Žūpīgais Alūksnes deputāts pēc tiesību atņemšanas redzēts pie stūres, pats par notikušo klusē
PIETIEK10.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Žūpīgais Alūksnes novada domes deputāts Ainars Melders, kurš varētu būt uzstādījis administratīvo pārkāpumu rekordu tautas kalpu vidū un kuram šoruden par braukšanu dzērumā atņemtas autovadītāja tiesības, atkal redzēts pie automašīnas stūres, taču izsprucis no policijas acīm un pats no jebkādiem komentāriem tagad atsakās.
Pietiek jau informēja, kā kādreizējais pilsētas mērs un savulaik kontrabandā apsūdzētais Melders, kuru 16. septembrī Gulbenē pieķēra pamatīgā reibumā pie auto stūres, gandrīz divu mēnešu laikā vēl nav izlēmis, kurā vietā izciest tiesas piespriesto 13 diennakšu administratīvo arestu, bet 1300 eiro lielo naudas sodu jau samaksājis.
Pats deputāts, kurš izceļas ar īpaši bezatbildīgu braukšanas stilu un pēdējo piecu gadu laikā ticis pie 37 administratīvā pārkāpuma protokoliem par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, vietējiem žurnālistiem ieteicis par to nerakstīt. Arī novada dome no komentāriem atsakās, jo vispār neesot par deputāta dzērājšofera gaitām informēta.
Taču vairāki alūksnieši šajās dienās Pietiek informēja, ka jau pēc tiesību atņemšanas ir manījuši tautas kalpu Melderu pie automašīnas Lexus stūres, un, kā izrādās, šādu signālu bija saņēmusi arī Valsts policija, kurai gan nav izdevies notvert deputātu pārkāpuma brīdī.
"9. novembra rītā Valsts policija saņēma informāciju no kāda iedzīvotāja par to, ka Alūksnē kāds vīrietis, iespējams, brauc ar automašīnu, lai gan viņam ir piemērots liegums vadīt transportlīdzekli. Policija nekavējoties devās uz norādīto vietu, taču diemžēl šim faktam netika gūts apstiprinājums, jo norādītajā vietā nebija ne auto, ne vīrieša. Policija pateicas vērīgajam iedzīvotājam par sniegtu informāciju un aicina arī citus iedzīvotājus nekavējoties ziņot par šāda veida pārkāpumiem," - šāds ir Valsts policijas pašreizējais skaidrojums.
Savukārt Alūksnes novada pašvaldība joprojām izliekas, ka neko nezinot un pat nenojaušot. "Deputāts A.Melders norādīja, ka no viņa puses komentāru par šādu informāciju nebūs. Pašvaldības rīcībā nav ziņu par šādu gadījumu," - tas bija viss, ko Pietiek spēja pavēstīt domes pārstāve.
Kā Pietiek jau informēja, iespaidīgā 2,35 promiļu reibumā pie stūres pieķertais deputāts Melders, kurš turklāt vēl arī pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, ir sodīts ar 1300 eiro naudas sodu, kā arī autovadītāja apliecības atņemšanu uz četriem gadiem un 13 diennakšu administratīvo arestu.
Pēc šī sprieduma nolasīšanas Melders vērsies tiesā ar iesniegumu kā administratīvā aresta vietu noteikt nevis Alūksni, kā bija minēts tiesas spriedumā, bet gan Gulbeni, pamatojot to ar darba apstākļiem. Tiesa šo lūgumu apmierinājusi.
Kā Pietiek skaidroja Valsts policijas pārstāve Sintija Virse, Melders, kā norādīts tiesas lēmumā, pats vērsies Gulbenes policijas iecirknī, lai pieteiktos administratīvā aresta izciešanai. Taču Gulbenes policijas administratīvā aresta īslaicīgās aizturēšanas izolators tiek remontēts, tādēļ tur pašreiz soda izciešana nav iespējama.
Tur viņam paskaidrots, ka sakarā ar remontu var piedāvāt arestu izciest Alūksnē vai Madonā vai arī gaidīt līdz nākamā gada 16. maijam, kad tiks atklāts par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem izbūvēts un ES standartiem atbilstošs izolators. Melders pagaidām policijai atbildi par savu izvēli nav sniedzis.
Lai gan deputāts no komentāriem par braukšanu dzērumā kategoriski izvairās, bet Alūksnē klīst runas, ka viņš plātījies par izsprukšanu sveikā no soda, samaksājot policistiem, Pietiek tapis zināms, ka Melders regulāri pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un pēdējos piecos gados ticis pie 37 administratīvā pārkāpuma protokoliem par satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
17 no tiem ir par ātruma pārsniegšanu, pieci protokoli sastādīti par drošības jostu nelietošanu, mobilā tālruņa lietošanu pie stūres un ceļa zīmju neievērošanu. Vienu reizi deputāts pieķerts, ne tikai traucoties neatļautā ātrumā, bet turklāt vēl arī alkohola reibumā.
Vietne deputatiuzdelnas.lv sniedz šādu pārskatu par Meldera politisko simpātiju maiņu gadu gaitā: "1994.gadā A.Melders tika ievēlēts Alūksnes domē no Latvijas ceļa saraksta, bija pilsētas mērs. 1997.gadā pēc vairāku nelikumību atklāšanas deputāti izteica viņam neuzticību un atcēla no mēra amata. 1998.gadā viņš izstājās no Latvijas ceļa. Tomēr A.Meldera deputāta mandāts tika anulēts tikai 2001.gadā pēc notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās. 2001.gada vēlēšanās A.Melders kandidēja un tika ievēlēts Alūksnes domē no PCTVL saraksta. 2005.gada pašvaldību vēlēšanās A.Melders tika ievēlēts no Ilmāra Ančāna vadītās partijas Mūsu zeme saraksta. 2009.gadā viņš iestājās TB/LNNK, no kuras kārtējo reizi tika ievēlēts Alūksnes pilsētas domē. A.Melders laikrakstam Alūksnes Ziņas apgalvoja, ka neesot nozīmes tam, no kuras partijas startēt pašvaldību vēlēšanās."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
