Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek rīcībā ir nonācis pirmās instances tiesas spriedums saistībā ar retu gadījumu – žurnālists ir vērsies tiesā pret savu bijušo darba devēju, kam ienācis prātā uz žurnālista rēķina „ietaupīt”, un pirmās instances tiesa ir lēmusi viņam par labu, nolemjot, ka savulaik Ingas Gorbunovas vadītās SIA Dienas Žurnāli rīcība, vienpusēji atkāpjoties no noslēgtā darba līgumā ietvertās vienošanās par konkurences ierobežojumu, ir atzīstama par prettiesisku un spēkā neesošu.

Pieteikumu tiesā bija cēlis kādreizējais žurnāla Playboy galvenā redaktora vietnieks, pēcāk - žurnāla Sestdiena galvenā redaktora vietnieks Ivars Āboliņš, kurš ar savu darba devēju bija rakstiski vienojies par konkurences ierobežojuma laiku – sešiem mēnešiem pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās – un par konkurences ierobežojuma atlīdzību 50% apmērā no viņa vidējās izpeļņas.

Tas nozīmē – izdevējs apņēmās vēl pusgadu maksāt Āboliņam pusi mēnešalgas par to, lai viņš šajā laikā neizmantotu savas zināšanas un prasmes konkurējošos izdevumos. Taču divus mēnešus pēc tam, kad Āboliņš bija iesniedzis atlūgumu, izdevniecība bija paziņojusi, ka tā gluži vienkārši vienpusēji atkāpjas no darba līgumā ietvertās vienošanās par konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās.

Žurnālists ar prasību tiesā bija vērsies, uzskatot, ka darbinieka uzteikuma gadījumā Darba likuma 85.panta pirmajā daļā noteiktās darba devēja tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par konkurences ierobežojumu ir aprobežotas līdz ar darbinieka uzteikuma saņemšanas brīdi, proti, pēc darbinieka uzteikuma saņemšanas darba devējam vairs nav tiesību vienpusēji atkāpties no vienošanās par konkurences ierobežojumu.

Šāda Darba likuma 85.panta pirmās daļas interpretācija, kā norādīja žurnālists, izriet no apsvēruma, ka gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības izbeidz darbinieks, parasti viņš pirms uzteikuma iesniegšanas darba devējam ir jau atradis citu darbavietu un tās izvēlē ir ņēmis vērā darba līgumā ietverto konkurences ierobežojumu.

Tas savukārt nozīmē, ka darbinieks pirms esošo darba tiesisko attiecību izbeigšanas, ir bijis ierobežots nākamās darbavietas izvēlē, bet vienlaikus ir paļāvies uz darba līgumā noteikto atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu. Tāpat var būt situācijas, kad darbinieks izbeidz darba tiesiskās attiecības un tuvākajā laikā neplāno atsākt darba gaitas, ņemot vērā darba līgumā noteiktā konkurences ierobežojuma termiņu un atlīdzību.

Šādos gadījumos darba devēja vienpusēja atkāpšanās no konkurences ierobežojuma pēc tam, kad darbinieks ir uzteicis darba līgumu, pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, kas ir pretrunā Darba likuma 6.panta pirmajā noteiktajam darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamības principam, pieteikumā bija norādījis Āboliņš.

Savukārt Gorbunovas vadītā izdevniecība (nu jau tās vadība ir nomainīta) tiesai bija skaidrojusi, ka tai esot pilnas tiesības no žurnālista darba līgumā iekļauta nosacījuma atteikties, kad vien tā vēlas. Turklāt tās skaidrojumi arī demonstrēja, kā, vēloties ietaupīt uz žurnālista rēķina, izdevniecība no darba līguma nosacījuma atteikusies veselus divus mēnešus pēc tam, kad žurnālists jau bija iesniedzis atlūgumu.

„Darba devējs saņēma prasītāja Darba līguma uzteikumu, kas datēts ar 24.03.2015., (turpmāk tekstā - Uzteikums). Uzteikumā prasītājs lūdz atbrīvot viņu no darba ar 26.06.2015., savukārt rakstveida Paziņojums, kas datēts ar 26.05.2015., par atkāpšanos no konkurences ierobežojuma tika iesniegts prasītājam 28.05.2015., proti, pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanās (pirms 26.06.2015.), kas atbilst Darba likuma 85.panta pirmajā daļā noteiktajai kārtībai par atkāpšanos no vienošanās par konkurences ierobežojumu. Atbildētājs uzskata, ka nav tiesību aizskāruma, ja kāds tikai izlieto sev piederošu tiesību, līdz ar to, prasītājam nav tiesību uz jebkādu atlīdzību,” Dienas Žurnālu skaidrojums atstāstīts tiesas spriedumā.

No Gorbunovas vadītās izdevniecības paskaidrojumiem arī izriet tās kopējā nostāja – izdevējam esot pilnīgi vienalga, kas notiks ar žurnālistu pēc darba attiecību pārtraukšanas: „Vienošanās par konkurences ierobežojumu neietekmē darbinieka tiesisko stāvokli darba attiecību pastāvēšanas laikā, bet attiecas uz laika posmu pēc darba attiecību pārtraukšanas, līdz ar to nevar uzskatīt, ka vienošanās par konkurences ierobežojumu ir darba līguma noteikums.”

Tiesa šajā lietā ir pilnībā pievienojusies žurnālista viedoklim, ka darbinieka uzteikuma gadījumā Darba likuma 85.panta pirmajā daļā noteiktās darba devēja tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par konkurences ierobežojumu ir aprobežotas līdz ar darbinieka uzteikuma saņemšanas brīdi, jo, ievērojot pielīgto konkurences ierobežojumu, jaunas darbavietas izvēlē darbiniekam ir saistošs darba līgumā ietvertais konkurences ierobežojums un tādejādi darbinieks pirms esošo darba tiesisko attiecību izbeigšanas ir ierobežots nākamās darbavietas izvēlē, bet vienlaikus ir tiesīgs paļauties uz darba līgumā noteikto atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu.

„Darba devēja vienpusēja atkāpšanās no konkurences ierobežojuma pēc tam, kad darbinieks ir uzteicis darba līgumu, pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, kas ir pretrunā Darba likuma 6.panta pirmajā noteiktajam darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamības principam,” norādījusi tiesa, atzīstot, ka izdevniecības vienpusēja atkāpšanās no Darba līgumā ietvertās vienošanās par konkurences ierobežojumu, pēc darbinieka uzteikuma saņemšanas, ir atzīstama par prettiesisku un spēkā neesošu.

Pietiek šodien publicē pilnu tiesas spriedumu šajā lietā.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...