Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sestdien Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņoja, ka pieņēmis lēmumu rīkoties radikāli un ierosināt Saeimas atlaišanu. "Šis ir brīdis, kad Satversme vismazāk vēlētos Saeimas atlaišanu," raksturojot juridiski sarežģīto situāciju, kādu izraisījis Zatlera lēmums, Pietiek teica konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Sagaidāms, ka lielākās debates starp politiķiem un juristiem būs par to, vai šādai Saeimai, kuras atlaišanas procedūra uzsākta, būtu jāvēl jauns prezidents, kura vēlēšanas gaidāmas jau pēc piecām dienām - 2. jūnijā. Juridiski Satversme to ļauj darīt, bet ir risks, ka varētu tikt apšaubīta jaunievēlētā prezidenta leģitimitāte. Zatlers savā runā atzina, ka ar savu lēmumu apdraud savas izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu.

Ja Saeima 2. jūnijā tomēr vēlēs jaunu prezidentu un amatā uz otro termiņu netiks apstiprināts Zatlers, kā arī gadījumā, ja vēlēšanas tomēr tiks atceltas, gaidot referenduma rezultātus, Zatlera pilnvaras amatā beigsies 8. jūlijā.

Tādā gadījumā valsts galvas pienākumus līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai un brīdim, kad tā ievēlēs jaunu prezidentu, pildīs Saeimas priekšsēdētāja. Šajā amatā pašlaik ir Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.

Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars Pietiek norāda, ka prezidenta pienākumu izpildītāja pilnvaras nav regulētas, bet šajā gadījumā visticamāk tiktu ievērota tā pati prakse, kāda ir, kad spīkers pilda prezidenta pienākumus, valsts galvai atrodoties ārvalstu vizītēs vai atvaļinājumā. Tomēr prezidenta pienākumu izpildītājs nevar realizēt tādas būtiskas valsts galvas funkcijas kā premjera nominēšana un veto uzlikšana Saeimas pieņemtiem likumiem, uzsver Pastars. Viņš pieļauj, ka šis apstāklis tiks izmantots gaidāmajā diskusijā par to, vai šai Saeimai vēl ir leģitīmas tiesības 2. jūnijā vēlēt jauno prezidentu.

Viens no Vienotības līderiem, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Pietiek uzsvēra, ka šai Saeimai pēc Zatlera lēmuma „vairs nav morāla pamata rīkoties un turpināt Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu”. „Šī Saeima ir morāli sevi izsmēlusi,” Pietiek teica Kristovskis. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Pietiek izteicās, ka "nesaskata nekādus šķēršļus" tam, lai Saeima 2. jūnijā sanāktu lai vēlētu Valsts prezidentu. "Es domāju, ka viss iet savu gaitu, kā likumā ir paredzēts," uzskata Brigmanis. Savukārt Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs vēl nebija gatavs ieņemt pozīciju šajā jautājumā - tas būšot visas frakcijas lēmums pēc kopīgas apspriešanās nākamās nedēļas sākumā.

Pēc Urbanoviča domām, Zatlera lēmums ir leģitīms, lai gan "pikantu" to padarot apstāklis, ka Saeima tiek atlaista neilgi pirms viņa pilnvaru beigām. "Tas, ka Zatlers lēmumu atlaist Saeimu pieņēmis pēdējās pilnvaru stundās, var radīt šaubas par tā objektīvu nepieciešamību un piedod tam leģitimitātes šaubas," spriež SC līderis. Brigmanis uzskata, ka Zatleram šādas tiesības ir, tādēļ viņa lēmums jārespektē. Jautāts, vai ZZS ir gatava ārkārtas vēlēšanām, Brigmanis atteica: "Ja esi politikā, jābūt uz visu gatavam." Rodas iespaids, ka SC un ZZS nav nobažījušās par izredzēm gaidāmajās vēlēšanās, kas notiks, ja tauta referendumā piekritīs Zatlera lēmumam par Saeimas atlaišanu. 

Kristovska vadītā Pilsoniskā savienība pilnībā atbalsta Zatlera lēmumu. Viņaprāt, šī situācija jāizmanto, lai „turpinātu cīņu par demokrātiju un cienīgiem tautas priekšstāvjiem”. „Arī citās parlamentārās demokrātijās tas ir noticis, svarīgi, lai viss tiktu izanalizēts un vēlētāji nekļūdītos,” uzsvēra Kristovskis.

PS esot gatava ārkārtas vēlēšanām. Jautāts, vai tas nozīmē, ka PS varētu tajās startēt atsevišķi, nevis vienā sarakstā ar Vienotību, kuras apvienošanās vēl nav pabeigta, Kristovskis atbildēja: „Es pagaidām to ne pieļauju, ne noliedzu." Zatlers savā runā, argumentējot lēmumu par Saeimas atlaišanu, minēja pārmetumus, kurus var attiecināt arī uz Vienotības rīcību pēc vēlēšanām, piemēram „savējo likšanu amatos”. Kristovskis neuzskata, ka situācijā, kāda izveidojusies, vainojama Vienotība, lai gan „atsevišķi Vienotības politiķi varbūt ir rīkojušies tuvredzīgi un daļēji veicinājuši šo situāciju”, ko apliecinot PS nepiedalīšanās „tā saucamā Jaunā laika otrā biroja atklāšanā”. Bet kopumā Kristovskis uzskatot, ka Vienotībai nav bijis pietiekami daudz spēka, pārstāvniecības, lai varētu strādāt demokrātiskiem līdzekļiem mērķtiecīgi un sasniegt programmatiskos mērķus. Sadarbība gan koalīcijā, gan Saeimā esot bijusi ļoti sarežģīta. 

Satversmes 48. pants Valsts prezidentam dod tiesības rosināt atlaist Saeimu, bet šis lēmums jāapstiprina tautai referendumā. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Referenduma procedūra, ja tā iznākums būtu pozitīvs, prasīs aptuveni divus mēnešus. Būtiski, ka uz referendumu par prezidenta lēmumu par Saeimas atlaišanu neattiecas prasība sasniegt noteiktu kvorumu. Līdz ar to referendums būs noticis neatkarīgi no tā, cik daudz balsstiesīgo tajā piedalīsies.  

Sestdien pirms pulksten 21 gaidāmās uzrunas tautai par situāciju valstī Zatlers pie sevis uz konsultācijām bija uzaicinājis Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība), premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) un LR ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. 

Pietiek noskaidroja, ka Zatlers pirms runas nebija konsultējies ar citu Saeimā pārstāvēto politisko spēku līderiem - ne ar Saskaņas centra frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, ne Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, ne Par labu Latviju frakcijas vadītāju Edgaru Zalānu. 

Kā no Dombrovska pārstāvjiem noskaidroja Pietiek, ar prezidentu pārspriesta izveidojusies situācija, ņemot vērā, ka Zatlers pēdējās dienās, kad strauji attīstījās notikumi pēc KNAB veiktajām kratīšanām ar Lembergu, Šķēli un Šleseru saistītos objektos, atradās vizītē Polijā. 

Līdzās Saeimas atlaišanai, kas draudētu ar ilgstošu politisko nestabilitāti un konstitucionālo krīzi, kā reālākais variants pirms tam tika pieļauts, ka Zatlers sestdien nāks klajā ar ultimātiem, kuru neizpildīšanas gadījumā viņš varētu atsaukt savu kandidatūru 2. jūnija vēlēšanām. Zatlera izredzes tikt atkārtoti ievēlētam prezidenta amatā tiek vērtētas kā apšaubāmas. 

Pietiek jau rakstīja - ja Valdis Zatlers pašlaik izmantotu Satversmes dotās tiesības atlaist Saeimu, tā reaģējot uz parlamenta vakardienas balsojumu nedot atļauju kratīšanai deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā, varas autoritātes krīze draudētu pārvērsties konstitucionālajā krīzē un valstij draudētu varas vakuums.

Pašlaik sanāk, ka nākamo prezidentu vēlēs Saeima, kuras atlaišanas procedūra jau iedarbināta. Tas ļautu apšaubīt gan ievēlētā prezidenta leģitimitāti, gan Saeimas leģitimitāti vēlēt valsts augstāko amatpersonu.

Var arī rasties situācija, ka Zatlers izlemj par Saeimas atlaišanu, bet Saeima laikā līdz tautas nobalsošanai par tās atlaišanu Valsts prezidenta amatā ievēl personu, kas nav Zatlers, un tauta referendumā atbalsta nu jau aizejošā prezidenta lēmumu. Tādā gadījumā amatā vairs neesošajam prezidentam būtu spēcīgāks mandāts nekā jaunievēlētajam prezidentam, jo pirmo referendumā būtu atbalstījis tautas vairākums, bet otro amatā būtu ievēlējusi tautas uzticību zaudējusi Saeima.

Zatleram pēc sešām nedēļām beidzas četru gadu termiņš Valsts prezidenta amatā, viņa pēdējā pilnvaru diena ir 7. jūlijs. Jau pēc nedēļas, 2. jūnijā Saeima sanāks, lai vēlētu nākamo Valsts prezidentu, un uz šo amatu pretendē gan Zatlers, gan Zaļo un zemnieku savienības deputātu virzītais Andris Bērziņš. Nav zināms, vai Saeimai jau pirmajā vēlēšanu piegājienā izdosies ievēlēt prezidentu.

Novērtē šo rakstu:

68
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...