Iesaki rakstu: 
Dažas nedēļas pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kas notiks 17. septembrī, zināmi kandidāti, kas startēs ar pirmajiem numuriem Vienotības sarakstos. Ar pirmo numuru Vienotības sarakstā Latgalē startēs bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, bet kultūras ministre Sarmīte Ēlerte startēs ar pirmo numuru Zemgalē. Pašlaik taktisku apsvērumu dēļ vēl nav izlemts, kurā vēlēšanu apgabalā tiks izlikti pārējie trīs „pirmie numuri” – premjers Valdis Dombrovskis, nu jau bijusī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Kā otrais numurs Vienotības sarakstā startēs finanšu ministrs Andris Vilks, bet vēl nav skaidrs, kurā no apgabaliem – Rīgā vai Vidzemē, jo tas atkarīgs no tā, kurā apgabalā tiks izlikts Dombrovskis. Iekšējās diskusijās izlemts abus līdzīgā profila finansistus viena saraksta augšgalā nelikt. Tāpat zināms, ka ar trešo numuru Vienotības sarakstā Rīgā startēs apvienības jaunpienācējs, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins.
Vienotība par lielu ieguvumu vēlētāju balsu piesaistīšanai Latgalē uzskata bijušo Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi, kuru šā gada martā no amata gāza paša partija LPP/LC. Šis apvērsums tika saistīts ar Lāčplēša nepakļāvību atsevišķos vērienīgos iepirkuma konkursos, un drīz pēc notikušā viņš no LPP/LC izstājās. Ar augstiem numuriem Latgales sarakstā no Vienotības startēs arī Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Kārlis Šadurskis. Zemgalē ar pirmo numuru visticamāk startēs kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, bet vēl pirmajā trijniekā būs tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs un Saeimas deputāts Atis Lejiņš.
Šobrīd vēl nav skaidrs, kurā tieši vēlēšanu apgabalā startēs pārējie trīs „pirmie numuri” – Dombrovskis, Āboltiņa un Kristovskis. Pēc neoficiālas informācijas, kas ir Pietiek rīcībā, Vienotība vēl nav izšķīrusies, kādu priekšvēlēšanu taktiku izvēlēties attiecībā pret Zatlera reformu partiju – uzsvērt konkurējošo sarakstu līderu kontrastu, konfrontēt vai neiet uz asumiem. Tādēļ Vienotības valde ar sarakstu apstiprināšanu nesteigsies un nogaidīs, līdz būs skaidrs, kur - Rīgā vai Vidzemē startēs eksprezidents Valdis Zatlers. Tāpat Vienotības lokomotīvju izkārtojumu ietekmēs arī tas, vai kandidēt ārkārtas vēlēšanās izlems Aivars Lembergs.
Ir atšķirīga informācija par to, no kura apgabala – Rīgas vai Vidzemes varētu startēt Zatlers. Pēc neoficiālām versijām, Vienotība Zatleram visticamāk pretī varētu likt Dombrovski. Bet kārtis varot sajaukt Lembergs, jo Vienotības iekšienē ironizē, ka Zatlers nogaidīs līdz pēdējam brīdim, lai neatrastos vienā apgabalā ar Lembergu. „Ja Lembergs ies Rīgā, Zatlers var aizmukt uz Vidzemi,” pieļāva kāds Vienotības politiķis.
Šoreiz Vienotības sarakstu sastādīšanā netiek izmantots partiju kvotu princips, un galvenais kritērijs vietu sadalei sarakstos esot tas, cik lielu vēlētāju atbalstu politiķis ir guvis iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pagājušā gada oktobrī. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ar lielu jautājuma zīmi ir Saeimas deputātes Silvas Bendrātes vieta sarakstā. Viņas reputāciju iedragāja drīz pēc vēlēšanām atklātībā nākušais slepenais līgums ar Aivaru Lembergu. Pašlaik faktiski simtprocentīgi zināms, ka vēlēšanās nekandidēs ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš ar šo domu jau esot samierinājies.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
