Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ceturtdien VAS Privatizācijas aģentūra (PA) akcionāru sapulcei tomēr neizvirzīja amatam aģentūras valdē vairāku Nacionālās apvienības (NA) ministru bijušo biroja vadītāju bez attiecīgas kvalifikācijas Anniju Freimani (attēlā no kreisās kopā ar Gaidi Bērziņu un Baibu Broku).

Apšaubāmā kandidatūra tika bīdīta saimnieciski ietekmīgajā amatā tieši brīdī, kad Ekonomikas ministrija (EM) koalīcijā virza priekšlikumu (to publiskojam raksta beigās) palielināt PA lomu, tai uzticot visu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinējošās institūcijas funkciju, to pārdēvējot par Valsts aktīvu pārvaldības aģentūru.

Freimanes karjera pirms vairākiem gadiem sākās Latvijas Universitātē, kur pasniedzēja un vēlākā tieslietu ministre Baiba Broka viņu izraudzījusies par sekretāri Juridiskās fakultātes administrācijā, Pietiek atminējās LU mācībspēki. PA valdes kandidātes karjera necik tālāk arī nav virzījusies – viņa vēlāk, pateicoties pietuvinātībai Brokas partijai, vadīja ekonomikas ministra, tēvzemieša Jurija Stroda biroju, pēc tam šīs pašas funkcijas pildot laikā, kad Broka un vēlāk Gaidis Bērziņš vadīja Tieslietu ministriju. Pateicoties Brokas protekcijai viņa pirms pāris gadiem vienlaikus ar Olafu Pulku no Vienotības ieguva arī ienesīgu konsultāciju līgumu VAS Pasažieru vilciens.

Viens no NA līderiem Gaidis Bērziņš Pietiek trešdien nenoliedza, ka viņam kāds Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis par publiski mazzināmo trīsdesmitgadnieci Anniju Freimani būtu ieminējies kontekstā ar vakanto PA valdes locekļa amatu. Vienlaikus Bērziņš apgalvoja, ka viņš neesot lūdzis Freimani iekārtot šajā amatā un tas neesot saistīts ar kādu politisko tirgu. "Kāds no zaļajiem zemniekiem man prasīja rekomendācijas, un es atbildēju, ka viņa īsu brīdi vadīja manu biroju [Tieslietu ministrijā]. Līdz ar to no organizatoriskā viedokļa viņa [Annija Freimane] ir cilvēks ar spējām, bet kā juristi es viņu vērtēt nevaru, jo neesmu saskāries šādā aspektā," skaidroja Bērziņš.

Ekonomikas ministre Reizniece-Ozola trešdienas pievakarē atteicās apstiprināt, ka pieņēmusi lēmumu par Freimanes virzīšanu, komentārus solot pēc tam, kad tiks pieņemti lēmumi. Savukārt ceturtdien, kā izriet no nule publicētās oficiālās informācijas par akcionāru sapulci, Freimane uz valdes locekļa amatu tomēr netika izvirzīta un apstiprināta.

PA ir akciju sabiedrība, kuras valstij piederošo kapitāldaļu turētāja ir EM. Parasti akciju turētāja pārstāvji dažādās valsts kapitālsabiedrībās ir ministriju valsts sekretāri vai to vietnieki, - tas ministriem ļauj formāli norobežoties no politiski izraudzītu kandidātu bīdīšanas, apgalvojot, ka procesā neesot bijuši iesaistīti un par aizkulišu vienošanām neko nezinot. Tomēr PA akciju turētāja pārstāvis saskaņā ar privatizācijas likumu ir ekonomikas ministrs, līdz ar to Freimanes kandidatūra apstiprināšanai akcionāru sapulcē būtu bijusi jāvirza pašai ekonomikas ministrei.

Tiek uzskatīts, ka lielā mērā Freimanei durvis uz labi atalgotiem amatiem paver viņas ietekmīgais tēvs – Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Freimanis, kuram daudzi šādā veidā vēlas izdarīt pakalpojumu, kā arī attiecības ar ietekmīgiem cilvēkiem – jaunā sieviete iecienījusi Rīgas dārgākos restorānus, kur darbdienu vidū redzēta arī partiju sponsoru sabiedrībā. Tieši tuvu attiecību uzturēšana, kalpojot par "pastnieku" starp politiķiem, amatpersonām un uzņēmējiem, pēc avotu teiktā, ir Freimanes otrs trumpis.

LTV raidījums De facto nesen publiskoja slepeni ierakstītas sarunas, kurās bijusī prokurore Irina Bogdanova par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Freimani izsakās: "Es tev saku, (Juris) Freimanis ir ļoti vecs buks. Viņš ir tik jau, kā saka, ar pieredzi. Viņš pasniedzējs bijis universitātē. Viņš tās izejas baigi zina. Ja viņam samaksā, ja viņam samaksā, viņš pilnīgi izdarīs, kā vajag. Viņš uztaisīs melnu par baltu, ko puse neizdarīs."

PROJEKTS

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA

SĒDES PROTOKOLS

Rīgā

Nr.

2015.gada __________

Par valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūciju

____________________________________________________

(...)

  • ·Pieņemt zināšanai ekonomikas ministres iesniegto informatīvo ziņojumu „Par valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūciju”.
  • ·Konceptuāli atbalstīt, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 22.panta otrajā daļā noteikto koordinācijas institūcijas uzdevumu izpildi nodrošinās valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
  • ·Atbalstīt Privatizācijas aģentūras firmas maiņu uz valsts akciju sabiedrību „Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra”.
  • ·Ņemot vērā informatīvā ziņojuma IV sadaļā minēto, Ekonomikas ministrijai sagatavot un virzīt izskatīšanai Ministru kabineta 2015.gada 3.marta sēdē kā Ministru kabineta lietu :
  • ·likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, saskaņojot ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju;
  • ·likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, saskaņojot ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju;
  • ·likumprojektus, kas nepieciešami, lai grozītu likumos minēto Privatizācijas aģentūras firmu, to saskaņojot ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju:

4.3.1. „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”;

4.3.2. „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”;

4.3.3. „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”;

4.3.4. „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””;

4.3.5. „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””;

4.3.6. „Grozījumi likumā „Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību””;

4.3.7. „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””;

4.3.8. „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””;

4.3.9. „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.

Ministru prezidente                                                                                 L.Straujuma

Valsts kancelejas direktore                                                                     E.Dreimane

Iesniedzējs:

Ekonomikas ministre                                                                     D.Reizniece-Ozola

Vīza: valsts sekretārs                                                                                 M.Lazdovskis

19.02.2015. 12:23

288

Spaliņa

67013110, [email protected]

 

Informatīvais ziņojums

Par valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūciju

I Vispārīga informācija

2015. gada 1.janvārī ir stājies spēkā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likums). Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.

Kapitālsabiedrību pārvaldības likums ir rezultāts jau 2010.gadā uzsāktajai publiskas personas komercdarbības un kapitāla daļu pārvaldības reformai. Šīs reformas ietvaros Ministru kabinets 2012.gadā pieņēma Publiskas personas komercdarbības koncepciju un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju, kas tika izstrādātas, ievērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīnijās noteiktos principus.

Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu.

Kapitālsabiedrību pārvaldības likums paredz koordinācijas institūcijas izveidošanu, kas būs specializējusies valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības jautājumos. Koordinācijas institūcija sadarbosies ar visiem kapitāla daļu turētājiem, kā arī kapitālsabiedrībām un valsts pārvaldes institūcijām, ar nolūku veicināt kapitāla daļu pārvaldību Latvijā atbilstoši labas korporatīvās pārvaldības prakses piemēriem un starptautiski atzītām vadlīnijām.

Koordinācijas institūcijai nav paredzēts nodot turējumā valsts kapitāla daļas, jo Kapitālsabiedrību pārvaldības likums neparedz tiešu valsts kapitāla daļu pārvaldības centralizāciju. Izveidojot Koordinācijas institūciju, nav paredzēts mainīt esošos valsts kapitāla daļu turētājus kapitālsabiedrībās, vienlaikus ar koordinācijas institūcijas starpniecību tiks pilnveidota līdz šim dažādā valsts kapitāla daļu pārvaldības prakse Latvijā.

Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 22.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka valsts pārvaldes iestādi, kas pilda šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi (turpmāk – Koordinācijas institūcija). Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumu 2.punkta 1.apakšpunktu Ministru kabinetam koordinācijas institūcija ir jānosaka līdz 2015.gada 1.martam.

Ekonomikas ministrijai ar Ministru prezidenta 2014.gada 10.novembra rezolūciju Nr.12/2014-JUR-218 un saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 „Ministru kabineta kārtības rullis” 234.punktu ir uzdots sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 22.panta pirmajā daļā minēto tiesību aktu projektu, attiecīgi nodrošinot pārejas noteikumu 2.punkta 1.apakšpunktā Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildi. 

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka efektīva Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma ieviešana ir arī svarīga Latvijas OECD pievienošanās procesa kontekstā, jo šī procesa ietvaros 2014.gada laikā tika veikts Latvijas valsts kapitāla daļu pārvaldības politikas atbilstības izvērtējums OECD vadlīnijām valsts kapitālsabiedrību pārvaldībai (OECD Guidelines on Corporate Governance of State-Owned Enterprises). Izvērtējumā konstatēts, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pieņemšana tuvina Latvijas valsts kapitāla daļu pārvaldības atbilstību OECD vadlīnijās noteiktajām prasībām, taču izšķiroši svarīga ir likumā noteiktā ieviešana praksē, tādēļ līdz šā gada 30.jūnijam Latvijai ir uzdots sagatavot un iesniegt informāciju OECD par likuma ieviešanas praktiskajiem aspektiem, tajā skaitā koordinācijas institūcijas izveidi un darbības uzsākšanu.

II Koordinācijas institūcijas uzdevumi

Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 22.panta otrajai daļai koordinācijas institūcijas veiks šādus uzdevumus:

1) izstrādās kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas;

2) sniegs valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, peļņas rādītājiem, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem;

3) konsultēs Ministru kabinetu, publiskas personas kapitāla daļu turētājus un kapitālsabiedrības par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem;

4) organizēs kapitāla daļu turētāju pārstāvju un valsts pārvaldes institūciju locekļu apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos;

5) nodrošinās to, ka tiek publiskota aktuāla informācija par valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, kā arī tiek sagatavots ikgadējs publisks pārskats par valstij piederošajiem aktīviem;

6) sniegs atzinumu Ministru kabinetam par valsts līdzdalības iegūšanu, saglabāšanu vai izbeigšanu, kā arī pēc atvasinātas publiskas personas pieprasījuma sniegs viedokli par attiecīgās atvasinātās publiskās personas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu noteiktā kapitālsabiedrībā;

7) atbilstoši kompetencei izstrādās un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs Ministru kabinetam apstiprināšanai tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

8) veiks citus uzdevumus, kas noteikti šajā likumā un citos tiešās pārvaldes iestādes darbību regulējošos likumos.

Koordinācijas institūcijas veicamās darbības 2015.gadā

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajā Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajiem termiņiem koordinācijas institūcijai 2015.gadā ir jāveic šādi uzdevumi:

Termiņš

Uzdevums

Līdz 2015.gada 1.maijam

Līdz 2015.gada 26.jūnijam

Sagatavotlikuma pārejas noteikumos uzskaitīto Ministru kabineta noteikumu projektuiesniegšanu izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekti, kas jāizstrādā:

-kārtība, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome,

- kārtība, kādā vērtējami kapitālsabiedrības darbības rezultāti un finanšu rādītāji,

- kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), prognozējama peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, kā arī valsts kapitāla daļu turētāja rīcību, izlietojot valsts kā dalībnieka (akcionāra) tiesības lemt par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu,

- publiskas personas kapitālsabiedrības tipveida statūti,

- nosaka kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaita noteikšanai nepieciešamos sabiedrības lielumu raksturojošos rādītājus,

- kārtība, kādā tiek pārdotas kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļas.

Saskaņotie Ministru kabineta noteikumu projekti jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.(Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka līdz 2015.gada 1.jūlijam jābūt izdotiem.)

Līdz 2015.gada 30.jūnijam

Līdz 2015.gada 1.novembrim

Līdz 2015.gada 23.decembrim

Iepirkt pētījumupar vidējās atlīdzības apmēriem valdes locekļiem privātajā sektorā.

Uz iepriekšminētā pētījuma pamata sagatavot un iesniegt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikuma projektu par maksimālajiem ikmēneša atlīdzības apmēriem publisko personu kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļiem.

Iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē Ministru kabineta noteikumu projektspar maksimālo mēneša atlīdzības apmēru valdes un padomes loceklim, ņemot vērā vidējo atalgojuma apmēru un sociālās garantijas vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas.

(Ministru kabinetam noteikumi ir jāizdod līdz 2016.gada 1.janvārim.)

Līdz 2015.gada 1.septembrim

Sagatavot un iesniegt Ministru kabinetam un Saeimaipirmo centralizēto publisko pārskatu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām par 2014.gadu. Un arī to publiskot savā mājaslapā.

Līdz 2015.gada 1.novembrim

Izstrādā un apstiprina vismaz piecas vadlīnijassaistībā ar valsts kapitālsabiedrību (kapitāla daļu) pārvaldīšanu, ko nosaka likums.

  • ·valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijas(līdz šī dokumenta izstrādei kapitāla daļu turētāji, kapitālsabiedrības un to izpildinstitūcijas var pildīt likumā noteiktos uzdevumus bez koordinācijas institūcijas izstrādātām vadlīnijām);
  • ·kapitālsabiedrības, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, darbības rezultātu izvērtēšanas metodes(līdz šī dokumenta izstrādei kapitāla daļu turētāji, kapitālsabiedrības un to izpildinstitūcijas var pildīt likumā noteiktos uzdevumus bez koordinācijas institūcijas izstrādātām vadlīnijām);
  • ·informācijas publiskošanas vadlīnijas valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem(līdz šī dokumenta izstrādei kapitāla daļu turētāji, kapitālsabiedrības un to izpildinstitūcijas var pildīt likumā noteiktos uzdevumus bez koordinācijas institūcijas izstrādātām vadlīnijām);
  • ·vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas(līdz šī dokumenta izstrādei kapitāla daļu turētāji, kapitālsabiedrības un to izpildinstitūcijas var pildīt likumā noteiktos uzdevumus bez koordinācijas institūcijas izstrādātām vadlīnijām);
  • ·kārtību, kādā koordinācijas institūcijai sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu ikgadējo publisko pārskatu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām.

Līdz 2015.gada 1.decembrim

(Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija - Ministru kabinets, pašvaldības dome - līdz 2016.gada 1.janvārim pieņem lēmumu par tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībās)

Sniedz atzinumupar valsts kapitāla daļu turētāju sagatavotajiem pirmreizējiem vērtējumiem par valsts līdzdalības atbilstību publiskās personas komercdarbības nosacījumiem un koordinē to iesniegšanuizskatīšanai Ministru kabinetā.

Pēc atvasinātas publiskas personas pieprasījuma sniedz viedokli par attiecīgās atvasinātās publiskās personas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu noteiktā kapitālsabiedrībā.

Pastāvīgi

Koordinācijas institūcijas izvirzītajiem pārstāvjiem piedalīties valdes un padomes locekļu nominācijas komisijās (valsts pārstāvju organizētās nevis pašvaldības).

Likumā noteiktums, ka valsts kapitālsabiedrībās padomes var tikt izveidotas no 2016.gada 1.janvāra.

Pastāvīgi

Sniedz valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, peļņas rādītājiem, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem.

Pastāvīgi

Konsultē Ministru kabinetu, publiskas personas kapitāla daļu turētājus un kapitālsabiedrības par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem.

Pastāvīgi

Organizē kapitāla daļu turētāju pārstāvju un valsts pārvaldes institūciju locekļu apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos.

Pastāvīgi

Sadarbība ar OECD, Eiropas Komisiju un citām organizācijām attiecībā uz kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem.

Pastāvīgi

Izveido interaktīvu mājaslapu internetā — datubāzi, kurā pieejama aktuālā informācija par valsts kapitāla daļām un to pārvaldību, korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un atsevišķiem pārvaldības aspektiem.

Pastāvīgi

Likumā noteiktās konsultatīvās padomes izveide iesaistīto pušu viedokļu un priekšlikumu uzklausīšanai. Konsultatīvās padomes personālsastāvu un nolikumu apstiprina koordinācijas institūcija.

III Institūcija, kas nosakāma par koordinācijas institūciju

    Izvērtējot valsts pārvaldes iestāžu pieejamos resursus, līdzšinējo pieredzi valsts kapitāla daļu pārvaldības jautājumu risināšanā, kā arī ievērojot Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktos koordinācijas institūcijas uzdevumus, Ministru kabinetam tiek piedāvāti divi varianti, kuras institūcijas varētu pildīt koordinācijas institūcijas uzdevumus:

  • ·Valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – Privatizācijas aģentūra);
  • ·Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk - PKC).

Risinājuma variantu salīdzinājums – pozitīvie un negatīvie aspekti

Risinājuma variants

Pozitīvie aspekti

Negatīvie aspekti

Privatizācijas aģentūra

  • ·Ir uzkrāta ievērojama pieredze valsts kapitāla daļu pārvaldības un atsavināšanas jomā (tajā skaitā SIA „Lattelecom”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, AS „Citadele banka, AS „Reverta” pārvaldība u.c.).
  • ·Aktīva dalība valsts kapitāla daļu reformas sagatavošanā, ieviešanā 2010.-2015.gads.
  • ·Nav nepieciešams veidot jaunu institūciju (izmaksu ekonomija).
  • ·Papildus funkciju pildīšanu varētu uzsākt nekavējoties pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Kapitālsabiedrību pārvaldes likumā un Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas.
  • ·Sākotnējam periodam ir cilvēkresursi – speciālisti ir ar augstu kvalifikācijas līmeni.
  • ·Pirmajā darbības gadā ir iespēja segt izdevumus no Privatizācijas aģentūras rezerves fonda (nepieciešami grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” saistībā ar rezerves fondu).
  • ·Ir nepieciešamā infrastruktūra, atbilstošs tehniskais nodrošinājums (telpas un nepieciešamais aprīkojums).
  • ·Starptautiskās sadarbības pieredze kapitāla daļu pārvaldības jomā un kontakti (OECD, Eiropas Komisija). Darbs pie OECD veiktā Latvijas valsts kapitāla daļu pārvaldības politikas atbilstības izvērtējuma OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīnijām (OECD Guidelines on Corporate Governance of State-owned Enterprises).
  • ·Racionāla resursu izmantošana, ņemot vērā, ka Privatizācijas aģentūras darba apjoms turpmākajos gados samazināsies.
  • ·Privatizācijas aģentūras juridiskā statusa maiņa - pārveidošana par tiešo pārvaldes iestādi vai publisku aģentūru līdz 2019.gada 1.janvārim.
    • ·Lai Privatizācijas aģentūru noteiktu par koordinācijas institūciju nepieciešams grozīt Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, jo šobrīd likuma 22.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka par koordinācijas institūciju var noteikt valsts pārvaldes iestādi.
    • ·Privatizācijas aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kas sniegtu atzinumus citām valsts kapitālsabiedrībāmpar to darbību.
    • ·Privatizācijas aģentūras kapitāla daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija, kas ir nozares ministrija un politikas veidotājs.

Pārresoru koordinācijas centrs

  • ·Nav nepieciešams veidot jaunu iestādi.
  • ·PKC ir uzkrāta pieredze - 2,5 gadus koordinēta valsts kapitālsabiedrību reforma un vadīta valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšana.
  • ·PKC nav interešu konflikta, jo PKC nav kapitāla daļu turētājs vai nozaru politikas veidotājs.
  • ·Kapitālsabiedrību turētāji ir 11 ministrijas un trīs citas institūcijas, līdz ar to koordinācijas institūcijas uzdevumiem  ir horizontāls uzdevums, kas atbilst PKC pārresoriskajam darbības raksturam.
  • ·Lai PKC noteiktu par koordinācijas institūciju, nav nepieciešams grozīt Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu.
    • ·PKC sākotnēji tika veidots kā koordinators valsts attīstības plānošanas sistēmas darbības jautājumos. PKC darbībai ir uzsvars uz politikas plānošanu, bet koordinācijas institūcijas uzdevumi ietver praktisku rīcību saistībā ar kapitālsabiedrību pārvaldību.
    • ·Finansējums Koordinācijas institūcijai 2015.gadam valsts budžetā nav paredzēts.
    • ·PKC nav praktiskas pieredzes un padziļinātu zināšanu valsts kapitāla daļu ikdienas pārvaldības jomā, tajā skaitā komercdarbības mērķu noteikšanā un kontrolē, valdes un padomes locekļu atlasē utt.
    • ·Nav nepieciešamās infrastruktūras, atbilstoša tehniskā nodrošinājuma (telpas un nepieciešamais aprīkojums), ja tiktu piesaistīti papildus darbinieki. Jau šobrīd Valsts kanceleja sniedz PKC atbalsta funkcijas.
 

Privatizācijas aģentūra ir sniegusi atbalstu Ekonomikas ministrijai ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības un komercdarbības reformu saistīto politikas plānošanas dokumentu un attiecīgu normatīvo aktu projektu izstrādē. Tāpat arī Privatizācijas aģentūra ir aktīvi līdzdarbojusies OECD darba grupā par valsts kapitāla pārvaldīšanas un privatizācijas praksi (Working party on State Ownership and Privatisation Practise) kopš 2011.gada, kā arī strādājusi pie OECD veiktā Latvijas valsts kapitāla daļu pārvaldības politikas atbilstības izvērtējuma OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīnijām (OECD Guidelines on Corporate Governance of State-owned Enterprises). Līdz ar to Privatizācijas aģentūras darbinieki, kas ir bijuši iesaistīti iepriekš minētajos projektos ir uzkrājuši lielu pieredzi un zināšanas publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jomā, tajā skaitā iepazinušies ar OECD labās prakses piemēriem un citu valstu pieredzi, ko varētu izmantot koordinācijas institūcijai noteikto uzdevumu izpildei.

Cita starpā viens no Privatizācijas aģentūras pamatuzdevumiem ir atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem veikt valsts kapitāla daļu privatizāciju un atsavināšanu, kuras ietvaros valsts vārdā tā pārvalda attiecīgās kapitāla daļas, t.sk. kopā ar citiem dalībniekiem (akcionāriem) . Piemēram, pašlaik Privatizācijas aģentūras turējumā atrodas privatizācijai nodotas valsts kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Latvijas Mobilais Telefons” un sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Lattelecom”. Tāpat valsts ar Privatizācijas aģentūras starpniecību ir realizējusi valsts atbalstu citos uzņēmumos, t.i., akciju sabiedrībā „Reverta”, akciju sabiedrībā „Citadele banka” un sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Hiponia”.

Izvērtējot koordinācijas institūcijas risinājuma variantu pozitīvos un negatīvos aspektus, ņemot vērā to, ka Privatizācijas aģentūra ir uzskatāma par profesionālu valsts aktīvu pārvaldītāju un arī atsavinātāju, kā arī iepriekš minētos faktus par Privatizācijas aģentūras līdzdalību publisko personu kapitāla daļu pārvaldības reformas izstrādē un sadarbībā ar OECD, tad būtu pamatoti uzskatīt, ka Privatizācijas aģentūra kā koordinācijas institūcija varētu veikt Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktos uzdevumus efektīvi un kompetenti.

Rekomendācija: Konceptuāli atbalstīt Privatizācijas aģentūru kā Koordinācijas institūciju.

IV Problēmjautājumi

  • ·Lai Privatizācijas aģentūru varētu noteikt par koordinācijas institūciju, nepieciešams grozīt Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 22.panta pirmo daļu, paplašinot institūciju loku, ko Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt par koordinācijas institūciju, tajā skaitā atļaujot par koordinācijas institūciju noteikt valsts kapitālsabiedrību.

Šobrīd Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 22.panta pirmā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka valsts pārvaldes iestādi, kas pilda šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi.

Tāpat arī būtu nepieciešams paredzēt, ka koordinācijas institūcijai noteikto uzdevumu izpilde tiek finansēta no valsts budžeta, ņemot vērā to, ka tie ir uzskatāmi par valsts pārvaldes uzdevumiem un valsts kopumā ir atbildīga par šo uzdevumu veikšanu.

  • ·Koordinācijas institūcijai 2015.gada valsts budžetā nav paredzēts finansējums. Taču gadījumā, ja par koordinācijas institūciju tiek noteikta Privatizācijas aģentūra, tad koordinācijas institūcijas izdevumi 2015.gadā varētu tikt segti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no rezerves fonda līdzekļiem, kas izveidots, pamatojoties uz likumu „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums). Šādu nosacījumu arī jāparedz Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumos.

Saskaņā ar Privatizācijas likuma 6.panta trešo daļu ienākumi no valsts īpašuma objektu privatizācijas ieskaitāmi valsts budžetā. Pirms ienākumu ieskaitīšanas valsts budžetā no tiem atskaita Ministru kabineta noteiktos privatizācijas izdevumus, kā arī ieskaitījumu 10 procentu apmērā rezerves fonda veidošanai. Atbilstoši minētā likuma 11.panta trešajai daļai Privatizācijas aģentūra ir šā likuma 6.panta trešajā daļā noteiktā rezerves fonda turētāja. Rezerves fonda līdzekļi ir izmantojami valsts īpašuma privatizācijas procesa (pirkuma līgumu atcelšana, atpakaļpirkuma veikšana, nodokļu parādu kapitalizācija, denacionalizācija un citi izdevumi), privatizācijas sertifikātu piešķiršanas, dzēšanas un apgrozības procesa, valsts kapitāla daļu atsavināšanas un valsts dzīvojamo māju privatizācijas, atsavināšanas un apsaimniekošanas procesa organizatoriskajam nodrošinājumam atbilstoši Ministru kabineta reglamentētajiem nosacījumiem un kārtībai.

Vienlaikus būtu izdarāmi arī grozījumi Privatizācijas likumā, kas paredzētu, ka rezerves fonda līdzekļi izmantojami arī Kapitālsabiedrības pārvaldības likumā noteikto koordinācijas institūcijas uzdevumu izpildes nodrošināšanai pirmajā tās darbības gadā. Tāpat arī grozījumos būtu jāparedz mehānisms lielāku uzkrājumu veidošanai rezerves fondā, nosakot, ka visi ienākumi no valsts īpašuma privatizācijas, pēc Ministru kabineta noteiktajā kārtībā aprēķināto normatīvo atskaitījumu veikšanas Privatizācijas aģentūrai, ieskaitāmi rezerves fondā. Rezerves fondā tiks uzkrāti līdzekļi valsts pārvaldes uzdevumu izpildes finansēšanai, privatizācijas procesa pabeigšanai nākamajiem periodiem, kad paredzams, ka ienākumi vēl būtiski samazināsies.

  • ·Privatizācijas aģentūra tika dibināta 1994.gada 22.aprīlī kā bezpeļņas organizācija, bet 2004.gada 1.novembrī tā kļuva par valsts akciju sabiedrību un tika ierakstīta komercreģistrā. Privatizācijas aģentūras pamatdarbība ir saistīta ar valsts īpašuma privatizāciju un noslēgto privatizācijas līgumu kontroli. Laika gaitā Privatizācijas aģentūrai tika deleģēts pildīt citus pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar privatizācijas sertifikātu aprites administrēšanu, valsts kapitāla daļu atsavināšanu un valsts kapitāla pārvaldīšanu, kā arī valsts dzīvojamo māju (dzīvokļu) privatizāciju, atsavināšanu un dzīvojamo māju pārvaldīšanu līdz to nodošanai pašvaldībām vai dzīvokļu īpašniekiem. Sākot ar 2009.gadu Privatizācijas aģentūru valsts izmanto kā instrumentu valsts atbalsta jautājumu realizēšanai, t.i., akciju sabiedrībā „Citadele banka”, akciju sabiedrībā „Reverta” un vēlāk arī sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Hiponia”. Līdz ar to kopš Privatizācijas aģentūras dibināšanas 1994.gadā būtiski ir mainījušies tās veiktie uzdevumi un attiecīgi tās firma neatbilst tās veiktajiem uzdevumiem. Ņemot vērā arī to, ka Privatizācijas aģentūrai būtu nododama koordinācijas institūcijas uzdevumu izpilde, būtu nepieciešams arī mainīt Privatizācijas aģentūras firmu uz saturiski atbilstošāku nosaukumu, kas ietvertu visas tās darbības jomas, proti, uz valsts akciju sabiedrību „Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra”. Tādēļ nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Privatizācijas likumā, kā arī citos likumos, kas svarīgi Privatizācijas aģentūras tai deleģēto uzdevumu izpildē, kuros ir minēts Privatizācijas aģentūras firma (nosaukums), precizējot to uz jauno firmu (Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”, likumā „Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”, likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, Zemesgrāmatu likumā).
  • ·Lai varētu nodrošināt Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma efektīvu ieviešanu atsevišķu normu ieviešanai būtu jābūt pakāpeniskākai, piemēram, attiecībā uz vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādi, informācijas publiskošanas prasībām, centralizēta publiskā pārskata sagatavošanu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām par iepriekšējo gadu, koordinācijas institūcijas līdzdalību dažādu jautājumu risināšanā. Ar likuma spēkā stāšanās brīdi šos uzdevumus uzreiz nav iespējams izpildīt. Daļai Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā minēto uzdevumu ieviešanai vai pārejai uz jauno regulējumu ir noteikts pārejas periods, savukārt atsevišķu uzlabojumu ieviešanai pārejas periods nav noteikts, piemēram, nepieciešams noteikt termiņu, līdz kuram publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām jāizstrādā vidēja termiņa darbības stratēģija, nav noteikts termiņš, līdz kuram koordinācijas institūcijai ir jāizveido interaktīva mājaslapa internetā — datubāze, kurā pieejama aktuālā informācija par valsts kapitāla daļām un to pārvaldību, korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un atsevišķiem pārvaldības aspektiem.

Tāpat arī sākotnēji nebija ņemts vērā, ka koordinācijas institūcijai būs jāpiesaista papildus personāls, tādēļ nepieciešams grozīt Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumus, lai noteiktu, ka koordinācijas institūcijai nav jānodrošina uzreiz visu likumā noteikto uzdevumu izpilde, bet gan atsevišķiem uzdevumiem nosakot, ka tie ir jāsāk pildīt no kāda konkrēta datuma.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumos precizēt, kā tiek ieviestas un izpildītas jaunās prasības gan publisko personu kapitālsabiedrībās, gan attiecībā uz koordinācijas institūcijas iesaisti. Vienlaikus būtu veicami arī citi precizējumi Kapitālsabiedrību pārvaldes likuma tekstā, kas padarītu likuma ieviešanu efektīvāku un novērstu šobrīd konstatētās nepilnības, piemēram, saistībā ar kapitālsabiedrību starpperiodu pārskatu sagatavošanas prasībām, saistībā ar mantiskā ieguldījuma novērtēšanu reorganizācijas procesā, saistībā ar kapitāla daļu pārdošanas sākotnējās vērtības noteikšanu u.c.

V Priekšlikumi turpmākajai rīcībai

  • ·Konceptuāli atbalstīt, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 22.panta otrajā daļā noteikto koordinācijas institūcijas uzdevumu izpildi nodrošinās Privatizācijas aģentūra pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
  • ·Atbalstīt Privatizācijas aģentūras firmas maiņu uz valsts akciju sabiedrību „Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra”.
  • ·Ņemot vērā informatīvā ziņojuma IV sadaļā minēto, Ekonomikas ministrijai sagatavot un virzīt izskatīšanai Ministru kabineta 2015.gada 3.marta sēdē kā Ministru kabineta lietu :
    • · likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, saskaņojot ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju;
    • ·likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, saskaņojot ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju;
    • ·likumprojektus, kas nepieciešami, lai grozītu likumos minēto Privatizācijas aģentūras firmu, to saskaņojot ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju:

3.3.1. „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”;

3.3.2. „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”;

3.3.3. „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”;

3.3.4. „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””;

3.3.5. „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””;

3.3.6. „Grozījumi likumā „Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību””;

3.3.7. „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””;

3.3.8. „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””;

3.3.9. „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.

Ekonomikas ministre                                                                   D.Reizniece-Ozola

Vīza: valsts sekretārs                                                                              M.Lazdovskis

19.02.2015. 17:42

3223

Spaliņa

67013110, [email protected]

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...