīs par labu Vidzemei vai Rīgai, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Zatlera reformu partijas (ZRP) atsevišķi pārstāvji noliedz, ka šāds lēmums pieņemts, vairoties no vēl tiešākas konfrontācijas ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, - tam esot pragmatiski apsvērumi.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ir teju izlemts, ka Zatlers kandidēs ar pirmo numuru Vidzemē, kur viņam pretī stātos pirmais numurs Vienotības sarakstā – premjers Valdis Dombrovskis. ZRP izvirzītais premjera amata kandidāts, mazpazīstamais un gados jaunais uzņēmējs Edmunds Sprūdžs visticamāk kandidēšot Rīgā.
Tomēr ZRP kodolā vēl turpinās iekšējās diskusijas, vai Rīgā labāk nestartēt Zatleram. Vienotības sarakstā Rīgā ar pirmo numuru startē ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, un atsevišķiem ZRP pārstāvjiem ir bažas, vai politikā nepieredzējušais Sprūdžs spēs viņam stāties pretī priekšvēlēšanu debatēs. Kā otrais numurs no ZRP saraksta Rīgā kandidēšot ekonomists, partijas izvirzītais finanšu ministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis. Gala lēmumu par kandidātu izvietojumu vēlēšanu apgabalos ZRP jāpieņem otrdien, jo jau 18. augustā beidzas sarakstu iesniegšanas termiņš Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Vēl aizvadītajā nedēļā tika apsvērta doma, ka Zatlers varētu startēt Kurzemē, kur viņam ir labākais reitings, salīdzinot ar citiem reģioniem. Saskaņā ar ZRP pasūtītajiem reitingiem Zatleru pozitīvi vai ļoti pozitīvi vērtē 71,7% kurzemnieku. Jāatgādina, ka Zatlera iniciētā referenduma rezultāti par 10. Saeimas atlaišanu parādīja, ka Lemberga kontrolētās Ventspils iedzīvotāji ir atvērtāki pārmaiņām, nekā varētu gaidīt. Lai gan Ventspilī pret Saeimas atlaišanu nobalsoja procentuāli vairāk cilvēku nekā visā valstī, šis rādītājs nebija tik liels, kā varēja sagaidīt Lemberga kontrolētajā pilsētā. Ja vidēji valstī pret Saeimas atlaišanu nobalsoja nedaudz vairāk kā 5%, Ventspilī šis rādītājs bija 11,2%.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdera Augusta Brigmaņa reakcija uz iespēju, ka Zatlers varētu kandidēt zaļo zemnieku premjera kandidāta Lemberga pārstāvētajā Kurzemē, bija: „Super!” Lembergs savu pēdējo mēnešu retoriku balsta uz neklātienes disputu ar Zatleru un visticamāk meklēs iespēju priekšvēlēšanu debatēs rast iespēju izaicināt eksprezidentu, kuram varētu būt grūti turēties pretī oponentam.
Tomēr atsevišķi ZRP pārstāvji Pietiek ir nolieguši, ka Zatlers atmetis domu par kandidēšanu Kurzemē, lai izvairītos tieši konfrontēt ar Lembergu. Tam esot pragmatiski apsvērumi – Kurzeme ir mazākais vēlēšanu apgabals, no kura pat ļoti veiksmīga starta gadījumā var tikt ievēlēti ļoti nedaudzi viena saraksta kandidāti. Savukārt, kandidējot kādā no lielajiem vēlēšanu apgabaliem - Rīgā vai Vidzemē, tādai „lokomotīvei” kā Zatleram ir iespēja Saeimā aiz sevis „ievilkt” vairāk ZRP kandidātu. CVK noteikusi, ka 11. Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala būs jāievēl 30 deputāti, no Vidzemes vēlēšanu apgabala – 27, no Latgales vēlēšanu apgabala – 15, no Zemgales vēlēšanu apgabala – arī 15 un no Kurzemes vēlēšanu apgabala – tikai 13 deputāti.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
