Eksprezidents Valdis Zatlers uzskata, ka varētu rasties morālas dabas jautājumi, ja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa vēlētos pretendēt uz 11. Saeimas priekšsēdētājas amatu. Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis gan atturas precizēt, vai iemesls tam ir fakts, ka Āboltiņas vadītā Saeima ir tikusi atlaista. Tāpat Zatlers skaidri neatbild, vai pats vēlas ieņemt šo amatu, tomēr ļaujot noprast, ka par to necīnīsies.
Ne Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, ne ZRP līderis Valdis Zatlers nav atzinuši, ka ir ieinteresēti jaunievēlētās Saeimas spīkera amata iegūšanā. Tomēr partiju sarunās iesaistītie Pietiek atzinuši, ka no Āboltiņas ir nolasāma vēlme šo amatu saglabāt. Viņa pati uz Pietiek jautājumu pirmdien neatbildēja.
Eksprezidents Zatlers uz jautājumu, vai vēlas ieņemt Saeimas spīkera amatu, pirmdien Pietiek skaidru atbildi nesniedza, atbildot ar pretjautājumu: "Kad jūs esat dzirdējuši mani par amatiem runājam?" Jautāts, vai, viņaprāt, uz šo amatu varētu pretendēt Āboltiņa, Zatlers pēc būtības atbildēja noraidoši. "Tur ir viens morālas dabas jautājums," teica Zatlers. Viņš nevēlējās precizēt, vai runā par faktu, ka Āboltiņas vadītā 10. Saeima ir iegājusi vēsturē kā pirmā atlaistā.
Neoficiāli no ZRP izskan, ka eksprezidenta partija varētu necelt iebildumus pret Āboltiņas palikšanu Saeimas spīkeres amatā, ja tā ir cena, kas jāmaksā par Vienotības pievienošanos plašajai valdības koalīcijai ar Saskaņas centru.
Neoficiāla informācija liecina, ka viens no strīdus āboliem, kas piešķir emocijas Vienotības un ZRP sarunām par jaunās valdības izveidi, ir tieši jautājums, kurš no abiem ieņems 11. Saeimas spīkera amatu. Zemtekstu šai problēmai piešķir fakts, ka Zatlers iegājis vēsturē ar rīkojumu Nr.2, kas ierosināja Āboltiņas vadītās 10. Saeimas atlaišanu. Starp abiem politiķiem gan partiju sarunu laikā, gan pēc tām vērojama savstarpējā nepatika. Āboltiņai tuvu stāvoši cilvēki partijā neoficiāli nenoliedz, ka viņā ir revanšisma jūtas par Zatlera lēmumu atlaist viņas vadīto Saeimu. Savukārt no Zatlera tuvāko domubiedru loka zināms, ka viņš saskata Āboltiņas atbildību politikā, kas noveda pie šī lēmuma.