Žurnālists zaudē policistam vārdu spēlē "Nesaki ne jā, ne nē!"
Ritvars Raits04.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā ar elektroniskā pasta starpniecību uzdevu samērā vienkāršu jautājumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa priekšniekam Andrim Kalnaģeidānam (attēlā). Konkrētu atbildi, nerunājot nemaz par iedziļināšanos jautājuma būtībā, tā arī nesaņēmu. Sarakstes laikā man radās iespaids, ka policijas pulkvežleitnants A. Kalnaģeidāns ar mani spēlē mums visiem kopš bērnības zināmo spēli "Nesaki ne jā, ne nē!", kā arī pārliecība, ka no tāda kārtības sargu priekšnieka iedzīvotājiem nav ne jēgas, ne labuma.
Kāda Ogres iedzīvotāja man izstāstīja savu pieredzi saskarsmē ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Operatīvās vadības nodaļas (dežūrdaļas) darbiniekiem. Sievietei nozaga mobilo tālruni. Nav izslēgts, ka viņa to pazaudēja, atstājot publiskā vietā, bet tas lietas būtību nemaina, jo mantas atradējs tā vietā, lai to nogādātu tuvākajā policijas iestādē, ievietoja aparātā savu SIM karti un sāka telefonu lietot kā savējo. Kā varēja redzēt internetā, zaglis ar visu tālruņa aparātu pārvietojās tikai pāris simtu metru attālumā no Ogres policijas ēkas.
30. augustā rītā cietusī sieviete ieradās Ogres policijas iecirkņa dežūrdaļā, lai lūgtu kārtības sargu palīdzību zudušās mantas atgūšanā. Dežūrdaļas darbinieki atteicās no sievietes pieņemt iesniegumu, motivējot savu atteikumu ar to, ka apzagtajai neesot mobilā telefona iegādes dokumentu. Potenciālā iesniedzēja policistiem noticēja un, neko nepanākusi, devās projām.
Man nav juridiskās izglītības, tomēr uzskatu, ka zināšanu šajā jomā ir pietiekami, lai saprastu, ka nav taču tādi laiki pienākuši, lai noziedzniekiem būtu atļauts zagt un laupīt visas mantas, kurām sen vairs nav vai nekad nav bijuši to iegādi apliecinoši dokumenti. Tajā paš laikā es nevarēju izslēgt, ka Valsts policija izplatījusi kādu cirkulāru, kas tiešām ļauj policistiem ar tādu pamatojumu raidīt prom potenciālos iesniedzējus. Lai par to pārliecinātos, elektroniskajā pastā uzrakstīju īsu vēstulīti Ogres iecirkņa priekšniekam Andrim Kalnaģeidānam, kurš šo amatu ieņem jau pusotru gadu. Pirmo atbildi saņēmu pēc divām dienām, lūk, kāda sarakste starp mums izvērsās.
RR: Labdien, Kalnaģeidāna kungs!
Jums raksta žurnālists Ritvars Raits.
Lūk, kāda situācija: ogrēniete vai nu pazaudēja vai viņai nozaga mobilo telefonu. Nav pārāk jauns, dokumentu nav, bet iekšā daudz svarīgas informācijas. Ja telefons būtu nozaudēts, atradējam to vajadzētu nogādāt policijā, bet ar meklēšanas programmu tika konstatēts, ka aparātam nomainīta SIM karte, tas tika lietots, lietotājs visu laiku pārvietojās Grīvas prospekta rajonā. Ogrēniete ieradās Jūsu vadītajā policijas iecirknī, bet dežūrdaļā no viņas atteicās pieņemt iesniegumu, paskaidrojot, ka policija nemeklē mobilos telefonus, ja īpašniekam nav tā iegādes dokumentu.
Vai tiešām tā ir?
AK: Labdien!
Valsts policijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, likums "Par policiju" un citi normatīvie akti. Valsts policijas uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā "Par policiju" un citos normatīvajos aktos.
Ja kāda persona uzskata, ka pret viņu ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai ir tiesības griezties jebkurā Valsts policijas struktūrvienībā ar iesniegumu, kurš tiks izskatīts un kurā tiks pieņemts lēmums Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Likums "Par policiju" neparedz tiesības vai pienākumus Valsts policijas darbiniekiem veikt privātpersonu nozaudēto mantu meklēšanu un, atbilstoši likumā "Par policiju" noteiktajam, aizliegts iesaistīt policiju tādu uzdevumu pildīšanā, kuri tai nav noteikti Latvijas Republikas likumos.
Atbilstoši Civillikuma trešās daļas trešajā nodaļā "Īpašums" noteiktajam īpašuma tiesības ir jāpierāda prasītājam – personai, kura apgalvo, ka kāda lieta ir viņa īpašums, pretējā gadījumā lietas valdījums ir uzskatāms par tiesisku.
RR: Labdien vēlreiz, Kalnaģeidāna kungs!
Jūs neatbildēju uz manu jautājumu! Tas ir šāds: ogrēniete ieradās Jūsu vadītajā policijas iecirknī, bet dežūrdaļā no viņas atteicās pieņemt iesniegumu, paskaidrojot, ka policija nemeklē mobilos telefonus, ja īpašniekam nav tā iegādes dokumentu.
Vai tiešām tā ir?
AK: Labdien vēlreiz!
Uz Jūsu jautājumu tika atbildēts, kā arī papildus informēju, ka policija pieņem iesniegumus, kuros ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to. Tāpat personai ir iespējas iesniegt iesniegumu, ievietojot to policijas ēkas foajē esošajā pastkastītē, darba laikā iesniegt iecirkņa sekretariātā, kā arī nosūtīt pa pastu vai e-pastu parakstītu likumā noteiktajā kārtībā.
Gadījumos, kad privātpersonas vēršas pie policijas darbinieka ar lūgumu par mutisku konsultāciju, tā pārsvarā tiek sniegta lūguma saņemšanas brīdī atbilstoši informācijai, kas ir konkrētā darbinieka rīcībā.
Gadījumi, kad policijas darbinieki atsakās pieņemt no personām pieteikumus vai iesniegumus par noziedzīgiem nodarījumiem vai citiem likumpārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē, nav pieļaujami un šādā gadījumā personai, no kuras iesniegums nav pieņemts, ir jāgriežas ar sūdzību VP RRP Disciplinārās uzraudzības nodaļā Gaujas ielā 15, Rīgā, kas veiks pārbaudi par iespējamo faktu.
RR: Vai es no Jūsu atbildes drīkstu secināt, ka Valsts policijai jāizmeklē zādzība, kuras rezultātā noziedznieks ieguvis mobilo telefonu, bet apzagtajai personai nav šī aparāta iegādes dokumentu?
Šoreiz es savu jautājumu noformulēju jau tik vienkāršu, ka atbildē pilnīgi pietiks ar JĀ vai NĒ.
AK: Valsts policija pieņem lēmumu KPL kārtībā par jebkuru tās kompetencē esošu noziedzīgu nodarījumu. Var tikt uzsākts kriminālprocess vai, konstatējot kriminālprocesu nepieļaujošos apstākļus, var tikt atteikts uzsākt kriminālprocesu, kā arī izmeklētājs ar prokurora piekrišanu vai prokurors var atteikt kriminālprocesa uzsākšanu, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums.
RR: Redzu, ka Jums patīk spēlēt spēli "Nesaki ne jā, ne nē!".
Paldies, neapgrūtināšu Jūs vairs, ja Jums pietrūkst godaprāta atbildēt, ka tāda situācija nebija pieļaujama. Jūs esat savu padoto cienīgs. Vai arī otrādi...
Kad uzsāku saraksti ar policijas pulkvežleitnantu A. Kalnaģeidānu, man tiešām ne prātā nebija sūdzēties vai gatavot publikāciju par šo gadījumu. Protams, ja policijas iecirkņa priekšnieks būtu sava amata cienīgs, es neizslēdzu iespēju, ka viņš manis uzdotajā jautājumā iedziļinātos, noskaidrotu vairāk par konkrēto gadījumu un, iespējams, pat darītu kaut ko, lai palīdzētu Ogres iedzīvotājai, no kuras nodokļiem, starp citu, tiek maksāts viņa samērā konkurētspējīgais atalgojums.
Diemžēl, bet man nākas secināt, ka nekas jau nemainās – zivs joprojām pūst no galvas, turklāt ne jau galva būs tā, kas tīrīs pati savu asti… Ogres iecirknis pēdējā laikā ir kļuvis par vietu, uz kurieni Valsts policijas vadība rotē tos augsta līmeņa kadrus, kuri nav nonākuši uz apsūdzēto sola, lai tie te vienā mierā sagaidītu savu samērā iespaidīgo izdienas pensiju. Atļaušos secināt, ka noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušo Ogres novada iedzīvotāju problēmas nemaz neinteresē iecirkņa priekšnieku A. Kalnaģeidānu, turklāt šo tendenci ļoti labi sajutuši viņa padotie, kuri sekmīgi nodarbojas ar to, ko kārtības sargu slengā dēvē par "futbolu".
Vēl viena lieta, kas mani tagad uztrauc, ir tā, ka Andris Kalnaģeidāns jau kādu laiku lasa lekcijas Valsts policijas koledžā. Ko tāds pasniedzējs, kurš pats nav spējīgs baltu nosaukt par baltu vai melnu – par melnu, var iemācīt topošajiem policistiem? Vai nebūs tā, ka mēs viena "robokopa" vietā saņemsim veselu paaudzi ar nekam nederīgiem kārtības sargiem, kas tik vien spēs, kā atrakstīties ar likumu nosaukumiem un neko neizsakošām frāzēm?
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
