Zemnieks: „,Manu zemi atņēma Bērziņa vadītā banka, tālāk to nopirka pats Bērziņš...”

„Nedaudz no manas necilās dzīves vēstures (t.i., salīdzinot ar baņķieru dzīvi). 90. gadu sākumā paņēmu 2000 latu kredītu A. Bērziņa vadītās Unibankas Cēsu filiālē, ieķīlājot Cēsu rajona Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības "Ennes" dzīvojamo māju. Tajā laikā kredīta procenti bija 40, savos plānos biju kļūdījies un to nevarēju pavilkt. Parāds pieauga līdz 3,5 tūkstošiem latu,” teikts vēstulē, ko Matrozis nosūtījis „ZZS frakcijas prezidenta kandidāta Andra Bērziņa virzītājiem”.

Savukārt pēc tam „pie darba ķērās Unibankas parādu piedzinējs, izbijušais prokurors Aleksandrs Bimbirulis. Mani tā nospieda, ka zaudēju ne tikai māju, pie kā pats vien biju vainīgs, bet arī jaunuzcelto kūtiņu, 23 ha zemes ar mežu. Rakstīju žēlabu vēstuli bijušā prokurora, tagad parādu piedzinēja A. Bimbiruļa priekšniekam Andrim Bērziņam. Atbildi, protams, nesagaidīju”.

Pēc tam Matrozis devies pie Cēsu rajona prokurores sūdzēties par atņemto zemi un kūtiņu: „Nekā! Amatpersona man populāri paskaidroja, ka abi augstāk minētie kungi dzīvo Cēsīs kaimiņos un lai neloloju veltas cerības. A. Bimbirulis labi tika galā ar šādiem darbiem un kļuva Cēsu filiāles vadītājs, bet Dievs ar viņu, viņš bija tikai saimnieka gribas izpildītājs. Prezidenta kandidāts Andris Bērziņš manu bijušo īpašumu Ennes ir tagad iegādājies. Vieta ir skaista, piesaulē, un Zvārtas iezis tikai 10 minūšu gājiena attālumā no mājas...”

Bērziņš kopš piektdienas kategoriski nav vēlējies atbildēt ne uz konkrētiem Pietiek jautājumiem saistībā ar viņa ģimenes saņemto 178 tūkstošu latu ES finansējumu „aktīvās atpūtas kompleksam”, kas „sapārots” ar viņa paša privātmāju un nav veicis nekādas vērā ņemamas aktivitātes plānotajai viesu piesaistīšanai, ne arī uz jautājumu saistībā ar Matroža apgalvojumiem. Savukārt no zemesgrāmatas redzams tikai tas, ka Matrozis no īpašuma šķīries 1998. gadā, bet Bērziņš to iegādājies desmit gadus vēlāk par 55 tūkstošiem latu.

Atsevišķi Pietiek uzrunātie ZZS Saeimas frakcijas deputāti noliedza, ka būtu saņēmuši šādu vēstuli vai ka tā apspriesta frakcijā. Ingmārs Līdaka pieļāva, ka tā, iespējams, adresēta visai frakcijai, jo individuāli adresētas iedzīvotāju vēstules viņš saņemot regulāri un ar tām iepazīstoties. „Kas ir nācis uz visas frakcijas vārda, to es varu arī nezināt,” pieļāva Līdaka. Arī Oskars Zīds neatceras, ka frakcijā būtu saņemta un apspriesta vēstule par Līgatnes zemi. Arī Didzim Zemmeram tāda neesot atmiņā. „Es tā kā nepieminu vēstuli par tādu tēmu,” teica ZZS frakcijas deputāts.

Tikmēr Matrozis vēstulē Zemnieku un zaļo savienības Saeimas frakcijas deputātiem piebildis, ka „jautājums nav šoreiz par mani, tas jau ir pārsāpējis. Vai tāds cilvēks var būt par prezidentu, vai viņš jutīs tautas bēdas? Diez vai! Tādam acīs spīd tikai lati, varbūt iebāzīs roku, cerams, ka savā, kabatā un izvilks mutautiņu, lai noslaucītu līdzjūtības asaru. Gan jau tādi kā es ir daudzi”.

Novērtē šo rakstu: