ZZS propagandas avīzē izmantoti četrus gadus seni Jurkāna izteikumi, lai krāptu vēlētājus un izpalīdzētu Truksnim
PIETIEK30.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gatis Truksnis ir cienījams pretendents uz Jūrmalas mēra amatu un mūsdienīgs politiķis, kas uz vēlēšanām iet ar savu profesionāļu komandu, - ja ticēt Zaļo un zemnieku savienības krievu valodā izdotajai propagandas avīzei, kas tiek dalīta Jūrmalā, šādu atbalstu Truksnim pauž bijušais politiķis Jānis Jurkāns. Taču izrādās, ka ZZS vēlas vēlētājus nedaudz piekrāpt, - šis atbalsts datējams ar četrus gadus senu pagātni.
„Tas bija pirms četriem gadiem. Toreiz es domāju, ka visa tā komanda ir atbalstāma. Bet tas bija toreiz. Tagad ir pagājuši četri gadi, un nu sanāk, ka es esmu iesaistīts tādā tā kā politiskā korupcijā. Es šodien nekad neapgalvotu to un neaģitētu, ko es darīju pirms četriem gadiem. Tas, ka viņi to dara, es saskatu, ka tā ir milzīga krāpšanās. Viņi jau tagad krāpj vēlētāju. Ko tad viņi darīs, kad atkal nonāks pie varas?! Turpinās krāpties. Šausmīgi nesmuki,” – šādi Jurkāns otrdien Pietiek komentēja ZZS propagandas avīzē atrodamo informāciju par viņa kvēlo atbalstu Truksnim.
Tiesa, ne ar kādu iesniegumu pie krāpniekiem Jurkāns vērsties negatavojoties: „Ja es dzīvotu tiesiskā valstī, tad es panāktu to, ka viņus vispār noņem no trases. Tādai komandai, kas tādiem paņēmieniem grib nokļūt pie varas, viņiem tur nav vietas. Bet es zinu, ka Latvijā nekas tamlīdzīgs nevar notikt. Tāpēc es vēršos pie žurnālistiem, jo ir maz laika. Ja žurnālisti sāks par to runāt un rakstīt, tad varbūt sadzirdēs kāds no tiem 20 000 cilvēku, kas šo avīzi ir saņēmuši.”
Savukārt ZZS vadība jau tradicionāli apgalvo, ka neko ne par kādām vietējām priekšvēlēšanu aktivitātēm nezinot. „Es jums nemācēšu pateikt, jo katra pašvaldība darbojas atsevišķi,” – tas bija viss, ko Pietiek saistībā ar šo gadījumu varēja pateikt ZZS Saeimas frakcijas sekretāre Ieva Anševica.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
