Zviedru MTG lobētās izmaiņas likumā draud ar Latgales „izslēgšanu” no Latvijas mediju telpas
PIETIEK30.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr valdība izstrādā rīcības plānu situācijas uzlabošanai Latgalē, Saeimā ar zviedru mediju giganta Modern Times Group (MTG) lobiju steidzamības kārtā virzītie likuma grozījumi šo Latvijas austrumu reģionu faktiski draud izslēgt no vietējās informatīvās telpas.
Ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbalstu (komisiju vada VL-TB/LNNK deputāte Ināra Mūrniece - attēlā) top izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas ar laiku faktiski atļaus nacionālajiem kanāliem Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) un TV3 iziet no bezmaksas apraides. Latvijas vismazāk attīstītā reģiona – Latgales iedzīvotājiem, par kuriem it kā izrāda rūpes valdība, tas, visticamākais, nozīmēs ierobežotu nacionālo TV kanālu pieejamību.
Ilgstošās kanāla TV3 īpašnieka, zviedru giganta MTG, kura ietekmē līdz ar neseno Konkurences padomes lēmumu nonāks arī LNT, runas par vajadzību viest izmaiņas līdzšinējā bezmaksas apraides režīmā radušas dzirdīgas ausis parlamentā.
Pietiek pētītais liecina, ka steidzamības kārtā Saeimā tiek virzīti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka bezmaksas apraidē būs pienākums pārraidīt tikai sabiedriskās televīzijas kanālus, bet ne privātos nacionālos kanālus. Līdz ar to šādi likuma grozījumi būtībā dos zaļo gaismu MTG biznesa iecerēm panākt, ka TV3 un LNT oficiāli iziet no bezmaksas apraides.
Kā Pietiek norādījuši nozares lietpratēji, šādas likuma izmaiņas īpaši negatīvi var iegriezt Latgales iedzīvotājiem, kuriem, ņemot vērā šī reģiona iedzīvotāju zemo maksātspēju, bezmaksas TV apraide ir būtiska.
Patlaban likums paredz, ka visiem TV operatoriem nacionālie kanāli jāpiedāvā bez maksas. Līdz ar to arī tādi komerckanāli kā TV3 un LNT ir iekļauti vislētākajās kabeļtelevīzijas paketēs, kuras izvēlas lielākā daļa Latgales iedzīvotāju. Ja par šo kanālu retranslēšanu prasīs naudu, arī kabeļoperatoriem no saviem klientiem būs jāprasa lielāka samaksa pat par vislētāko paketi.
Kā Pietiek apliecināja Latgales kabeļtelevīziju operatora Dautkom pārstāvis Andrejs Čemodanovs, viss būs atkarīgs no klientu gatavības maksāt. Pēc viņa teiktā, ja TV3 un LNT prasīs naudu no kabeļoperatora, Dautkom būšot spiests saviem klientiem jautāt, vai viņi ir gatavi maksāt vairāk. Tas varot draudēt ar to, ka vēl vairāk palielināšoties Krievijas mediju ietekme Latgalē, jo kaimiņvalsts kanāli pieejami bez maksas.
Ironiski, ka valdība tikmēr otrdien atbalstīja rīcības plānu situācijas uzlabošanai Latgalē, ar kuru tiek domāts par uzņēmējdarbības attīstību šajā reģionā un nopietnu valsts finansiālo atbalstu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
