Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Zviedru banka nav latviešu draugs

Māris Bērziņš*
25.06.2013.
Komentāri (0)

Pievienot komentāru

Lapas:    2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Oma

29.06.2013. 15:44

»

lumpeņi, banka nav draugs

bet darījumu partneris


Darījumqa partneris gan, TIKAI, valdība viņam nodrošina darbošanos nesamērīgi priviliģētākā stāvoklī, kā pilsonim. Piemēram, ja salīdzina ar slimnīcu, tur strādā DAUDZ godīgāk pret klientiem. Domāju, ka ja ārsti pret baņķieriem izsturētos tikpat godprātīgi kā banķieri-juristi, pret saviem klientiem, tad tie daudzi būtu apsprāguši kā mušas ! Bet tu jau neredzi likumsakarības, proletārieti skarandainais :)

Atbildēt

Agris

29.06.2013. 08:21

»

lumpeņi, banka nav draugs

bet darījumu partneris


Nevienam neiesaku sadarboties ar tādu darījumu partneri kā banka, uzmetīs pie pirmās izdevības.
Neticat, paprasiet Paulam.

Atbildēt

lumpeņi, banka nav draugs

28.06.2013. 18:47

bet darījumu partneris

Atbildēt

...

28.06.2013. 06:29

Kuras valsts bankas būtu latviešu draugs? Vai tās būtu BB, Parex, Latvijas krājbanka?

Atbildēt

Pārfrāzējot

27.06.2013. 13:17

Zviedru banka būs latviešu nedraugs, kamēr tos pazemos un ņirgāsies par tiem. Zviedru bankām ir dubiltstandarti - zviedriem un baltiešiem. Morāle: kadēļ zviedru bankām aizstāvēt latviešu bāleliņus, ja tos neaizstāv pasu valdība un politiķi? Zviedrus aizstāv un pret zviedriem spiesti izturēties zināmos rāmjos. Zviediem īpašumus neatņem un tos bankas nepārdod savām pašu dibinātām metaskompānījām par pusvelti un neizliek uz ielas ģimenes ar bērniem un ar lemumu par atlikuma apmaksu, kā bankas neiegūto peļnu un īpašuma pārvērtēšanu.

Atbildēt

Daigai

27.06.2013. 13:09

Ja kādai jaunai ģimenei nav atlecis mantojumā Padomju grausts, lai to uzandelētu, vai tajā dzīvotu, tad šai ģimenei, tavuprāt, vienīgā iespēja dzīvot svešos īpašumos tos īrējot? Cūciņa vistacamāk pati neko neīrē un tikai gudri spriedelē par citu likteņiem. Līdzīgi, ka to savu tautu realitātē aizstāv no banku patvaļas pozīciju politiķi.

Atbildēt

Ontūns Mazpusāns© (lit.pseid.)

[R] 27.06.2013. 12:22

»

Banku aizstāvim - kretīnam John Doe

2005.-2007.gada nekustamā īpašuma burbulis ir zviedru banku roku darbs Latvijā un Baltijā!!!!!!!!! Tā ir viņu alkatība un arī atbildība par neizdevušos vēlmi uzsēdināt visu Baltiju uz hipoadatas, un kam izmantoja savu pensiju fondu līdzekļu garo naudu. Kāpēc tikai Baltijai jāpmaksā par viņu alkatību...


;)

Mediju ziņa (2009. gads): "Komercbanku pārstāvji ir apliecinājuši savu vēlmi aktīvi piedalīties tautsaimniecības atveseļošanas pasākumos, kā arī pieļāvuši iespēju iesaistīties grūtībās nonākušo kredītņēmēju problēmu risināšanā un iespējamo sarežģījumu novēršanā", pēc tikšanās ar "Swedbankas", "Latvijas Krājbankas", "Latvijas Hipotēku un zemes bankas", "SEB bankas", kā arī no "DnB/NORD bankas" pārstāvjiem esot apgalvojis šīs valsts pašreizējais "finanšu ministrs" un skandalozi populārais "nasing spešals" A. Slakteris ( TP jeb "krupjuTēta taukmūļi" ), kurš esot arī "atklājis, ka finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem - banku atbalstam - no starptautisko finanšu institūciju sindicētā aizdevuma 7,5 miljardu eiro apmērā plānots novirzīt lielāko daļu, bet jau sākotnējā periodā - vismaz 36% jeb 2,7 miljardus eiro (1,9 miljardus latu)"...
-----

"Bankas 'briest' no SVEŠAS naudas!..."
( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” - 30.01.2009., Nr.6. )

AUGĻOTĀJI 'kašā piķi':
"'Na(fig) spešal' "politiķi" &
'Po(fig) "debitoru" gaudas' ~
Gribam 'briest' no SVEŠAS naudas!

Parādos mēs muļķus 'grūdām',
Kad priekš 'autiņiem' un 'būdām',
Devām "mātesbanku" naudu ~
"Bizness" 'griezās' pilnu jaudu!

Bet - kad "dižķibele" sākas,
VISUS 'piežmiegsim' kā nākas ~
"valsti" 'noslauksim' un "pūli",
'Uzēdot SEV treknu 'mūli':

"Debitoriem" - 'ādas mauksim',
Kaut - pie "taisnās" tiesas sauksim:
'Cirpsim' kā no aitas dum(j)as,
Procentus un pamatsummas!!!..."
...
Parādnieki - stresā 'kratās':
"Bankas kārām 'ačām' skatās,
Ko vēl 'noplēst' "slazda pelēm" ~
Kā lai notic tādām melēm?!..."

Kuram "kredīts" - to 'ņem priekšā',
(Ja reiz SLAZDĀ dabūts iekšā):
Atņem mantu, 'izgrābj' ķešas ~
'Knapi rumpī atstāj vešas'!...

Tad, kad naudu "pakaļ svieda" ~
Kredītus ņemt teju spieda:
"Iepērc visu, ko vien vēlies,
Bankās 'kredīt-piķi smēlies'!

Nedomā par atdošanu ~
Tavā vietā "domāšanu",
'Riktēs' "banku" augļotāji ~
Lētticīgo "dīrātāji"!

"valsts" - lai "stabilizēt" protas,
Tos, kam "garantijas dotas":
'Banksteri' jums PRASA 'piķi',
Muļķu Zemes "politiķi"!!!..."

=====

oriģinālversija = "O.M.© blogā":

http://ontuns-m.blogs.lv/?p=9574

u.c.

Muļķu Zeme, XXI gadsimts.

Atbildēt

Valdis

27.06.2013. 07:10

»

Daiga

Kā viņiem Tevi vajadzētu aizstāvēt? Ja naudas nav, nepērc to vienīgo māju, bet īrē. Vajag saprast, ka nebūs banka tāds draugs, kurš dos naudu, necerot to dabūt atpakaļ


Tos deputātus ievēlēja, lai viņi aizstāvētu iedzīvotāju intereses, bet viņi iedzīvotājiem uzspļauj un aizstāv bankas, ļaujot tām izlaupīt Latviju. Tādi deputāti ir nekas cits, kā valsts nodevēji, kas būtu sodāmi ar visu likuma bardzību, bet viņiem šobrīd kalpo arī tiesībsargājošās iestādes, tāpēc sodīti viņi vēl nav. Vienīgā izeja, lai šitādi neturpinātu postīt Latviju, ir cilvēkiem apvienoties un šādus no trases noņemt.

Atbildēt

Daiga

27.06.2013. 06:32

»

deputatiem tautas nodevejiem

Paldies Kalnietei, Godmanim, Vaiderei un parejiem Eiropas deputatiem, par Latvijas kreditnemeju neaiztavesanu, bet tiesi otradi "cilpas novilksanu",lai no vienigas majas izliktais cilveks. bet joprojam muza paradnieks, varetu pakarties


Kā viņiem Tevi vajadzētu aizstāvēt? Ja naudas nav, nepērc to vienīgo māju, bet īrē. Vajag saprast, ka nebūs banka tāds draugs, kurš dos naudu, necerot to dabūt atpakaļ.

Atbildēt

Baltbruninieks.lv

26.06.2013. 19:49

Te vēl būtiski pieminēt - sistēma uzbūvēta tā, ka skaidra nauda beigās tik un tā nonāk bankā (no veikaliem, benzīntankiem utt.)

+ bankām nauda ir pie vienas vietas. Nauda ir papīrīši šodien tādi rītā citādi, šodien cilvēki piekrīt pret to mainīt savu darbu rītdien nepiekrīt. Par cipariņiem datorā vispār neunājot. Viņiem ir vajadzīgi īpašumi, zeme, uzņēmumi - tā ir reāla vērtība!

Atbildēt

enriko

26.06.2013. 18:19

Izeja no hipotekārā kredīta par mājokli viena - "nolikto atslēgu" iespējas. Tātad,maksātājs bankai ir maksājis īres maksu. Protams,ieliktā nauda hipotekārā kredīta ņēmējam iet zudumā - toties brīvs no parādu verdzības. Iznākumā var kristies mājokļu cenas - lielāks risks mājokļu tirgū. Pirmmaksājums % arī varētu pieaugt,tātad,cenas kristos.

Atbildēt

Banku aizstāvim - kretīnam John Doe

26.06.2013. 18:03

2005.-2007.gada nekustamā īpašuma burbulis ir zviedru banku roku darbs Latvijā un Baltijā!!!!!!!!! Tā ir viņu alkatība un arī atbildība par neizdevušos vēlmi uzsēdināt visu Baltiju uz hipoadatas, un kam izmantoja savu pensiju fondu līdzekļu garo naudu. Kāpēc tikai Baltijai jāpmaksā par viņu alkatību un pasaules finasu krīzi, ko zviedru bankas izliekas neredzam, lai gan to ļoti labi saprot un ņirdz par Baltiju, kas pametusi savu tautu pakļaujot nabadzībai un badam, velkot uz saviem pleciem visu nastu, kamēr bankas atgūst zaudēto un ne par ko nenes atbildību.

Lai par to arī pašas bankas un īpaši zviedru samaksā no savām nekrietnām spekulantu kabatām, un gaida savu naudu tik ilgi, kamēr nekustamā īpašuma cenas un kredītņēmēju algas sasniedz 2005.-2007.gada līmeni!!!!!!!!!!!!!!!!

Atbildēt

Kā Latvijas valdība aizstāv savus pilsoņus, jeb pakalpo zviedru un ne tikai bankām.

26.06.2013. 17:48

2007.gadā zviedru banka aizdod naudu uz 25 gadiem pirmā mājokļa iegādei ar kopējojo likmi vidēji 4% gadā pretīm prasot izziņu no darbavietas par ienākumiem. Ģimenes kopējā neto alga pēc nodokļiem ir 1000 lati un pec kredīta atmaksas ģimenei jāpaliek vismaz 60% no kopējiem ģimenes ieņēmumiem un tie ir 600 lati pēc kredīta nomaksas, bet bankai mēnesī jāmaksā 400 lati. Iztikas minimums ir 120 lati un attiecīgi diviem peaugušiem un diviem bērniem tie ir 480 lati, ka arī paliek pāri kāds lats citiem izdevumiem.

2013.gadā atlicis maksāt bankai 19 gadus un 90% kredītņemēju pamatojoties uz viskautko, tostarp prasot papildnodošinājumu, ar to paaugstinot bankas procentlikmes uz kopējo vidējo likmi aptuveni 6,0% gadā. Neviens neprasa nekadas izziņas no darbavietas, jo skaidrs, ka algas krīzes laikā samazinajušās labakajā gadījumā uz ceturtdaļu un katrai otrai ģimenei palicis tikai viens apgādnieks. Ģimenes kopējā vidējā alga sarukusi līdz no 500 līdz 700 latiem mēnesī, un pēc bankas definētā ģimenei jāpaliek vismaz 60% no kopējiem ģimenes ieņēmumiem un tie ir no 300 līdz 420 lati pēc kredīta nomaksas, bet atmaksājamā bankai ikmēneša summa ar bankas viltīgi palielinātiem bankas % ir palikusi uz vietas - 400 lati. Tatad ģimenei paliek pēc kredīta nomaksas no 100 līdz 300 latiem mēnesī. Pie iztikas minimuma 170 lati un attiecīgi diviem peaugušiem un diviem bērniem tie ir 680 lati.

KAMĒR VALSTS nepiespiedīs zviedru un ne tikai bankas iekasēt maksimāli 40% no kopējā 2013.gada ģimenes algas budžeta, tad tas ir genocīds pret pašu tautu!!!! Un tam nav nekāda sakara latvietis vai krievs, jo šajā situācijā visi ir vienādi. Cilvēki redzot šo netaisnīgumu un valsts attieksmi tos pametot banku ķetnās, kuras izspiež no mums pēdējās sulas, dēļ pašu radītā burbuļa. Un par atņemot ģimenei ar bērniem vienīgo mājokli, tā pārdot to izsolē savai meitas kompānijai par 50% no aizdevuma vērtības, uz ko banka parakstījusies izsniedzot kredītu, tā vēl prasa atmaksāt starpību, kas ar visiem soda procentiem līdzinās pusei no šī nu jau zaudētā dzīvokļa spekulatīvās 2007.gada cenas.

Kredītņemējam visi riski - globālie un pašu banku burbuļa radīti, bet bankām azotē paliek 6 gados veiktās iemaksas un bankas procenti + nākotnes % peļņa par 19 atlikušiem gadiem un pats nekustamais īpašums.

Vai Latvija nav banku paradīze?????????!!!!!!!!!

P.s. Zviedrijā un citviet Skandināvijā, tas neiet cauri, jo valsts aizstāv savus pilsoņus no banku patvaļas. Bet Latvijā cilvēkiem ir divas iespējas - aizbruakt no valsts pametot to uz neatgriežanos, vai bez mājokļa īrejot un dzīvojot pusbadā vergot banku labā līdz mūža galam, jeb saīsināt savas mokas un izdarīt pašnāvību.

Diemžēl, tā ir mūsu Latvijas valsts attieksme respektējot banku lobbiju un pametot likteņa varā neviena neaizsargātus valsts pilsoņus.

Nav brīnus, ka vidēji 40% aizgājuši uz vēlēšanām un nobalsojuši par SC?GKR neskatoties uz to, ka īpašuma nodoklis kopš 2007.gada pieaudzis aptuveni 7 reizes........

Atbildēt

Aleksandrs

26.06.2013. 15:50

»

Gatis

Tikai tu jau bankomātā izņem skaidru un eksistējošu... vai arī norēķinies ar tādu pašu datorā uzzīmētu, dabā neeksistējošu


Tapēc jau ir krīzes, ka norēķini tiek veikti elektroniski ar neeksistējošu naudu, un , kad vairāki paprasa skaidru naudu, tad bankai ir bankrots, jo naudas nav. Faktiski visas bankas ir bankrotējušas, ja kāds tās parbaudītu.

Atbildēt

Gatis

26.06.2013. 14:55

»

m

Bankas neaizdod savu naudu. Bankas aizdod NEESOŠU naudu, bet pretī aizņēmējs atdod reāli nopelnītu. Salīdzinājums ar privātpersonu vai pat uzņēmumu (protams, ne no finanšu nozares) ir maldinošs


Tu gribi teikt, ka pērc NĪ (hipokredīta gadījumā) par neesošu naudu, tobiš, NĪ pārdevējs neko nesaņem.
Vai arī, piemēram, ja ņem priekš remonta. Sanāk, ka tev materiālus veikals pa velti dod. Vai kā?

Atbildēt

Gatis

26.06.2013. 14:53

»

Aleksandrs

99,6 % gadījumos bankas aizdod datorā uzzīmētu bezskaidru naudu, kura dabā neeksistē


Tikai tu jau bankomātā izņem skaidru un eksistējošu... vai arī norēķinies ar tādu pašu datorā uzzīmētu, dabā neeksistējošu.

Atbildēt

m

26.06.2013. 14:49

»

Gatim

Visi šie argumenti ir ļoti skaisti līdz brīdim, kad tu atskārsti, ka bankas rīkojas ar TAVU kā noguldītāja naudu...


Bankas neaizdod savu naudu. Bankas aizdod NEESOŠU naudu, bet pretī aizņēmējs atdod reāli nopelnītu. Salīdzinājums ar privātpersonu vai pat uzņēmumu (protams, ne no finanšu nozares) ir maldinošs.

Atbildēt

Gatis

26.06.2013. 13:14

Patiesībā jau noguldītāju nauda ir tikai neliela daļa no visa tā. Lielākais vairums šīs naudas ir no sindicētajiem kredītiem. Tobiš, tiek aizņemta nauda uz nelieliem procentiem un pārdota pa dārgo. Nu, ķipa, kupi-prodai vai vienkārši spekulē, līdzīgi kā Džona piesauktais Gorenko, tikai ar citu preci.

Atbildēt

alla

26.06.2013. 12:52

»

Gatim

Visi šie argumenti ir ļoti skaisti līdz brīdim, kad tu atskārsti, ka bankas rīkojas ar TAVU kā noguldītāja naudu...


bet bankas jau arī aizdod ne savu, bet tavu naudu no noguldījumiem, par kuriem maksā kapeikas, bet uzceno kredītu, procentus palielinot simtkārtīgi! Tā ir Jūsu tautiešu vai citu noguldītāju nauda, tekošie konti un cita nauda, ko sametusi bankā tauta

Atbildēt

Gatis > Gatim

26.06.2013. 11:43

»

Gatim

Visi šie argumenti ir ļoti skaisti līdz brīdim, kad tu atskārsti, ka bankas rīkojas ar TAVU kā noguldītāja naudu...


Pirmkārt, tāpēc es naudu nevienam neaizdodu. Redzi, visur tiek skandināts - aizņemies atbildīgi, bet nez kāpēc bankas kaut kā bija palaidušas garām, ka arī jāaizdod atbildīgi. Un tagad savu kļūdu (lasi - ļaunprātību) mēģina kompensēt tikai uz vienas puses rēķina;
Otrkārt, naudas aizdošana viņiem ir pamatbizness. Ar saviem riskiem. Tas tomēr ir savādāk, nekā, ja tu kaimiņam aizdod naudu;
Treškārt, es bankām neaizdodu, jo gluži vienkārši neuzticos tām. Īpaši Latvijā, kur, kā zināms, neviens ne par ko neatbild. Atbildot uz jautājumu - es jau naudu sen būtu izņēmis, pirms krīze vispār sākusies. Bet, pa lielam, noguldītājs jau arī ar sava veida biznesu nodarbojas. Tātad, arī noguldītājam ir jāapzinās risks un atbildīgi jāaizdod sava nauda.

Atbildēt

Baltbruninieks.lv

26.06.2013. 11:31

4.pants. Negodīgas komercprakses aizliegums un negodīgas komercprakses pazīmes
(1) Negodīga komercprakse ir aizliegta.
(2) Komercprakse ir negodīga, ja iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) tā neatbilst profesionālajai rūpībai un negatīvi ietekmē vai var negatīvi ietekmēt tāda vidusmēra patērētāja vai tādas vidusmēra patērētāju grupas ekonomisko rīcību, kam šī komercprakse adresēta vai ko tā skar;
2) tā ir maldinoša;
3) tā ir agresīva.
http://www.likumi.lv/doc.php?id=167759
Kredcītdevēja PIENĀKUMS ir izvērtēt kredītņēmēja maksātspēju
www.ptac.gov.lv

Atbildēt

Baltbruninieks.lv

26.06.2013. 11:30

211.pants. Negodīga konkurence, maldinoša reklāma un negodīga komercprakse
Par negodīgu konkurenci, maldinošu reklāmu vai negodīgu komercpraksi, ja ar to radīts būtisks kaitējums valstij vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm, — soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966

Atbildēt

Baltbruninieks.lv

26.06.2013. 11:28

Ir likumi un tos ir jāievēro. Piedāvāt grūtībās nonākušam klientam vēl apgrutinošākus nosacījumus iespējams atbilst šim pantam:
201.pants. Augļošana
Par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši (augļošana), — soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Atbildēt

John Doe

26.06.2013. 11:24

4. Negribi maksat, nemaksa. Banka atnems dzivokli, izsolis, samazinas savu prasibu par tevi. Vari pats pardot dzivokli, atdot naudu. Atlikums, protama, bus jaaatdod, ja nebus maksatnespeja. 2% papildus, cik sapratu, maksasi tad, ja vel samazinasies ienakumi. Tas lai tevi motivetu vairak energijas darbinjaa ielikt nevis bljaushana un citu vainoshana. Bankai nav pienakums piekapties kreditnemejam, kursh nepilda saistibas. Ja 2 gadus gosldigi maksasi un nekavesi, AB.LV visticamak ar prieku kreditu pagarinas. Ja liks kaut kadas sliktas lietas, parfinansesies. Krediti maksa dargi, cilveki nez kapec ir iedomajushies, ka kreditiem ir jamaksa tik cik 2005/2006 gada. Ta nav.
5. Bankai nevajag tavu ipashumu. Aiznemies naudu? Atdod naudu. Tu tachu mashinu irejot ar atpakalj neved 40 kreslus, ne? Turklat kapec bankai jauznemas risks ka ipashuma vertiba kritis, bet gadijuma ja ipashuma vertiba kapj, visu pelnu dabu kreditnemejs? Pirmkart jau man - godigam kreditnemejam - kredits paliks dargaks (bankai lielaks risks). Otrkart, shis butu loti patikami visiem spekulantiem, ka zaudejunus uznemas kads cits (pastarpinati es). Pilnigi mulkiga norma. Ipashums cita starp ir investicija. Tu perc, tev ari zaudejumi vai pelna no vertibas izmainam.
6. Loti maz banku, kur nebutu vadiba nomainita. Bankas negrib neko pa virsu nopelnit, tikai atgut aizdoto naudu.

Atbildēt

John Doe

26.06.2013. 11:11

1. Protams, ka bus iss terminjsh. Tu tachu esi riskants klients, nemaksatajs. Vel pats saki, ka neviena cita banka tevi nefinansetu. Nesaprotu, par ko sudzies. Turklat seva 2 gadus, lai atrastu darbu un sakartotu finanses, nevis uzreiz izsolija.
2. Refinanseshanas, protams, ir bankas problema. Bet kredita maksashana ir taveja. Banka refinansejas, tu ne. Banka saistibas pilda, tu ne. Kadas tev tiesibas bankai parmest, ka vina grib vai nu tikt no tevis valja (tai skaita caur izsoli) vai papildus nodroshinaties pret klientu, kursh nepilda saistibas?
3. Atrodi darbu un refinansejies. Turklat pats atzisti, ka esi tik sudigs iedzivotajs, kuram neviena cita banka kreditu nedos redzot ka vieni jau ir ielidojushi. Neuzskati, ka bankam ir pienakums tev nakt preti. Nav. Bet bankas nak preti par spiti tadiem nepateicigiem sudigajiem kreditnemejiem.

Atbildēt

Gatis

26.06.2013. 11:09

»

John Doe

4. Tu nac uz banku un saki, ka nemaksasi pamatsummu. Esi riskants klients, tapec ari banka grib vairak nodroshinaties. Tas, ka Tev nepatik piedavajums (kursh ir sliktaks neka sakotnejas, jo tu esi sliktaks klients), tas nenozime, ka piedavajums ir slikts. Banka negrib ar Tevi ilgterminja ligumu? Ieliec...


4. Tiešām ar galvu nedraudzējas. Kā tu domā, ja man samazinās ienākumi, vai es varēšu maksāt par 2% lielāku kredītu, kas manā gadījumā būtu bijuši apm. 100 lati vairāk? Pie tam, ja tas būtu tikai "sliktāks", nu. hr.. sņim, varētu arī iziet, piemēram, uz to saīsināto termiņu? Pie tam, es 2 cilvēkiem no bankas uzdevu tiešu jautājumu - vai pats tādu parakstītu? Abi divi bolīja acis, viens neatbildēja neko, otrs sāka kaut ko pļūtīt, ka viņiem fuktuks liekot tādus nosacījumus likt utt. Starp citu, par tiem 2 gadiem bija konkrēts priekšlikums - ielikt atrunu, ka, ja nav maksājumu kavējumu vai citu pārkāpumu, tad bankai ir pienākums pagarināt, uz ko viņi atteicās. Faktiski tas nozīmē to, ka, ja līgums tiek slēgts uz 2 gadiem, pēc tiem 2 šie atkal var izdomāt - piemetīsim procentu, iekļausim kādu citu stulbumu un dosim jaunu kredītu uz 2 gadiem. Tad man jāsaka tev - ieliec sevi manā vietā - tu pats tādu būtu parakstījis? Un pret depozitoriem bankas jau riskus uzņēmās trekbajos gados, pūšot burbuli kopā ar spekulantiem, valdību un, jā, arī kredītņēmējiem. Nez kāpēc tad par riskiem neviens nedomāja;
5. Ja tikai atņemtu, jā, piekrītu - taisnīgi. Nespēj maksāt, ej īrēt, ko vari atļauties. Tas, kas šajā gadījumā nav taisnīgi, ir tas, ka laikā, kad visiem ienākumi samazinājās un vajadzēja saspiesties, lai kopīgi kaut kā izķepurotos no sūdiem, bankas uz to centās papildus nopelnīt, pie tam, ietekmējot likumdošanu un negodīgi izmantojot cilvēku nezināšanu;
6. Bankas māk rēķināt? Vai tiešām? Kā tad treknajos gados neparēķināja, kas būs pēc pāris gadiem. Tagad visi tie banku rēķinātāji rausta plecus, ka nevarēja šiem ienākt prātā, kas notiks. Secinājums - vai nu rēķināt nemāk vai arī tas tika darīts speciāli. Kuram no šiem variantiem tici tu?

Atbildēt

Olita( blogs Gara kultūra)

26.06.2013. 10:59

http://www.tautasforums.lv/?p=638

Atbildēt

Gatis

26.06.2013. 10:56

»

John Doe

1. AB.LV nav zviedru banka. Vini pashi gandriz nogrima...


1. Līdzīgus brīnumus, cik zinu, prasīja arī citas bankas. Varbūt ne tika daudz un uzkrītošus, bet, piemēram, par tiem 2 gadiem AB točno nebija vienīgā. Cita par citu izdomas bija krutākas;
2. Nu un? Tā ir bankas problēma. Bankai taču arī manējās neinteresēja;
3. Man nekādus 10% nepiedāvāja. Un, pat, ja būtu piedāvājusi, tas čalis par tādu "piedāvājumu" drīzāk pa muti būtu dabūjis. Čalīt, tiešām esi no realitātes atrauts plānā galdiņa urbējs-teorētiķis. Kā tev šķiet, ja man ir grūtības veikt ikmēneša maksājumus zaudēta darba dēļ, vai es varēšu atdot visu kredītu? Vai arī - kura banka tajā laikā bija gatava refinansēt bezdarbnieku? Konkrēti kura?

Atbildēt

Aleksandrs

26.06.2013. 10:56

»

John Doe

4. Tu nac uz banku un saki, ka nemaksasi pamatsummu. Esi riskants klients, tapec ari banka grib vairak nodroshinaties. Tas, ka Tev nepatik piedavajums (kursh ir sliktaks neka sakotnejas, jo tu esi sliktaks klients), tas nenozime, ka piedavajums ir slikts. Banka negrib ar Tevi ilgterminja ligumu? Ieliec...


Ak tu, nabadziņš, kā man tevis žēl, gribēji nopelnīt ar augļošanu un nekas nesanāca, bizness izputēja, jo izrādās, ka augļošana ir noziegums.
Varbūt necepies te komentāros, bet pamēģini maizi nopelnīt ar darbu, kas nav augļošana.

Atbildēt

Gatim

26.06.2013. 10:52

»

Gatis

"Neviena man zinama banka nekad nemegina atnemt klientiem vienigos majoklus. Nekad. Ja vien pats cilveks nav pazudis vai nereage uz zvaniem un vestulem, vai ari vispar nav gatavs sadarboties (par 100k kreditu maksashu 5 un ne centa vairak). Tad ja, tad pec pilnas programmas dabus gan nemejs, gan galvinieki...


Visi šie argumenti ir ļoti skaisti līdz brīdim, kad tu atskārsti, ka bankas rīkojas ar TAVU kā noguldītāja naudu.

Iedomājies, ka tu esi aizdevis savus pesonīgos 10000 Ls, ar māju kā nodrošinājumu, un parādnieks atnāk pie tevis un saka - klau, man te ir problēmas ar atmaksu, pagarini lūdzu termiņu par gadu. Tikmēr mājas vērtība kritusies un vairs nesedz parāda summu. Tu, protams, piekritīsi, vai ne? Un neprasīsi papildus nodrošinājumu, un neprasīsi lielākus procentus saistībā ar pieaugušo kredītrisku.

Un tagad sareizini piemēru ar 100000 (klientu skaits) un iedomājies, ka klienti savu naudu uzticējuši, piemēram, bankai. Jautājums - ja tu būtu šīs bankas klients un zinātu, ka banka ir ļoti pretīmnākoša klientiem, kuriem ir grūtības ar kredītu nomaksu un tā rezultātā banka cieš zaudējumus, ko tu darītu ar savu naudu, kas ir uzticēta šai bankai?

Atbildēt

John Doe

26.06.2013. 10:47

4. Tu nac uz banku un saki, ka nemaksasi pamatsummu. Esi riskants klients, tapec ari banka grib vairak nodroshinaties. Tas, ka Tev nepatik piedavajums (kursh ir sliktaks neka sakotnejas, jo tu esi sliktaks klients), tas nenozime, ka piedavajums ir slikts. Banka negrib ar Tevi ilgterminja ligumu? Ieliec sevi bankas vieta - vai tu gribetu uznemties risku pret depozitoru, ja bistamais kreditnemejs nemaksas? Pec 2 gadu parbaudes laika ari skatisies, kads ir risks un LGD. Neviens nenems nost maju, ja maksasi. Ja AB.LV piedavas ko arkarteju, nomainisi banku.
5. Majokli tev AB.LV neatnema. Ja nemaksatu vai neparfinansetos, noteikti atnemtu. Taisnigi.
6. Man neviens nemaksa. Besii ara pilnigi negodigie komentari. Bankas, protams, nav labdaribas iestades, bet bankaas mak rekinat.

Atbildēt

ExBanķieris

26.06.2013. 10:47

Jāpieņem likums, ka Citadelei jāpaliek valsts īpašumā, ka nedrīkst to pārdot. Tas ir tikai viens risinājums, bet tādu ir daudz.

Atbildēt

Baltbruninieks.lv

26.06.2013. 10:40

Par spekulantiem nerunāsim - mans viedoklis: tas ir valsts pārvaldnieku noziegums tādas lietas pieļaut.
Es jūs sapratu jūs esat par to lai katrs pats par sevi - bet es par to lai mēs kā viena liela ģimene. Tāpēc mēs nekad neatradīsim kopsaucējus - konceptuāli atšķirīga pozīcijas.

Šeit juristes prezentācija. Pievērsiet uzmanību kādas izmaiņas likumdošanā veica valsts pārvaldnieki 2009. gadā - uzreiz paliek skaidrs kurš kura labā strādā http://youtu.be/6RV_Vjo6bTE

Atbildēt

John Doe

26.06.2013. 10:32

1. AB.LV nav zviedru banka. Vini pashi gandriz nogrima
2. Mistiska sava likme (indeksa vieta) pasaule krizes laika bija. Daudzas EU valstis. Zini kapec bija sava likme, ipashi AB.LV? Tapec ka starpbanku tirgu pa starpbanku likmi nemaz nevareja aiznemties.
3. AB.LV piedavaja 10% nost no pamatsummas, ja atdod pirms terminja (vai refinansejies). Ja nepatika piedavatais variants, kas trauceja lasities prom uz citu banku, turklat ar 10% mazakam saistibam?
4.

Atbildēt

Gatis

26.06.2013. 10:19

»

John Doe

Ja ta nauda banka ir tikai ciparini, tad ari alga cilveki parsvara sanem ciparinjus. Respektivi, tieshi tikpat nevertigu lietu. Un cilveki tos ciparus parciparo uz kreditkontiem un "dzesh" savas saistibas pret banku cipariem, bet pret pashiem piederoshu realu lietu. Par ko sudzies...


"Neviena man zinama banka nekad nemegina atnemt klientiem vienigos majoklus. Nekad. Ja vien pats cilveks nav pazudis vai nereage uz zvaniem un vestulem, vai ari vispar nav gatavs sadarboties (par 100k kreditu maksashu 5 un ne centa vairak). Tad ja, tad pec pilnas programmas dabus gan nemejs, gan galvinieki. Bet shie ir iznemuma gadijumi"

Gadījums, kad banka par pamatsummas atlikšanu uz gadu pieprasa parakstīt vienošanos, kurā iekļauti punkti, ka:
1. bankai ir tiesības reizi gadā EURIBOR aiztāt ar kaut kādu mistisku savas bankas naudas indeksu;
2. bankai ir tiešibas palielināt % likti par 2%, ja konstatē, ka klientam samazinās ienākumi;
3. banka kredītu pagarina uz 2 gadiem ar tiesībām atprasīt visu summu pēc tam, ja viņiem kaut kas neieparīkas...

konkrēti - bijusī Aizkraukles Banka, tagadējā AB.LV

tātad, vai šāds gadījums skaitās pie izņēmuma gadījumiem?

P.S. Tā basņa par nemēģināšanu atņemt ir pilnīgs bulšits. Protams, tā tieši neviens nemēģināja, bet, ja tu nezini, par kādu cenu tās "nāca pretī" (mēģinot piespiest parakstīt grozījumus, par kādiem jebkurā civilizētā valstī šos pa visām tiesām izvazātu), tad tu esi stipri atrauts no realitātes. Kaut gan vairāk izskaties pēc banku štata komentāru drukātāja, kurus, kā zināms, tās algo...

Atbildēt

John Doe

26.06.2013. 10:05

Aizmirsu komplimentet pilnigi nekompetentas zinashanas gramatvediba, finanses un jurisprudence. Tur pilniga zabaka komentars par naudas rashanos un aktivu finansejuma avotiem.

Atbildēt

John Doe

26.06.2013. 10:03

Bruniniekam

Ko tu tur muldi? Nezinu, kas ta par shemu, ko hipene ir piedavajusi (iespejams, hipo ipashumi noperk un tad ir ire ar izpirkshanu, bet no ta raksta neko jevar saprast). Turklat pati Dace saka, ka nepienema noteikumus, jo, redz, neesot bijushi finansiali izdevigi! Bet savu sturiti griboties - tas nekas, ka bezdarbniece. Tas nekas, ka tadu Dachu delj mana nauda tika iegrusta hipoteku bankas pamatkapitala. Protams, Dace svarigaka par visiem parejiem. Bet vai tiesham? Divus gadus banka meginaja nakt preti, bet damai liek par daudz maksat par vinas ienakumu limenim neatbilstoshu majokli. Tragedija!

Ta pati kreditnemeju apvieniba. Sharashkina kantoris! Ainars Gorenko - kkads vinu altivists - saspekuleja uz nekustamo ipashumu (kopa vismaz 4-5 dzivokljus caur sievam un sievasmatem sapirka), uzmeta bankas, tagad baigais kliedzejs, ka bankas met godigo viena majoklja kreditnemeju. Kauns butu muti virinat visiem shitiem. Nezinu nevienu gadijumu, kad bankas ir nepamatoti skarbi (i.e. izsole pec paris meneshu kavejuma, bez sarunam) versushas pret kreditnemeju un vina vienigo majokli. Parasti tv vai avizes vnk nokluse dazhus papildus apstakljus. Piemeram, Gorenko gadijuma - parasts spekulants, attiecigi uznemejs. Aizspelejas un iestajas margin call. Pilnigi normala situacija treiderim.

Atbildēt

koments

26.06.2013. 09:32

Kāpēc šādus rakstus paraksta ar pseidonīmu? Kauns savu vārdiņu likt augšā? Un taisnība vien ir - nav nekāds raksts, bet pārrakstīts tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums par hipotekāro kreditēšanu. Ar jautājumiem, pa vidu saspraustiem. Nekādas izdomas, nekāda autora pienesuma, tāpēc arī nav autora.

Atbildēt

Baltbruninieks.lv

26.06.2013. 09:30

Kategoriski "ārzemju jāni" jums nepiekrītu. Negribu tērēt laiku uz jūsu melīgajiem apgalvojumiem - pieminēšu tikai vienu gadījumu kuram paveicās nokļūt mēdiju uzmanībā http://kreditnemeji.lv/blog/lang/lv/2011/03/15/gimene-zaude-pajumti-kreditmaksajumu-problemu-del/

Tomēr gribu vērst uzmanību uz vēl vienu "epizodi". Bankas kā visi citi uzņēmumi ir pakļautas grāmatvedības likumam kurš nosaka ka jebkuram darījumam ir jābūt attaisnojošiem dokumentiem. Ja kredītos izsniegti miljardi tad jābūt attaisnojošiem dokumentiem par to kur tā nauda ir radusies. Pamēģiniet tiesā pieprasīt:
1) Pierādījumus vai vispār uz kredīta (cipariņu datorā) izsniegšanas brīdi bankas kasē ir bijuši tādi līdzekļi
2) attaisnojošos dokumentus kur ir ņemta nauda kredīta izsniegšanai

Baidos, ka secinājumi būs tādi, ka šie cipariņi datorā tiek uzburti, ierakstīti - atgriežot kredītu norakstīti, bet procenti paņemti kā peļņa. Kautgan tas ir tikai mans amatiera viedoklis, žēl tik neviena atbildīgā persona nevēlas sniegt juridiski argumentētas atbildes.

Atbildēt

NafNaf

26.06.2013. 09:13

Esmu ļoti bēdīgs un sarūgtināts.... :( Neviens man tā arī nav devis ziņu, kuras ir tās NE-Zviedru bankas, kuras ir draudzīgas, labsirdīgas, uz peļņu neorientētas un neatprasa izsniegtos kredītus....Varbūt tādu vispār nemaz nav...? Bet šī klaigāšana par sliktajām Zvedru bankām ir provokācija ar tālāku mērķi "dabūt ārā"no Latvijas Zviedru bankas, lai Latvijā nepaliktu vairs nekādas veselīgas banku konkurences, nebūtu pieejami kredīti tautsaimniecības funkcionēšanai un Latvijā iestātos finanšu-ekonomiskā krīze, uz kuras rēķina kāds gribēs iedzīvoties un pēc tam atkal bļaus, ka vainīgas ir Zviedru sliktās bankas, jo tās ir pametušas Latviju un nu vairs nav iespējams saņemt kredītus uz kaut cik sakarīgiem noteikumiem...

Atbildēt

bomaršē

26.06.2013. 09:07

Neticiet zviedreļu banku smaidīgajām un skaistajām reklāmām , tā ir tikai maska, aiz kuras slēpjas rijīgi, nežēlīgi laupītāji! Uzticiet labāk savu naudu vienīgai Latvijas bankai Citadele, vismaz kamēr tā nav pārdota daļa peļņas paliks Latvijā! Un vairāk vajadzētu propogandēt ideju, nekādu sadarbību ar zviedreļu bankām katram pilsonim viņa iespēju robežās, samazināsim parazītu peļņu!

Atbildēt

rembo

26.06.2013. 08:45

Prātīgiem cilvēkiem Latvijā tas jau sen zināms , Latvijas iedzīvotāju nāvīgākie ienaidnieki ir pašu valdība un to stutējošās zviedreļu laupītājbankas! Normāls organisms agri vai vēlu tiek galā ar parazītiem ,kuri sūc viņa asinis!

Atbildēt

John Doe

26.06.2013. 08:41

Ja ta nauda banka ir tikai ciparini, tad ari alga cilveki parsvara sanem ciparinjus. Respektivi, tieshi tikpat nevertigu lietu. Un cilveki tos ciparus parciparo uz kreditkontiem un "dzesh" savas saistibas pret banku cipariem, bet pret pashiem piederoshu realu lietu. Par ko sudzies?

Mulkigs ir arguments par cipariem. Tev bankomats vai filiale tachu neatsaka naudas izmaksu pamatojoties uz to, ka konta naudas nav, ir tikai ciparinji? Tas, ka Krajbanka nogrima un kads zaudeja naudu (starp citu - cik tad bijushi tie zaudetaji?) ir tikai un vieniga konkreta individa kluda un problema. Par savu naudu ir jarupejas, nevar tachu kuram katram pretimnacejam savu zarka naudu atdot. Tapat nevar atdot ari kurai katrai bankai (ja par depozitu naudu, tad visdroshakas ir danske un nordea, jo ir filiales Latvija. Tas gan pavisam neizsledz bankrota risku).

Neviena man zinama banka nekad nemegina atnemt klientiem vienigos majoklus. Nekad. Ja vien pats cilveks nav pazudis vai nereage uz zvaniem un vestulem, vai ari vispar nav gatavs sadarboties (par 100k kreditu maksashu 5 un ne centa vairak). Tad ja, tad pec pilnas programmas dabus gan nemejs, gan galvinieki. Bet shie ir iznemuma gadijumi.

Galu gala, ir ari jasaprot, ka klients dabuja naudu, attiecigi banka ari atpakalj grib naudu. Tikpat daudz + procenti. Jo depozita turetajs ari grib naudu + procentus. Kursh depozitors gribetu sanemt nevis naudu, bet dalju shitadu nemaksataju paradu vai kadu dalju no atnemta dzivoklja Rezeknee?

Atbildēt

Baltbruninieks.lv

26.06.2013. 07:46

»

Diks

Ir tikai viena atbilde uz šiem šaušalīgajiem faktiem - nu, neņem to kredītu, mīļais draugs, neņem! Krāj zem matrača latiņus un varēsi pēc divdesmit gadiem nopirkt savu personīgo būdiņu, bez mainīgajiem procentiem, bez ierakstiem datoros, ar pilnīgi reālu papīra naudu


1) Jautājums nav par kredīta ņemšanu vai neņemšanu, bet gan par klajiem likumu pārkāpumiem ar krāpšanos īpaši lielos apmēros. Šeit Eiropas parlamentā deputāts par šo krāpšanos: http://youtu.be/4RF3Lr4XI4w
(aptuvens tūlkojums par svarīgākajiem punktiem) "Problēma ar kuru mēs saskaramies ir krāpnieciska banku sistēma, kurā banķieri aizdod naudu kuras viņiem nav. Un ja mēs atgriežamies Amerikā 1850 gados, tad par to sēdināja cietumā ... īstenībā mums ir darīšana ar krimināliem noziegumiem, bet vēl līdz šim brīdim neviens baņķieris nav iesēdināts cietumā, nodokļu maksātājiem, banku klientiem tiek atņemti miljardiem mārciņu, bet neviens baņķieris nesēž par to cietumā - tas ir apkaunojoši ... es gribētu redzēt arī centrālo banku vadītājus cietumā....tā ir naudas viltošana un parastais cilvēks par to uzreiz dotos uz cietumu"
2)

Atbildēt

Diks

26.06.2013. 07:22

»

Baltbruninieks.lv

Jebkura kredītlīguma priekšmets saņemt naudu. Cipariņi datorā nav nauda, bet gan bankas solījums tos apmainīt pret reālu naudu...


Ir tikai viena atbilde uz šiem šaušalīgajiem faktiem - nu, neņem to kredītu, mīļais draugs, neņem! Krāj zem matrača latiņus un varēsi pēc divdesmit gadiem nopirkt savu personīgo būdiņu, bez mainīgajiem procentiem, bez ierakstiem datoros, ar pilnīgi reālu papīra naudu.

Atbildēt

Pilsonis

26.06.2013. 07:16

Šis raksts der tik kā miglas pūšana ne īpaši gudru pilsoņu acīs

Atbildēt

Baltbruninieks.lv

26.06.2013. 07:14

Jebkura kredītlīguma priekšmets saņemt naudu. Cipariņi datorā nav nauda, bet gan bankas solījums tos apmainīt pret reālu naudu:
1) to pierāda visi banku bankroti kur cilvekiem neskatoties uz cipariņiem datorā tika nozagtas milzīgas summas
2) tā faktiski ir krāpšana īpaši lielos apmēros, kur bankas pat neizpilda līguma priekšmetu (jo līgumā netiek runāts par cipariņu iegūšanu datorā) tādejādi saskaņā ar likumdošanu šie līgumi nav spēkā
3) tiesneši ir nekompetenti, pieņem prettiesiskus lēmumus - kautgan tas neizbrīna, jo ko savādāk gaidīt no cilvekiem kuri ir līdz ausīm parādos?

Vēl viena krāpšanas epizode ir ar mainīgajām procent likmēm, kuras ir totāli prettiesiskas. Tas ir tā pat ja jums frizētavā sniedz pakalpojumu un liek parakstīties ka apmaksāsiet tikai vēl nav zināms cik daudz - tādejādi tik cik frizierim iegribēsies tik arī maksāsiet......

Atbildēt

EMILIJA

26.06.2013. 01:46

Nu kautko nesaprotu,kautkur lasiju ka Zviedriem te nekas vairs nav,vini savu dalu panemusi.., parejais pieder tautiesiem ..un tie ari mus te ..tip ..tip

Atbildēt

Lapas:    2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...