Iesaki rakstu: 
Lai nekavētu 2011. gada budžeta pieņemšanu, pagaidu politiskais kompromiss sestdienas vakarā tika panākts, tomēr tā cena ilgtermiņā varētu apdraudēt valdības koalīcijas stabilitāti. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbildības jomas iznesīs lielāko daļu – tuvu četrām piektdaļām – no izdevumu samazinājuma valsts budžetā, un ZZS valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis pēc septiņu stundu debatēm koalīcijā Pietiek atzina, ka zaļie zemnieki nav sagaidījuši no Vienotības solidāru attieksmi. Vienlaikus viņš uzskata, ka ZZS ir parādījusi „politisko briedumu”, ejot uz kompromisiem. ZZS sarunu vedēji, kuri šo stundu laikā telefoniski vairākkārt sazinājušies ar Aivaru Lembergu, neslēpa, ka viņš šiem kompromisiem nav piekritis un ir palicis neapmierināts.
ZZS prasītos aprēķinus budžeta konsolidācijas pasākumiem, tostarp arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes izmaiņām un šī nodokļa ieņēmumu pārdalei starp pašvaldību un valsts budžetiem esot saņēmusi tikai naktī no piektdienas uz sestdienu, Pietiek informēja Ventspils domes izpilddirektora vietniece Kristīne Krasovska, kura koalīcijas sarunās pārstāv Lemberga vadīto Latvijai un Ventspilij.
„Mēs Ventspilī tā neesam pieraduši strādāt,” viņa uzsvēra. Zaļajiem zemniekiem esot palicis iespaids, ka viņiem sniegtā informācija tiek dozēta. ZZS bija aicinājusi atlikt lēmuma pieņemšanu un turpināt diskusijas pirmdien, tomēr premjers un finanšu ministrs uzsvēruši, ka lēmums jāpieņem jau sestdienas vakarā, lai Finanšu ministrijas ierēdņi var sākt darbu pie budžeta paketes, citādāk katrs nokavētais mēnesis, neiesniedzot budžetu Saeimā, kā plānots, 7. decembrī, izmaksāšot 30 miljonus latu. „Mēs uz to negribējām iet,” atzina Krasovska.
Lielāko daļu smago septiņu stundu sarunu sestdien bija aizņēmusi vienošanās par IIN likmes pazemināšanu no līdzšinējiem 26% uz 25% un šo ieņēmumu pārdali starp pašvaldību un valsts budžetiem. Ieņēmumi no IIN sastāda būtisku daļu pašvaldību budžetos, un, lai gan līdzšinējo 80% vietā tagad pašvaldībām paliks 82% šo ieņēmumu, ZZS, kurā ir liela pašvaldību līderu ietekme, ar kompromisu nav mierā. No atsevišķiem Vienotības sarunu vedējiem, piemēram, ekonomikas ministra Arta Kampara izskanēja, ka kompromisa panākšanu traucēja nevienprātība pašā ZZS. Atšķīrušās abu ZZS reģionālo sadarbības partiju Latvijai un Ventspilij un Liepājas partijas intereses.
Ne Ventspils mērs Lembergs, ne Liepājas mērs Uldis Sesks koalīcijas sarunās nebija klāt. „Mēs mēģinājām pārliecināt, ka šobrīd tiek glābts sociālais budžets un četras pašvaldības – Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Liepāja – uz citu pašvaldību rēķina,” uzskata Krasovska. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) Pietiek apstiprināja, ka pēc ZZS prasības budžeta likumā tiks saglabāta norma, ka pašvaldībām tiek garantēts – ja 92% apmērā nepildās plānotie nodokļu ieņēmumi, valsts tos kompensē.
Lai gan valdība ir izvēlējusies lauvas tiesu no konsolidācijas pasākumiem panākt nevis uz izdevumu samazināšanas, bet uz ieņēmumu palielinājuma rēķina (kopumā gandrīz 157 miljoni), ceļot nodokļus, 88 miljoni latu tiks konsolidēti uz izdevumu rēķina (78,9 miljoni valsts budžetā un 9,8 miljoni pašvaldību budžetos).
Tieši ZZS atbildības jomas iznesīs lielāko daļu no izdevumu samazinājuma valsts budžetā. Kopumā no plānotajiem 78,9 miljoniem latu nedaudz vairāk kā 58 miljoni tiks ņemti no ZZS ministrijām, vissāpīgāk skarot satiksmi (18,2 miljoni), labklājību (11,4 miljoni pamatbudžetā un 5,7 miljoni speciālajā jeb sociālajā budžetā), veselību (12,3 miljoni), zemkopību (5,4 miljoni) un izglītību (4 miljoni).
Tādējādi riski valdības ilgtermiņa stabilitātei tika ielikti jau tās izveides gaitā, kad ZZS tika pie ministrijām (veselības, izglītības, satiksmes, labklājības), par kurām jau iepriekš bija zināms, ka tieši tajās būs jāmeklē lauvas tiesa budžeta konsolidācijas iespēju un jāveic būtiskas reformas.
Budžeta konsolidācijas gaitā arī aizmirstas tās politiskās vienošanās, kas tika panāktas valdības izveides sarunās, valdības deklarācijā ierakstot apņemšanos saglabāt samazināto PVN likmi medikamentiem un medicīnas precēm. Paaugstinot samazināto PVN likmi medikamentiem no 10% uz 12%, budžetā nākamgad plānots iegūt 7,2 miljonus latu. Vēl 208 149 latus budžetā plānots iegūt, paaugstinot samazināto PVN likmi medicīnisko ierīču un medicīnas preču iegādēm no 10% uz 12%.
Tas, ka ZZS piekrita pieņemt veselības ministra portfeli, tika pamatots arī ar šīm garantijām. Kad sestdienas vakarā Pietiek jautāja no valdības ārkārtas sēdes iznākušajam veselības ministram Jurim Bārzdiņam (ZZS), uz kā rēķina viņa ministrijā tiks konsolidēti 12,3 miljoni latu, ministrs saķēra galvu un iesākumā pavaicāja, vai uz šo jautājumu nevar atbildēt svētdien.
Daži no pasākumiem, kā mazināt veselības budžeta izmaksas, esot veicināt lētākus zāļu iepirkumus un racionālāku to izmantošanu ārstniecības iestādēs, tāpat daļu akūto pacientu aprūpi no slimnīcām uzliekot ģimenes ārstiem, bet tam sadarbībā ar pašvaldībām esot jāpaplašina šo ārstu pieejamība.
Bārzdiņš neslēpa, ka, pirms trim nedēļām pieņemot veselības ministra amatu, nav rēķinājies, ka būs jāveic šāds izdevumu samazinājums. Veselība valdības deklarācijā bija fiksēta kā saudzējamā joma. Koalīcijas sarunās sestdienas vakarā bijusi mutiska vienošanās, ka samazinājums veselībai ir tikai pagaidu risinājums un pēc 2011. gada 1. ceturkšņa valdība meklēs finanses, lai šos 12,5 miljonus kompensētu. Nav zināms, vai tas būs ietverts valdības slēgtās sēdes oficiālajā protokolā. Finanšu ministrs Vilks, jautāts, vai šis ir tikai īstermiņa solis un pēc dažiem mēnešiem valdība meklēs naudu veselībai, atbildēja: „Ar to mēs tiksim galā.”
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
