Iesaki rakstu: 
Zatlera reformu partija (ZRP) visticamāk nekavēsies ar ārkārtas kongresa sasaukšanu, par ko izskanējušas prasības atsevišķās partijas reģionālajās nodaļās, un to varētu sasaukt jau agrā pavasarī, kad tikko būs apritējušas pirmās 100 dienas amatos jaunajiem ZRP ministriem, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Partijas līderis Valdis Zatlers Pietiek apliecināja, ka nebaidās no ārkārtas kongresa, kurā, kā runā politikas kuluāros, var notikt mēģinājums nomainīt ZRP vadību un valdi. Zatleraprāt, partijas ministri 100 dienās parādīs, ka tā caur grūto sākumu ir spējusi iziet kā uzvarētāja.
Sagaidāms, ka ZRP ministriem, kas šos amatus ieņem pirmo reizi, nebūs vieglas dienas un tieši viņu veikums pirmajās 100 valdības dienās būs atskaites punkts, pēc kura vērtēt, vai partija ir spējusi kā uzvarētāja iziet no smagā sākuma, kad no tās atšķēlās 6 jaunievēlētie deputāti. Partijas līderis Valdis Zatlers ir pārliecināts, ka ministriem būs, par ko atskaitīties ZRP kongresam, tāpat kā partijas sarunvedējiem - par to, ka smagajās valdības veidošanas sarunās ZRP ieguvusi tieši tās atbildības sfēras, kurās solījusi reformas un izstrādājusi programmu, tādēļ jebkādām kuluāros klīstošām spekulācijām par mēģinājumu nomainīt partijas vadību nebūs pamata. "Neredzu pamatu - ministri ir sākuši strādāt, mums ir iespēja īstenot reformas," Pietiek saka Zatlers.
Pat, ja kāds vēlētos īstenot plānu turpināt partijas šķelšanu, tas diez vai ļautu pārņemt kontroli pār ZRP. Kopš šķelšanās ZRP Saeimas frakcijā palikušie 16 deputāti ir saliedējušies, un tieši frakcija un ministri būs tie, kas nākamos trīs gadus noteiks toni partijā. Tādēļ neoficiāli izskan, ka pat ļaunākā scenārija gadījumā - ja izdodas turpināt ZRP šķelšanu un, iespējams, tiek nomainīts partijas līderis, Saeimas frakcija paliks saliedēta ap Zatleru. Noprotams, ka pats Zatlers šim ļaunākajam scenārijam netic.
Par spīti optimismam oficiālajos izteikumos, partijas iekšienē vēl pastāv bažas, ka ZRP īsajā dibināšanas posmā politisko konkurentu iesūtīto šķeltnieku var būt vairāk nekā 6 jaunievēlētie deputāti, kas dienu pirms 11. Saeimas sanākšanas, paziņoja par savu atšķelšanos. Iespējams, tādēļ Zatlers pēdējas pāris nedēļas ir maz redzams Rīgā, jo intensīvi apbraukā reģionālās nodaļas, tiekoties ar partijas biedriem un ieklausoties viņu noskaņojumā. Partijas valde, šķiet, ir apzinājusies, ka līdzšinējā kārtībā, kad daudz ko noteica tā dēvētais "kodols", ir bijusi kļūdaina un daļēji ir vainojama pie šķelšanās nenovēršanas. Tādēļ līdzīgi kā citās daudzskaitlīgās partijās ZRP lielu lomu turpmāk grib atvēlēt Domei, kas pulcēs reģionālo nodaļu deleģētus pārstāvjus, Saeimas deputātus un valdes locekļus, lai kopīgi izdiskutētu lēmumus.
Tāpat neoficiāli izskan, ka ārkārtas kongresa veiksme būs atkarīga arī no tā, vai vismaz daļa no bezpartejiskajiem ZRP deleģētajiem ministriem līdz tam laikam būs iestājušies partijā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šādu lēmumu solījuši apsvērt. ZRP biedra kartes nav arī izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim. ZRP biedri un dibinātāji ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Tieši ministru veikums tuvākajos divos trīs mēnešos noteiks, vai ZRP ir atguvusies no šķelšanās un spēs no smagā sākuma iziet kā uzvarētāja. Ir bažas, ka izglītības ministru Ķīli sagaida grūts sākums, jo tiek prognozētas studentu un akadēmisko aprindu neapmierinātības izpausmes pret viņa iecerētajām reformām. Tās varētu organizēt arī ZRP politiskie konkurenti, ņemot vērā izglītības sfēru ilgstoši pārraudzījušās Zaļo un zemnieku savienības ietekmi studentu un akadēmiskajās organizācijās. Kā otrs ZRP ministrs, kuru pirmo varētu "palikt zem sitiena", tiek minēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Sagaidāms, ka deficīts 2012. gada valsts budžetā tiks mazināts lielā mērā uz pašvaldību rēķina, kas varētu nozīmēt nodokļu ieņēmumu pārdali un sociālā atbalsta pasākumu ierobežošanu. Jau tagad neoficiāli zināms, ka politiskie konkurenti, kuriem atšķirībā no ZRP ir gadu gadiem nostiprināta ietekme reģionos, var izmantot pašvaldību neapmierinātību, lai prasītu politisko atbildību jaunajam ministram.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
