Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts SIA Latvijas vēstnesis valdes sēdē paredzēts izskatīt jautājumu par šīs valsts kapitālsabiedrības darbinieka, valsts amatpersonas statusā esošā jurista Mārtiņa Smilgas izteikto piedāvājumu primitīvas "melnās naudas" shēmas veikšanai - "tu man samaksā 500 000 EUR, un es tev atdodu atpakaļ skaidrā naudā 250 000", piebilstot ka šī shēma ir  "labs darījums uzturēšanās atļauju iegūšanai". Tiesa, vispār šī esot darbinieka "privātā dzīve", uzskata šīs valsts kapitālsabiedrības vadība.

"Lai gan VSIA Latvijas Vēstnesis personāla politikā nav paredzēta darbinieku privātās dzīves izvērtēšana, tomēr pateicamies par sniegto informāciju, kuru izvērtēsim tuvākajā valdes sēdē kopā ar darbinieku M. Smilgu," - šādi uz publiskoto informāciju reaģējusi Latvijas Vēstneša valdes priekšsēdētāja Daina Ābele.

Iepazīstoties ar publicēto informāciju, Ābele esot "sapratusi, ka, iespējams, runa ir par mūsu Klientu centra vadītāja vietnieku Mārtiņu Smilgu, kurš saskaņā ar 2014.gada 11. februāra valdes priekšsēdētājas rīkojumu Nr.01-03/11 papildus pilda VSIA Latvijas Vēstnesis publisko  iepirkumu komisijas locekļa pienākumus".

Pietiek jau informēja, ka Smilgas publicētais nekustamā īpašuma pārdošanas sludinājums, kurā kā īpašuma cena norādīti 265 tūkstoši eiro, bija publicēts ne tikai latviski, bet arī krievu un angļu valodās, turklāt abos pēdējos variantos to papildina norāde "cash back option", kas latviski tulkojama kā "skaidrās naudas atpakaļatmaksas iespēja".

"Potenciālajam pircējam" pārdevējs šo iespēju elektroniskā pasta vēstulē skaidroja bez aplinkiem un nepārprotami: "Cash back ir tā, ka Tu man samaksā 500 000 EUR un es tev atdodu atpakaļ, skaidrā naudā 250 000 par ko neviens nezin'." Pārdevējs vēl piebilst, ka "cena ir runājama apm. 5% robežās", un aicina aplūkot īpašumu klātienē: "Zvani un sarunājam, tagad ir tik jauki aizsalis dīķis, var paslidot."

Faktiski šis piedāvājums nozīmēja, ka īpašuma pārdevējs piedāvā jebkuram uzticamam un naudīgam interesentam, kuram ir nepieciešama "melna nauda", finanšu līdzekļu legalizēšanai pretēju pakalpojumu - ceturtdaļmiljona eiro padarīšanu par tādu naudu, kuras pircēja rīcībā oficiāli nemaz nav.

"Tikpat ticami gan var izteikt arī pieņēmumu, ka šādā veidā īpašuma pārdevējs mēģina legalizēt viņa paša rīcībā esošu ievērojamu skaidras naudas summu ar netīru izcelsmi, - īstenojot savu cash back shēmiņu, viņam šīs "melnās naudas" vietā nu būs pilnīgi likumīgi finanšu līdzekļi," skaidro kāda Finanšu policijas amatpersona, kas nevēlas, lai tās vārds tiktu nosaukt publiski.

Publiski pieejamo datu kopums rāda, ka nekustamā īpašuma pārdevējs un attiecīgi arī cash back shēmas piedāvātājs ir 1972. gadā dzimušais jurists Mārtiņš Smilga. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, piedāvātais zemesgabals viņam pieder jau kopš 1998. gada. kad M. Smilgam to oficiāli "uzdāvinājis" 1937. gadā dzimušais Alfrēds Indrins.

Pašlaik zemesgabala un uz tā esošās jaunbūves vienīgais īpašnieks ir M. Smilga, tiesa, uz īpašumu saskaņā ar zemesgrāmatas datiem 2006. un 2009. gadā nostiprinātas divas hipotēkas 184,4 tūkstošu latu un 95,5 tūkstošu latu (262,7 tūkstošu eiro un 136,1 tūkstoša eiro) vērtībā par labu DNB bankai.

Lursoft datu bāze rāda, ka M. Smilgam pieder mazkapitāla SIA Lex Nodum, kura piedāvā "augsta līmeņa profesionālos pakalpojumus" un "risinājumus vissarežģītākajām problēmām". Šī uzņēmuma juridiskā adrese ir tieši pārdodamajā īpašumā Trīsciema 4. līnijā 15, un tā uzrādītais domēns nodum.lv sakrīt ar elektroniskā pasta adresi, no kuras "potenciālais pircējs" saņēma cash back piedāvājuma skaidrojumu.

Šo "melnās naudas" shēmu īpašu padara fakts, ka M. Smilga vienlaikus ir arī valsts amatpersona, - kā rāda 2014. gada deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, viņš ieņem iepirkumu komisijas locekļa posteni valsts SIA Latvijas Vēstnesis.

M. Smilgas amatpersonas deklarācija rāda, ka tieši šajā valsts darbā viņš 2014. gadā saņēmis lielākos oficiālos ienākumus - algu 20 006 eiro apmērā. Deklarācijā cash back piedāvātājs arī apgalvojis, ka viņam neesot naudas uzkrājumu, kuru summa pārsniegtu 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

"Par līdzdalību iepirkuma komisijas darbā saskaņā ar VSIA Latvijas Vēstnesis valdes priekšsēdētājas 2014.gada 30. decembra rīkojumu   Nr.01-03/94 saņem  bruto atlīdzību EUR 15 par vienu sēdi. 2014.gadā M. Smilga par šo darbu ir saņēmis bruto atlīdzību EUR 195 apmērā; pārējos VSIA Latvijas Vēstnesis gūtos deklarētos oficiālos ienākumus M. Smilga guvis, veicot savu pamatdarbu," Smilgas oficiālo ienākumu sadalījumu skaidro Latvijas Vēstneša vadība.

Novērtē šo rakstu:

2
0