Zvans "Pasažieru vilciena" šefam lēmuma pieņemšanas brīdī mīkstinājis pavērsienu jaunajā vilcienu iepirkumā
PIETIEK20.08.2013.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Raksta kopsavilkums
23.08.2013. 14:06Pietiek, lai atbalstītu vilcienu piegādātāja intereses, uzbrauc ministrijas ierēdnim par to, ka ierēdnis ir atgādinājis par nepieciešamību ievērot likumu.
Štokijs
20.08.2013. 21:37»
Nacionālists
Igaunijā Štadlera vilcieni jau deguši, ārprāc !Vai tiešām arī ,mums tie pārpalikumi būs ?Kur visi knābvji, ka neredz ko šie tur atkal sashēmojuši
Knābim knābis ciet.
vārds
20.08.2013. 21:30Zvans labvēlim draugam vai labvēļa drauga zvans zicdirektoram ir visu biznesu stūrakmens un veiksmes atslēga.
Nacionālists
20.08.2013. 13:25Igaunijā Štadlera vilcieni jau deguši, ārprāc !Vai tiešām arī ,mums tie pārpalikumi būs ?Kur visi knābvji, ka neredz ko šie tur atkal sashēmojuši !
Orlando
20.08.2013. 12:44JA Valdošā koalīcija tā grib, tad tā ir jābūt, citādi, kādēļ gan oligarhus bija jāparzen? Lai neshēmo, a tagad godīgi, - tiesiski viss notiek.
Naivais
20.08.2013. 12:37Atkal Štadlera vilcieni nirst ārā no vienotības rozā miglas. Varu saderēt, ka tie būs tie labākie, tie Latvijai vispiemērotākie. Vēl Gerhards, Jaunups, Zaķis, Zīle un Dombrovskis par tiem iestājās. Tāpēc jau Štokenbergu tur ielika, lai sakārto lietas. Viņš, Zariņš, Dreimane un Birkmanis jau ir kvorums. Brencāns rezervē.
Prāta nepietika paņemt ES naudu un pa 30% no tirgus cenas nopirkt Latvijai jaunus , modernus vilcienus, tagad ķīmiķo ar nomu. Bet atkal Štadlers- jocīgi- met kā gribi, Štokijam visu laiku Štadlers.
Nez kur tad tie būs krāmēti kopā-Štadlera jaunajā rūpnīcā Baltkrievijā, Minskas pievārtē vai tajās Polijas remontdarnīcās, kur lika kopā vilcienus Igaunijai?
Zaķis var būt priecīgs, Zīles projekts iet cauri, būs mums Štadlers, neraugoties uz katastrofām Norvēģijā utt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
