Iesaki rakstu:

Nekustamā īpašuma kompānija Oberhaus dienu pēc tam, kad tiesā tika iesniegta prasība par zaudējumu piedziņu noNordea bankas par Oberhaus novērtēta īpašuma pārdošanu izsolē, ievietojusi sludinājumu, ka pārdod šo īpašumu par teju divas reizes augstāku cenu nekā tās veiktajā izsoles vērtējumā. Pats Oberhaus norāda, ka piespiedu atsavināšanas cena un tirgus cena esot divas dažādas lietas.

Lai gan divu gadu laikā Lazaram Rozenbergam atņemtajā un izsolē pārdotajā īpašumā Jūrmalā, kas sastāv no zemes un divām jaunbūvēm, nekas nav mainījies un nekustamā īpašuma cenas augušas par aptuveni 15-20%, Oberhaus, kas 2014.gadā īpašumu novērtēja kā 184 tūkstošus latu (259 tūkstoši eiro) vērtu, tagad to tirgo par 484 tūkstošiem eiro, turklāt sludinājumu par pārdošanu ievietojusi dienu pēc tam, kad Rozenbergs iesniedza tiesā prasību par zaudējumu piedziņu no Nordea.

Pietiek jau ziņoja, ka prasība tiesā iesniegta par zaudējumu piedziņu no bankas saistībā ar nekustamā īpašuma novērtēšanu un pārāk zemo izsoles sākuma cenu, kā arī bankas pretdarbību iecerei ar īpašuma pārdošanu segt visas Rozenberga kredītsaistības. Māju un zemes bijušais īpašnieks vaino arī tiesu, ka tā nav iedziļinājusies bankas iesniegtajā nekustamā īpašuma vērtējumā, tādēļ pieļāvusi neadekvāti zemas izsoles sākuma cenas noteikšanu.

Lai gan īpašnieks bija bankā iesniedzis vēl divu vērtētāju novērtējumus savam nekustamajam īpašumam, kuros bija noteikta pat divas reizes augstāka piespiedu pārdošanas cena nekā bankas pasūtītajā Oberhaus vērtējumā, ne banka, ne tiesa to neņēma vērā un pārdeva pašas Nordea meitas uzņēmumam Promano Lat. Turklāt Nekustamo īpašumu vērtētāju asociācija atzinusi, ka Oberhaus vērtējums ir nekorekts.

Oberhaus vērtēšanas serviss valdes loceklis Sandis Kurilovičs Pietiek savukārt skaidro: faktā, ka īpašums tagad tiek tirgots par ievērojami augstāku cenu, neesot nekā pārsteidzoša, jo piespiedu pārdošanas cena un tirgus cena ir divas atšķirīgas lietas. Lūgts konkretizēt, kādu tirgus cenu kompānija noteica šim īpašumam, Kurilovičs paskaidroja, ka šādu informāciju nevarot atklāt, taču ierastā prakse esot piespiedu pārdošanas vērtību noteikt 60% apmērā no tirgus cenas.

Pēc viņa domām, atkārtota īpašuma vērtēšana pirms izlikšanas pārdošanai, visticamākais, nav notikusi, un sludinājuma cena noteikta, pamatojoties uz toreiz veikto vērtējumu.

Kā jau ziņots, savu īpašumu kredīta dēļ pazaudējušais Rozenbergs pieteikumā tiesai, kas ir Pietiek rīcībā, norāda, ka banka viņam liegusi iespēju pārkreditēties citā bankā, kā arī likusi šķēršļus īpašuma pārdošanai īpašnieka atrastajiem pircējiem, kuri piedāvājuši summu, ar kuru būtu segtas visas kredītsaistības, līdz beidzot par nesamērīgi zemu cenu pārdevusi izsolē pati savam meitas uzņēmumam.

Rozenbergs bankā iesniedzis vēl divus nekustamā īpašuma vērtējumus. 2009.gadā LĪF REAL ESTATE vienas mājas un zemes domājamās daļas vērtību noteikusi 581 tūkstoša latu (827 tūkstošu eiro) apmērā. 2011.gadā SIA KAM-PRO šo māju un zemi novērtējusi kā 464,6 tūkstošu latu (661 tūkstošu eiro) vērtu, bet piespiedu pārdošanas vērtība noteikta 352,2 tūkstoši latu (501 tūkstotis eiro).

Savukārt 2012.gada augustā visa nekustamā īpašuma vērtējumu veikusi SIA VINDEKS, secinot, ka šī nekustamā īpašuma tirgus vērtība ir 775 tūkstoši latu (1,103 miljoni eiro) bet piespiedu pārdošanas vērtība - 542 tūkstoši latu (771 tūkstotis eiro).

Taču apstrīdēt tiesā Oberhaus vērtējumu Rozenbergam ticis liegts, kā arī Nordea nav reaģējusi uz lūgumu atlikt nekustamā īpašuma izsoli un veikt nekustamā īpašuma pārvērtēšanu objektīvas izsoles sākumcenas noteikšanai.

Nordea no komentāriem par šo gadījumu atsakās, aizbildinoties ar liegumu sniegt ziņas par klientiem.