Žurnālistu asociācijas vadītāja: man nevajag iepazīties ar tiesas lēmumu, lai par to paustu viedokli
PIETIEK31.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājai, žurnālistikas mācībspēkam Andai Rožukalnei nemaz nevajagot iepazīties ar tiesas lēmumu, lai par to paustu viedokli, - šādi viņa ceturtdienas vakarā intervijā Pietiek komentēja asociācijas valdes paziņojumu, kurā saistībā ar žurnāla Ir izdevēja aktīvu apķīlāšanu 22,9 tūkstošu eiro apmērā tika paziņots, ka "Latvijā sasniegts jauns mediju darbības ierobežošanas līmenis" un ka tā esot "cenšanās iznīcināt mediju firmu". Publicējam šo, iespējams, dažiem lasītājiem pārsteidzošo sarunu:
- Vai esat iepazinusies ar pašu tiesas lēmumu, ja reiz izsakāt par to viedokli, pieņemat paziņojumu?
- Nē, es neesmu iepazinusies.
- Un tiesas argumentācija, kāpēc tā ir tā lēmusi, jums arī nav zināma?
- Nē, nav. Bet es noteikti iepazīšos.
- Vai varbūt esat iepazinusies ar prasītāja Māra Sprūda uzskatu, kādēļ viņš uzskata, ka ir nepieciešams prasības nodrošinājums?
- Es meklēju šo informāciju, bet es neesmu atradusi. Vai jums ir šāda informācija?
- Pēc jūsu domām, vai ir pareizi paust viedokli par lēmumu, nezinot, kāds ir bijis tā pamatojums?
- Kādā ziņā pareizi? Ir tiesas lēmums, mēs asociācijas valdē apspriedām, vai mēs uzskatām, ka ir nepieciešams uz to reaģēt. Un - jā. Tā kā tomēr tas ir diezgan unikāls gadījums, mēs konstatējām, ka vajadzētu diezgan ātri uz to reaģēt.
- Neņemot vērā to, ka jūs nezināt, kāda ir tiesas argumentācija?
- Jā, diemžēl mēs nezinām, bet centīsimies noskaidrot.
- Pēc jūsu domām, tas ir kvalitatīvas žurnālistikas piemērs, nezinot argumentāciju, paust viedokli?
- Mēs paudām viedokli par to informāciju, kas ir zināma. Ja būs zināma vēl papildu informācija, kas būs pārspīlēts vai kļūdains, mēs mainīsim vai papildināsim savu viedokli.
- Tas saskan ar jūsu organizācijas ētikas kodeksu - paust viedokli, nezinot visas sastāvdaļas?
- Visas sastāvdaļas nekad nav zināmas, un neviens viedoklis nevar iekļaut visus aspektus. Tik detalizēts ētikas kodekss nav, kā jūs mēģināt jautāt.
- Ir zināms tikai viens teikums no tiesas lēmuma?
- Jā, rezultējošais.
- Bet tas, kādēļ šāds lēmums pieņemts, jums nav zināms?
- Nav zināms, nē. Nav bijusi iespēja, lai gan konsultējos un meklēju informāciju, jautāju kolēģiem, kas to varētu zināt.
- Portālā Pietiek ir publicēts tiesas lēmums.
- Ļoti jauki, es iepazīšos.
- Gribēju jūs lūgt pēc tam, kad būsiet iepazinusies ar šo lēmumu, sniegt komentāru.
- Man tagad nav laika. Vai jūs domājat, ka jūsu demagoģiskie jautājumi ir vienīgais, kas man darāms? Man ir daudz svarīgākas lietas. Tagad esmu aizņemta.
- Labi, bet kad jūs varētu iepazīties?
- To es nevaru pateikt, man ir daudz svarīgākas lietas, kas nav tā kā autobusu saraksts, kur ir zināms laiks. Un man nav pienākums atskaitīties par to, ko es daru.
- Es tikai vēlējos zināt, kad jums būs laiks iepazīties ar tiesas lēmumu un kad jums piezvanīt, lai uzklausītu viedokli.
- Par ko īsti jūs vēlaties iegūt viedokli?
- Par tiesas lēmumu, kad jūs ar to būsiet iepazinusies.
- Man nav pienākuma sniegt atbildes uz jūsu tendenciozajiem jautājumiem, jūs jau man pajautājāt par ētikas kodeksu utt., es jau zinu, uz ko jūs velkat.
Savukārt ceturtdien neilgi pirms desmitiem vakarā Rožukalne Pietiek atsūtīja e-pasta vēstuli, kurā jau bija nedaudz citi akcenti:
"Tiesas lēmumā minētos faktus par finansēm zināju jau iepriekš, arī argumentācija kopumā bija zināma jau dienas vidū. Pēc iepazīšanās ar lēmuma tekstu neredzu nekādu pamatu mainīt LŽA paziņojumā teikto. LŽA valdes viedoklis balstās uz zināmajiem faktiem par tiesas galīgo lēmumu, tā tapšana un tā saturs nav pretrunā ar LŽA Ētikas kodeksu, ja tāds bija jautājums. Šāds tiesas lēmums ir ļoti pretrunīgs un liek domāt par uzbrukumu redakcionālajai neatkarībai (tiesa - kā viens no tipiskajiem ārējiem red. neatkarības un žurnālistikas autonomijas ietekmes faktoriem), jo jautājums pēc būtības nav skatīts, tā izskatīšanas gala rezultāts nav paredzams, bet tiesas lēmums ir balstīts uz informāciju par finanšu situāciju, kurai nav nekāda sakara ar pētnieciskajos rakstos minēto."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
